Pašvaldība nevar palīdzēt

Oktobra sākumā "Ziemeļlatvijā" pēc padoma vērsās kāda Bilskas pagasta iedzīvotāja, kurai no savas mājas ir apgrūtinoši nokļūt līdz lielajam ceļam. Ceļš, kas ved līdz viņas mājām, ir sliktā stāvoklī un ar vieglo automašīnu to izbraukt ir gandrīz neiespējami.

 

Bilskas pagasta iedzīvotāja Vilma Tralla "Ziemeļlatvijai" pastāstīja, ka ceļš, kas ved gar viņas māju "Dravnieki", pastāv jau sen, arī Latvijas brīvvalsts laikā, kad to sauca par "šņores" ceļu. Tas bija sakopts un izbraucams arī kolhoza laikā. Diemžēl tagad viss ir mainījies. "Tagad ceļš jau kādu laiku ir izbraukāts ar lieljaudīgu tehniku un tā rezultātā radušās 25 lielas bedres," stāsta V. Tralla.Pensionāre apgalvo, ka ceļu gandrīz neizbraucamu padarījis zemnieks, kura zeme atrodas aiz viņas mājas, kaut gan gar to ir arī citu īpašnieku zemes. Viņa pagājušajā gadā rakstījusi iesniegumu Bilskas pagasta padomē, lai varētu risināt šo problēmu. Tāpēc arī "Ziemeļlatvija" devās situāciju noskaidrot uz Bilskas pagastu.Padomes priekšsēdētāja Vaira Skujiņa paskaidroja, ka ceļš, kas ved gar "Dravnieku" māju ir servitūta jeb koplietošanas. "Tas nav pašvaldības ceļš, bet gan servitūta, kas pieder tiem zemes īpašniekiem, kuriem zeme ir blakus ceļam. Protams, braukt var arī citi, bet kārtība jāuztur šiem zemes īpašniekiem," paskaidro Bilskas pagasta padomes lauksaimniecības attīstības speciāliste Valda Paulsone. Priekšsēdētāja Vaira Skujiņa apstiprina, ka pensionāre Vilma pagājušajā gadā rakstījusi iesniegumu. "Tad mēs ar viņu arī izrunājāmies, tika izskaidrota situācija, kā var problēmu risināt. Mēģinājām atrast kopīgu risinājumu ar vienu no zemes īpašniekiem, kuram arī tur ir zeme. Viņš atteicās palīdzēt. Mēs arī nevaram apgalvot, ka izbraukājis zemi tieši tas zemes īpašnieks, jo tur jau ir vairāki zemnieki. Bija saruna arī ar citiem īpašniekiem," stāsta V. Skujiņa."Ziemeļlatvijai" paskaidroja, - kaut arī pagasts gribētu palīdzēt, viņi to nedrīkst, jo šis ceļš nav pašvaldības un tādiem ceļiem nav paredzēti pašvaldības līdzekļi.Lauksaimniecības attīstības speciāliste paskaidroja, ka šo zemju īpašniekiem ir tiesības pašiem reģistrēt ceļu VAS "Latvijas Valsts ceļi" un iegūt līdzekļus ceļa remontam no valsts."Šie jautājumi nav viegli atrisināmi, varam palīdzēt ar padomu. Mēs jau paši zinām, ko pagastā nozīmē darbs ar ceļiem - ar aktiem, līgumiem, iepirkumiem. Tas arī ir sarežģīts process. Visproblemātiskāk uz šādiem ceļiem ir pavasaros un lietavās," stāsta V. Paulsone."Ziemeļlatvijai" nav iespējams atbildēt, kas vainīgs pie "šņores" ceļa sliktā stāvokļa un kuram no zemniekiem tas būtu jāremontē. "Ziemeļlatvijai" izdevās uzzināt zemnieka Kaspara Putrāļa viedokli, kura īpašums atrodas aiz "Dravnieku" mājas."Šo situāciju zinu, esmu runājis arī ar Vilmu Trallu. Pa šo ceļu ar smago tehniku braucu ļoti reti, reizi gadā. Kā gan es varētu izbraukāt ceļu, ja īpašums tur man ir tikai pāris gadu. Pa ceļu braukā arī citi zemnieki, kuriem šeit ir zeme," komentē K. Putrālis.

Novados