Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Konservantus vairs nedrīkstēs slēpt aiz mikroskopiskas drukas 2

Daudziem pārtikas ražotājiem Latvijā pēdējā laikā nākas piepūlēties, jo līdz decembrim jāpilnveido savas produkcijas marķējums. Visai uz tā norādītajai informācijai būs jābūt skaidri salasāmai - gan par sastāvu, glabāšanas nosacījumiem un termiņu, gan par pārtikai neglaimojošo burtu E, ko ražotāji iepriekš bija iecienījuši sīkā drukā uzskaitīt it kā starp citu, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Izmaiņas paredz Eiropas Parlamenta (EP) regula, kuras ieviešanai bija trīs gadu pārejas periods, lai uzņēmumi varētu sagatavoties. "Tagad noteikts konkrēts burtu izmērs katram iepakojuma veidam un lielumam. Tāpat arī vairs nedrīkstēs būt nekāda zelta druka uz dzeltena fona, kā tas bija, piemēram, dažai labai maizei, - fonam un drukai būs jākontrastē, un obligāti būs jāizceļ informācija par produktā esošajiem alergēniem: riekstiem, olām, miltiem, vēžveidīgajiem.

 No 2016.gada uz visiem pārtikas produktiem būs jānorāda uzturvērtība," atklāj Zemkopības ministrijas (ZM) Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone.


Jautāta, vai šīs papildu prasības neizraisīja ražotāju neizpratni, jo arī iepriekš daudzi kritizējuši ar produktu marķēšanu saistītās birokrātiskās prasības, Evardsone saka: "Ražotājs ražo nevis sev, bet pārdod mums, un patērētājiem ir tiesības zināt, kas tas par produktu.

 Turklāt arvien vairāk cilvēku pievēršas veselīgam uzturam, un viņiem informācija par sastāvu un uzturvērtību ir ļoti būtiska." Arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis piekrīt, ka marķēšanas prasības jāuzlūko caur patērētāju prizmu, un zina teikt, ka liela daļa pārtikas ražotāju un izplatītāju šos noteikumus uztverot "nesāpīgi": "Arī lielveikalu ķēdēs uz vietas ražotās vai fasētās produkcijas marķēšanas sistēma ir sakārtota un viegli pielāgojama jaunām prasībām."

na Marčenkova atklāj, ka ražotāji visbiežāk grēko, uz iepakojuma drukājot maldinošas norādes par produkta uzturvērtību un veselīgumu. Veselīguma norādēm, piemēram, "Labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu" vai "Stiprina imunitāti", būtu jāatvieglo pircēju izvēle, taču izpētīts, ka tikai desmitā daļa no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē izvērtētajām veselīguma norādēm ir zinātniski pamatotas, pārējās bieži vien tiek izmantotas kā mārketinga triks, lai veicinātu produkcijas noietu.

 
Latvijā šīs brīvprātīgi lietojamās norādes visbiežāk redzamas uz piena, graudaugu, medus produktu, sulu, uztura bagātinātāju, augu tēju iepakojuma. Jāpiebilst, ka apzīmējumi "ekoloģisks" vai "eko produkts" nav uzskatāmi par veselīguma norādēm, bet tāda informācija kā "bez sāls" vai "kalcija avots" tiek klasificēta kā uzturvērtības norādes un tām jāsniedz ziņas par sevišķi labvēlīgajām produktu uztura īpašībām.

Komentāri 2

...

Labas lietas par informaciju bet vai bus jeverotass, un vai uz aptiekas zalem ari bus ar lieliem burtiem rakstits , un vai bus jeverotas ari drukašanas sistema bus ar lieliem burtiem bet citas valodas rakstits ka parasti un ar maziem burtiem tulkotas .

pirms 3 gadiem, 2014.07.26 19:11

anna

un ko tas mainīs? Mums jau visa produkcija ķīmizota,labāk priekš trūcīgajiem uzrakstījuši būtu ar NORMĀLIEM burtiem preces cenu kg,lai nav "jāzīlē" un ir arī ar redzes traucējumiem,kam arī ēst gribas.

pirms 3 gadiem, 2014.07.27 12:41

Novadu ziņas