Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lielā piena laiks ir klāt, bet peļņā to nejūt

Garās Jāņu brīvdienas, šķiet, līdz galam varēja izbaudīt tikai pilsētnieki, jo laukos tūlīt pēc Līgo dziesmu izskanēšanas saule vēstīja, ka ir sācies īstais siena laiks.

Jau pagājušās nedēļas nogalē laukos daudzviet varēja redzēt sapļautus garus siena vālus, darbs pļavās turpinājās arī vakar.

Šī nedēļa jāizmanto pilnībāPirmie skābsiena ruļļi krājās arī Ērģemes pagasta zemnieku saimniecībā "Jaunstīpnieki". Saimnieku Mundri Studentu satiku siena pļavā, pļaujot pēdējos vālus. Gribu zināt, vai tiesa, ka līdz Jāņiem nopļautajai zālei kā lopbarībai vislielākā vērtība. Pļāvējs to nenoliedz, bet piebilst, ka šoreiz korekcijas izdarīja laiks.

"Pirms Jāņiem no tā siena laika nebija ne šis ne tas. Te saule pazibēja, te lietus uzlija. Neko tā īsti nevarēja izdarīt. Tagad gan ir skaidrs un saulains, bet laika ziņās jau dzirdu, ka tā var būt tikai nedēļu un tad atkal iespējami lietus mākoņi. Tādēļ jārauj ko var, jo bez sausā siena govis ziemā nevar atstāt. Lielākoties gan gatavojam skābsienu, nopļauto masu pēc apžāvēšanas sapresējot ruļļos," stāsta M. Students.

To pēdējos gados iemanījušies darīt daudzi govju turētāji, jo reti kurš vēl paļaujas uz ilgu saulainu siena laiku. Šādu pieredzi saimnieki guvuši pēdējās niķīgajās vasarās, kurās lietus mākoņi itin bieži un negaidīti aizsedza sauli.

"Jaunstīpniekos" ne viss no ieplānotā piepildījies. "Šajā laukā agrāk audzējām kartupeļus. Tagad iesēju āboliņu, lai iegūtu vairāk kvalitatīvas lopbarības, bet skatos - viss kas ir izaudzis, taču no paša āboliņa ne vēsts," saka saimnieks, vērojot pļavu. Kopumā gan par kuplas zāles trūkumu nevarot sūdzēties. Netālu otrajā pļavā tā vareni saaugusi. Pietikšot vajadzīgā daudzuma skābsiena un siena sagatavošanai.

No daudz kā nācies atteiktiesPašlaik "Jaunstīpnieku" saimnieki Mārīte Iesalniece un M. Students kopj 12 govis. Piena ražošana un pārdošana zemniekiem ir galvenais iztikas avots. Kā atzīst Mārīte, pēdējos gados tas ir ievērojami sarucis, kā jau tas noticis daudziem piensaimniekiem.

Vasara gan joprojām skaitās lielā piena laiks, kaut ieguvums naudas izteiksmē par to it kā neliecina. "Par izslaukumu nevaru sūdzēties. Vidēji no govs gadā iegūstu četrus līdz piecus tūkstošus kilogramus piena. Produkciju nododam augstākajā šķirā, tomēr naudas problēmas pastāv," atzīst M. Iesalniece.Saimnieki pienu pārdod akciju sabiedrībai "Valmieras piens".

Pret uzņēmumu zemniecei iebildumu nav. Visi grafiki tiek ievēroti, arī ar samaksu nekavējas. Kas attiecas uz piena iepirkuma cenu, tad tās ir samazinājušās visā valstī. "Cenu sarukšana pārvilka strīpu daudzām iecerēm.

Govju ganāmpulks būtu lielāks, ja būtu, kur likt dzīvniekus. Taču ar pašreizējiem ieņēmumiem jaunu kūti nevaram uzcelt. Agrāk audzēju cūkas, man bija labas sivēnmātes. Ja uzceltu otru kūti, cūkas arī tagad varētu turēt. Pašreizējā novietnē veterinārais dienests neatļāva cūkas turēt kopā ar slaucamām govīm, tādēļ pirmās nācās likvidēt," stāsta Mārīte.

"Valmieras piens" gan iepirkuma cenu ir paaugstinājis un tagad "Jaunstīpnieku" saimnieki par litru pārdotā piena agrāko deviņu santīmu vietā saņem 13. Dabūtu visus 14, bet olbaltuma sastāvs neatbilstot prasītajam.

Nemētāsies, bet iesākto turpināsKad tā saucamajos labajos laikos par litru maksāja virs 20 santīmiem, tad varēja atsperties un domāt par saimniecības attīstību. "2006. gadā pabeidzām jaunās piena mājas būvi. Komisija to novērtēja par atbilstošu visiem Eiropas Savienības standartiem. Domājām arī palielināt ganāmpulku, bet nu viss palicis uz vietas," apliecina zemniece.

Tomēr govis saimnieki ir saglabājuši un turpina kopt, kaut daudzi citi savus ganāmpulkus jau ir likvidējuši. "Nav jau tik vienkārši un viegli visu izmainīt un pārstrukturēties. Kad atstāju darbu pilsētā, cīnījos šeit par katru santīmu. Esmu priecīga arī par tagad sasniegto un, kas jau iesākts, tas jāturpina. Mētāšanās no vienas jomas un citu arī neko nedod," apliecina M. Iesalniece.

Novados