Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Piena ražotāji šovasar strādā ar zaudējumiem

Vasaras vidu parasti uzskata par lielā piena laiku, kad zāle pašā kuplumā un govis visu dienu pavada ganībās.

Tā tas ir arī šogad. Zāle aug labi, lopkopji par izslaukumu nesūdzas, bet diemžēl produkcijas iepirkuma cena jau otro gadu sarūk arvien mazāka, kas atņem prieku par iegūto pienu. Šīs rūpes nomāc gan lielu, gan mazu ganāmpulku turētājus.

Nesen masu medijos parādījās ziņa, ka Preiļos pārstrādātāji par pienu maksājuši pat nulli santīmu, tātad neko. Piena iepirkuma cenas piensaimniekus nepamierina arī Valkas pusē.

Ērģemes pagasta "Dālderu" māju saimnieks Jānis Poga atzīst, ka viņam tā bēda mazāka - kūtī pašlaik ir tikai divas slaucamas govis. Satieku saimnieku pagalmā, skatoties, kā kaimiņš ar traktoru viņam ved skābsiena ruļlus sētā. Esot palūdzis palīgā.

Saimnieks bažīgi tausta pusizžuvušo masu un nosaka: "Nemaz nezinu, vai tādu var krāmēt šķūnī. Visu laiku līst lietus. Sausu masu grūti dabūt līdz šķūnim," saka J. Poga.

Ar laika apstākļiem lauku saimnieki ir pieraduši cīnīties, bet sāp, ka pēc visām klapatām un rūpēm iegūti tikai santīmi. Mēs sadarbojamies ar "Valmieras pienu". Jāpārdod vien ir. Tas ir labāk nekā izliet zemē. Par kilogramu piena saņemam astoņus deviņus santīmus, tas nav nekas pret ieguldīto darbu," skaidro J. Poga.

Viņš cer, ka nākotnē varbūt situācija uzlabosies, bet pašlaik jāstrādā ar zaudējumiem.

To pašu apliecina arī saimniecības "Labārti" saimnieks Dzintars Jurševskis, kuram atšķirībā no Jāņa ir lielākais slaucamu govju ganāmpulks Ērģemē.

"Es domāju, ka saimniekošana vairs nenotiek pat pa nullēm, bet ir iegājusi jau mīnusos," vaicāts par ienākumiem, atbild Dz. Jurševskis. Viņam ganāmpulkā ir apmēram 60 govis.

Zemnieks atzīst, ka situācija ir smaga, bet citu variantu vienkārši nav. Apkārtne ir diezgan pauguraina, bet tādā reljefā visizdevīgāk ir iekārtot ganības. Jāturpina vien iesāktais, jo jāmaksā kredīti. Saimnieks audzē gan arī graudus.

Labas produkcijas ražošanai viss ir nodrošināts. Šopavasar zāle augusi griezdamās, tagad atāls tikai lēnāk ataugot. Lai vairāk varētu nodot produkciju, piepirktas klāt piena kvotas. Izslaukums nav mazs. Gadā vidēji no govs zemnieks iegūst vairāk nekā 5000 kilogramu piena. Ja tik būtu atbilstoša cena.

"Tā ir maza. Augstākais, ko esmu saņēmis, ir 11 santīmu par kilogramu piena," atklāj saimnieks. Viņš uzskata, ka tāda ir politika pret laukiem, tādēļ īsti nevar pateikt, kāda varētu būt izeja.

Pēc Lauksaimnieku organizāciju padomes datiem, šogad piensaimnieku zaudējumi varētu būt 63 miljoni latu, ko nesegšot valsts piešķirtie 26,3 miljoni nozarei.

Padomes priekšsēdētājs Armands Krauze uzskata, ka valstij jāpalielina atbalsts piensaimniekiem, citādi Latvijā nebūs piena eksporta, bet tas novedīs daļu pārstrādes uzņēmumu pie bankrota, un tad darbu zaudēs daudzi nozares speciālisti.

Novados