Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par retiem augiem priecāsimies ar acīm!

Vasaras saulgriežu svinēšanas neatņemama sastāvdaļa ir no savvaļas augiem veidoti zidu pušķi un vainagi. Lai nenodarītu pāri dabai un savai materiālai labklājībai, jātceras, ka retiem un aizsargājamiem augiem būtu jāpaliek tur, kur tie aug.

Augu saraksts, kurus būtu jāmīl ar acīm vai caur fotoaparāta skatu meklētāju, apstiprināts Ministru kabineta noteikumu Nr.396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” 6. pantā. Pašreiz tajā ir 228 īpaši aizsargājamie ziedaugi un paparžaugi. 

 

Iemesli, kāpēc tie iekļauti šajā sarakstā ir dažādi. Dažām orhidejām Latvijas skarbajos ziemeļu apstākļos no sēklas, kas ir putekļa lielumā, līdz ziedošam augam paiet gandrīz 20 gadi. Lai arī auga vienā pogaļā nobriest līdz 18000 sēklu un kopumā tās skaitāmas miljonos, līdz ziedēšani izaug vien daži augi. Tiem nepiecišams noteikts augsnes ķīmiskais sastāvs, īpašas mikroskopiskas sēnes, nemainīns gruntsūdeņu līmenis un augšanas vietu apsaimniekošanas veids. Šo augu parstādīšana ir bezjēdzīga, jo puķu dārziņos būtu jānodrošina savvaļas apstākļiem identisku vidi. 

 

Ctiem augiem nav tik liels attīstības cikls, toties pēdējā laikā ļoti strauji samazinās augšanai piemērotu vietu platības vai arī šo dzīvotņu Latvijā ir ļoti maz. Bedelīgactiņām nepieciešamas kaļķainas, mitras vietas ar skraju un zemu augāju. Viens no krāšņākajiem savvaļas augiem Latvijā - jumstiņu gladiola, aug palieņu un piejūras pļavās, skrajos krūmājos, mežmalās, terašu pļavās. Zemeņu āboliņš aug mitrās vai mēreni sausas piejūras pļavās, pļavas piejūras ezeru vai upju grīvu tuvumā. 

 

Aizsargājamie ziedaugi, kurus cilvēki varētu vēlēties noplūkt likšanai vāzē vai iepīšanai vainagos, no 228 sugām ir kādas 30-40. Aizsargājamā lielā kosa krāšņumā nevar sacensties ar kādu no Latvijā savvaļā augošajām orhidejām. Bet zilgano jeb divkrāsu kārklu vispār diez vai kādam ienāks prātā pīt Jāņu vainagā. Ja veidotu tādu kā visu laiku populārāko plūkto aizsargājamo augu sarakstu, tad ar lielu pārliecību var teikt, ka pirmajā vietā visticamāk būtu smaržīgā naktsvijole. Tad tālāk droši vien varētu ierindot dzegužpirkstītes un dzegužpuķes. Tomēr priecē, ka pēdējos gados cilvēku attieksme ir uzlabojusies - Jāņu laikā, veicot kontroles reidus, daudzi pārdevēji zina, kurus augus drīkst un kurus nedrīkst tirgot. Pagājušā gadā bijis viens gadījums, kad apsekojot tirgus pirms Jāņiem, kad zāļu pušķos bija aizsargājamās dzegužpuķes. Taču, ja pamanāt tirgojam retos un aizsargājamos augus, par pārkāpumiem, lūdzu, zvaniet uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni 67509545.

 

Jāatgādina, ka aizsargājamo augu lasīšana, pirkšana, pārdošana un dzīvotņu postīšana ir administratīvi sodāma. Likumdošanā noteiktie naudas sodi ir visai bargi – fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro. 

 

Vēl arī jātceras, ka pirms ejat kādā pļavā plūkt nolūkotos ziedus, iespēju robežas pārliecinieties, vai tās īpašniekam vai apsaimniekotājam nav iebildumu par šādu rīcību.

 

Līgo un Jāņu svētku ziedu pušķīšu veidošanai un vainagu pīšanai dabas retumu vietā itin labi var izmantot plaši izplatītus ziedaugus – sarkano āboliņu, pīpenes, madaras, smilgas, gandrenes un citus Latvijas laukos un mežmalās atrodamus augus, kas nav aizsargājami. Protams, ka arī pret tiem jāizturas iespējami saudzīgi - nevajag plēst ar visām saknēm vai noplūkt vienīgo ziedu pļavā. Der atcerēties arī par savu veselību – nav jāplūc nepazīstami aug, jo var gadīties, ka kāds no tiem ir indīgs.

     

Atsvaidzināt atmiņā reto un aizsargājamo augu izskatu var Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē publicētajā bukletā "Mīli ar acīm”, plakātā Priecāsimies ar acīm!,   foto galerijā "Aizsargājamie augi” vai Nacionālā botāniskā dārza interneta vietnes sadaļā "Aizsargājamie augi". Indīgo augu atpazīšanai var noderēt Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vietnes sadaļa "Latvijas indīgie augi un sēnes".

 

Daudzinot Līgas un Jāņus un baudot vasaras krāsņumu,  par jumstiņu gladiolu burvīgo skaistumuun naktsvijoļu reibinošo smaržu priecāsimies, vērojot tās dabā!


Papildus informācija

Foto attēli: IMG_8523, IMG_8537. Jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus). Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorija. Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata. Autors Andris Soms

par retajiem un aizsargājamiem augiem:

buklets "Mīli ar acīm” (http://daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/BUK_Mili_ar_acim.pdf), 

foto galerija "Aizsargājamie augi” (http://www.daba.gov.lv/public/lat/aktualitates/fotogalerijas/augi/aizsargajamie_augi/

Nacionālā botāniskā dārza interneta vietnes sadaļa "Aizsargājamie augi" (http://www.nbd.gov.lv/aizsargajamie).

Plakāti: Priecāsimies ar acīm! (A3, 3.47 MB); Priecāsimies ar acīm! (A4, 2.8 MB).

indīgi augi - Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vietnes sadaļā "Latvijas indīgie augi un sēnes". 

likumdošana:

Ministru kabineta noteikumu Nr.396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” http://likumi.lv/doc.php?id=12821 

Īpaši aizsargājamo sugu saraksts. 6.  Ziedaugi un paparžaugi

Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts. 4. Ziedaugi un paparžaugi

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss http://likumi.lv/doc.php?id=89648 

79.pants. Reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana. Par reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu -uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai augu sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai augu sugu īpatņus un to daļas.

Novados