Medus vietā ārstniecības tēja

Šis mēnesis ir laiks, kad liepas rotā bāli dzelteni un smaržīgi ziedi. Vai arī šovasar varēsim baudīt liepziedu medu vai nāksies iztikt tikai ar šī nektārauga nomierinošo tēju, vislabāk zina stāstīt bitenieki. Lai to noskaidrotu, devāmies uz Bilskas pagasta Lobērģiem.

Lobērģos, braucot cauri liepu alejai, ceļa vienā pusē atrodas mājas "Alejas", kur to saimniece Aina Bormane jau vairāk nekā desmit gadus nodarbojas ar biškopību. Ar bitēm esot interesanti, jo no tām nekad neko nevar skaidri zināt.

Reizi vairākos gadosIk gadu tirdziņos pircējiem plašā klāstā tiek piedāvāts liepziedu medus, ko raksturo viegli dzeltenīga vai zaļganīga krāsa. Sajūtams esot arī patīkams liepu aromāts un medum esot salda garša.

Tam gan nepiekrīt "Ziemeļlatvijas" uzrunātās bitenieces. Medus viņu mājās top katru gadu, bet no liepu ziediem esot ļoti reti. Tā patieso garšu ir diezgan grūti noraksturot pat pieredzējušiem dravniekiem, kur nu vēl atpazīt medus baudītājiem.

Pērn Ainai trīs dienas no vietas bites strādājušas liepās, bet šogad nē. Tad visā alejā bijusi dzirdama dūkoņa. "Šogad ne tikai ar bitēm ir švaki, bet arī ar liepziediem. Iepriekšējos gadus visas liepas bija pilnas ar ziediem, šoreiz ir pamazāk. Pat dižkoks nezied. Tagad visam būtu jāsmaržo, bet liela daļa ziedu jau neizplaukuši nokrita zemē. Tāpēc, ka bija barga ziema un sals," teic Aina.

Toties pilnos ziedos liepas ir "Pīlādžu" mājās, kur saimnieko pensionāre Mirdza Puriņa. Ar biškopību šeit cilvēki nodarbojušies paaudžu paaudzēs. "Tas ir mīts, ka bites katru gadu lido uz liepām. Kāpēc tas notiek tik reti, var pateikt vienīgi pašas bites. Šobrīd ap liepām bites ir dzirdamas, taču nemāku spriest, kāds būs medus. Pirmais jau ir izsviests, sanāca septiņi litri - maigs ar tumši dzeltenīgu nokrāsu," stāsta biteniece, lūdzot nogaršot šīs vasaras saldumu.

Vāks ziedus un zālītesAina stāsta - ja ne bites, tad vismaz viņa nolēmusi savākt liepziedus, ko izmantos tējai. "Veikalā tēju iegādājos ļoti reti, jo tā it nemaz nav veselīga. Ziedēšanas laikā vācu liepziedus, rasaskrēsliņus, asinszāles, pelašķus, vīgriezes. Manas iecienītākās tējas ir rasaskrēsliņu, vīgriežu un liepziedu, jo tām ir saldāka garša. Lai arī tējai zālītes vācu daudzus gadus, esmu iegādājusies ārstniecības augu grāmatu. Tajā viss ir ļoti smalki un precīzi aprakstīts," saka biteniece.

Viņa novērojusi, ka pēdējo gadu laikā iedzīvotāji, arī pilsētnieki, lielāku uzmanību pievērš visam dabīgajam. "Pareizi ir! Cilvēkiem apnīk mākslīgi radītie produkti, tāpēc viņi pievērš uzmanību tam, ko var iegūt dabā," priecājas Lobērģu iedzīvotāja.

Novados