Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par “mācību klasi” izmanto Strenču mežus

Smiltenietis, ģeogrāfs Jānis Matvejs savos 28 gados apceļojis daudzas eksotiskas zemes, piemēram, Irānu un Indiju. Taču tikai šoruden jaunietis uzzināja, cik daudz interesantu kultūras mantojuma objektu glabā meži Strenču pusē.

 

"Mežā atradām veco Tartu - Rīgas ceļu. Vismaz tāds ir pieņēmums. Tur saglabājušies divi grāvīši, it kā pa vidu kādreiz būtu gājis ceļš," piemēru min J. Matvejs.

Arī viņš iesaistījies Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā "Kultūras mantojums", kurā mācās topošie inventarizētāji.

 

Klasi atver Strenču mežosTie ir gandrīz 80 cilvēki, kuri nākamajā gadā bijušajos Valkas, Alūksnes, Valmieras un Limbažu rajonos laukos un mežos meklēs kultūras mantojuma objektus, tos uzmērīs kartē un veidos kopīgu elektronisku datu bāzi. Viņu darbs vainagosies ar internetā ikvienam pieejamu karti, aprakstiem par objektiem, fotogrāfijām un norādītām to atrašanās vietas koordinātēm.

Pieteikties šajā projektā varēja ikviens interesents. Visām četrām grupām teorētiskās un praktiskās mācības šomēnes notiek Strenčos un apkārtnes mežos, pārsvarā pie Oliņām.

 

"Tur ir brīnišķīga mācībām izmantojama teritorija, jo nelielā platībā koncentrēts bagātīgs vēstures mantojums," secina projekta koordinatore Latvijā, Valsts meža dienesta Vides aizsardzības sektora vadītāja Sandra Ikauniece.

Dalībniekiem ir iespēja noklausīties vairākas lekcijas par kultūras mantojuma aizsardzību, cilvēka un ainavas mijiedarbību un dažādu laiku karšu izmantošanu ainavas lasīšanā.

 

Praktiskajos darbos mežā un laukā tiek apskatīti dažādi kultūras mantojuma objekti Strenču apkārtnē, izpētītas kartes un iemēģināta roka dižakmeņu uzmērīšanā. Noslēgumā mācību dalībnieki patstāvīgi veiks inventarizāciju noteiktā teritorijā, pielietojot iegūtās zināšanas.

 

Dos iespēju nopelnītPar inventarizētājiem no darba brīvajā laikā mācās dažādu profesiju pārstāvji: mežsargi, vēsturnieki, ģeogrāfi, biologi, skolotāji, ekonomisti un citi. S. Ikauniece spriež, ka viņi izvēlējušies sirds darbu, jo kultūras mantojuma inventarizētājam jābūt ar redzīgām acīm un redzīgu sirdi.

J. Matveju piesaistījusi iespēja strādāt ar kartēm, doties dabā, vairāk uzzināt par tuvējo apkārtni un arī nopelnīt. Par inventarizētāju mācās arī strencēnietis, mežsargs Aigars Ancveriņš.

 

"Man vienmēr sirdij tuvas bijušas ar vēsturi saistītas lietas. Jau ilgus gadus kolekcionēju literatūru par mežsaimniecību, novada vēsturi un daudz ko citu," saka A. Ancveriņš. Strencēnietis palīdzēja izveidot mācību poligonu, jo daudzi kultūrvēsturiskie objekti atrodas viņa apgaitā.

A. Ancveriņš uzskata, ka projektā izveidotā datu bāze būs ieguvums visai sabiedrībai. "Bieži vien ir tā, ka privātīpašnieks, kam pieder mežs vai lauks, tikai virspusēji pārzina saimniecības vēsturi un daudzas pagātnes liecības bez apzināšanas ietu zudumā. Turklāt tās saimniecības, kas nodarbojas ar lauku tūrismu, varētu veidot dabas vai vēstures taku un pelnīt naudu," spriež strencēnietis.

Mācības Latvijā organizē Valsts meža dienests sadarbībā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un citiem speciālistiem.

Novados