Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mežā jāmeklē ne tikai ogas, bet arī norādes 3

Nepatīkamu incidentu mežā netālu no Strenčiem piedzīvojusi valmieriete Vija Ginko. Lasot mellenes, nezināšanas dēļ sieviete ieklīdusi privātīpašumā, kur sastapusi meža īpašnieku un tikusi apvainota zagšanā.


Par šo notikumu V. Ginko nolēma izstāstīt laikraksta “Ziemeļlatvija” lasītājiem, lai brīdinātu citus ogotājus un sēņotājus, un arī noskaidrotu, vai privātīpašniekam ir tiesības neļaut ogot viņa mežā, ja tas nav pienācīgi norobežots.


Nosauca par zagliV. Ginko strādā Strenčos. Lai salasītu mellenes pašas patēriņam, viņa piemērotu vietu nolūkoja autoceļa Smiltene – Strenči malā netālu no pagrieziena uz Trikātu.

Ogotāja  redzējusi mietu ar  piestiprinātu plāksnīti “privātīpašums” ceļu krustojumā, pabraukusi tam labu gabalu garām mežā, jo nezinājusi, cik liels šis privātīpašums ir, tad nogriezusies ar mašīnu stigā un apstājusies. “Meklējot mellenes, pārgāju pāri ceļam. Neredzēju norādi, ka tur ir privātīpašums. Te piebrauca džips, izlēca vīrietis, kā izrādījās – meža īpašnieks, sāka mani fotografēt, ka ielikšot avīzē, jo es esot zagle un viņu apzogot. Rāva ogu spainīti ārā no rokām, taču es neatdevu,” incidentu atstāsta V. Ginko. 

Notikušais viņu šokējis, un satraukums bijis liels.Kaut arī spainītis ar divu litru ietilpību bijis ar ogām pielasīts gandrīz līdz pusei, šajā mežā viņa esot salasījusi vien pāris saujas melleņu.Tiesības uzturēties mežā reglamentē Meža likums, noskaidroja “Ziemeļlatvija”. Šā likuma 5. pantā  ir norādīts, ka fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos mežā var ierobežot tā īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. 

Taču gadījumā, ja personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, tad meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem. Attiecīgi ierobežojums uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir spēkā tikai tad, ja ir izpildīta  prasība par pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.

Arī Valsts meža dienesta Smiltenes nodaļas vecākā mežzine Daira Antona uzsver, – gadījumā, ja īpašniekam ir pretenzijas pret nelūgtiem ciemiņiem viņa mežā, tad privātīpašumam jābūt nožogotam, kaut ar šņori apvilktam, un pie katra ceļa jāizliek norāde “privātīpašums”. “Loģiski, ka citādi cilvēki nevar zināt, kur beidzas valsts mežs un sākas privātīpašums. Tāpēc īpašniekam ir jārūpējas, lai norādes būtu uzskatāmi redzamas. Zinu īpašniekus, kuri pielikuši norādi pie katras takas,” stāsta D. Antona.

Ir arī gadījumi, kad, uzzinot, ka mežs ir privātīpašums, cilvēki tur pēc ogām vai sēnēm nedodas pat tad, ja nav norāžu, piebilst mežzine. Tas ir uz katra ogotāja vai sēņotāja sirdsapziņas, kāda ir viņa attieksme pret svešu īpašumu. Jāizvēlas valsts mežiPēc ogām un sēnēm droši var doties uz valsts un pašvaldības mežiem, jo tajos fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties. 

Valsts mežos drīkst ogot un sēņot un pārvietoties ar automašīnu pa autoceļiem, taču  pārvietoties pa meža teritoriju nedrīkst ugunsbīstamajā periodā, skaidro valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” Austrumvid­zemes mežsaimniecības izpilddirektors Jānis Upens.

Valsts mežu platības var atpazīt pēc vairākām norādēm. Izteiktos robežpunktos un publiskās vietās, piemēram, tādās, kas robežojas ar servitūta ceļiem vai valsts nozīmes ceļiem, ir izvietotas plāksnītes dzeltenā krāsā, uz kurām ir uzraksts “Latvijas Valsts meži” (LVM). Pie meža ceļiem kvartālstigu krustojumos ir izliktas norādes ar kvartāla numerāciju. Netieša pazīme ir arī norādes ar ceļa nosaukumu un uzrakstu “Austrumvidzemes mežsaimniecība”

.Vēl valsts meža robežu var atpazīt pēc iezīmētiem kokiem, ap kuru stumbru ir apvilkta līnija dzeltenā krāsā. Marķētie koki ir pārredzamā attālumā cits no cita, skaidro LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības Silvas meža iecirkņa vadītājs Normunds Vīksna.Strādājot mežā, viņš ievērojis dažādi norobežotu privātu mežu, piemēram, uzstādot ceļam priekšā koka barjeru vai pārredzamā attālumā pie stabiem piestiprinot koka planšetes ar uzrakstu “privātīpašums”, vai izmantojot trafarētas zīmes. 

 Taču  žogs apkārt mežam gan nekur mūsu pusē neesot redzēts, iespējams, lielo izmaksu dēļ.“Ja nu cilvēkam nejauši gadās ieklīst privātmežā un nogriezt dažas sēnes, domāju, tas nav nekas slikts. Taču, ja cilvēks svešā privātīpašumā ar ogu lasāmo mašīnu strādā peļņai jeb savam biznesam, tad  īpašniekam ir pamatots iemesls izdzīt  no sava meža,” uzskata N. Vīksna.

Smiltenē pie Klievezera nejauši satiktas un uzrunātas ogotājas  atzīst, ka nekad nav aizdomājušās, kādā mežā peļņai lasa mellenes –  valsts vai privātajā. “Tad lai īpašnieks nožogo savu mežu, un cilvēki tajā neies. Ja mēs ienākam mežā no otras puses, tad aizlieguma zīmi neredzam. No katras puses jau to neliek,” spriež sievietes. 


Meža likums (5.4):
Ja fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.

Komentāri 3

mmmmmmmmmmmm.....

tas tacu INTS KANDELIS ...

pirms 4 gadiem, 2014.07.20 14:56

Novadu ziņas