Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Robeža ir ļoti trausla 2

Pieturoties salam, cilvēki aizvien biežāk ir redzami uz aizsalušajām ūdenstilpnēm slēpojot, slidojot, vienkārši pastaigājoties un arīdzan braukājot ar automašīnu. “Ziemeļlatvija” skaidro, cik tas ir droši un vai visas no minētajām darbībām ir atļautas.


Smiltenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Liepa informē, ka Smiltenes pusē šobrīd publiskajās ūdenstilpnēs ledus ir biezā kārtā un pietiekami drošs, lai uz tā atrastos. Izņēmums varētu būs Abula upīte. Tomēr katram pašam ir rūpīgi jāizvērtē risks, pirms kāpt uz ledus. Kas attiecas uz autovadītājiem, kuri ar saviem spēkratiem grib braukāt un arī to nereti dara uz  aizsalušajiem ezeriem, šāda darbība nav atļauta. Taču šobrīd arī grūti regulējama. Tas pats attiecas arī uz sniega motocikliem.

N. Liepa atklāj, ka līdzīgi kā citās pašvaldībās, arī Smiltenes novada dome izstrādās saistošos noteikumus par publisko ūdeņu izmantošanu. Noteikumi būs solis uz priekšu, lai ieviestu kārtību, kontroli un pievērstu lielāku uzmanību drošībai. Piemēram, pavasaros, kad ledus ir trausls un mānīgs, varētu noteikt aizliegumu atrasties uz ūdenstilpnēm.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtā informācija liecina, ka Latvijā ik gadu nelaimes gadījumos uz ledus un ūdens iet bojā vairāk cilvēku nekā ugunsgrēkos. Turklāt jāņem vērā, ka par ugunsgrēkiem statistika ir precīza, bet par noslīkušajiem tikai tie gadījumi, kad izbrauca VUGD glābēji.

Lai arī nelaimes gadījumi uz ledus visbiežāk notiek laika periodā, kad ledus uz ūdenskrātuvēm tikai veidojas, kā arī pavasarī, kad notiek ledus kušana, janvārī valstī bojā gājuši četri cilvēki. Laika periodu, kad ledus ir visbīstamākais, visā Latvijā vienlaicīgi izziņot nevar, jo gaisa temperatūra dažādos reģionos ir atšķirīga.

VUGD Strenču posteņa komandieris Aleksejs Jefimovs zina teikt, ka janvāra beigās apkaimes ūdenstilpnēs ledus biezums ir no 20 līdz 30 centimetriem, arī Gaujā tas ir aptuveni 25 centimetrus biezs. Teorētiski atrašanās uz ledus nav bīstama, taču svarīgi atcerēties, ka ledus biezums šādās vietās nekad nebūs vienmērīgs. Robeža starp drošu un nedrošu ledu ir ļoti trausla.

Galvenokārt, runājot par negadījumiem uz ledus, visbiežāk tos sasaista ar makšķerniekiem. Tam nepiekrīt VUGD, jo bez zemledus makšķerniekiem arī bērni un pusaudži par savu atpūtas un rotaļu vietu izvēlas ledus klājumus.

A. Jefimovs aicina vecākus neļaut saviem bērniem uz ledus doties vieniem pašiem. Savukārt izpriecas uz ledus ar automašīnām viņš vispār neatbalsta. “Esmu vienmēr bijis pret, jo tas ir bīstami. Neskatoties uz to, ka ledus ir 25 centimetru biezs, pastāv liels risks. Tas nav mākslīgais ledus, kurš ir vienmērīgs. Ezeros ir zemūdens avoti, un tieši šajās vietās ledus var būt krietni plānāks,” saka VUGD Strenču posteņa komandieris.

Viņš atbalsta iniciatīvu pašvaldībām izdot savus saistošos noteikumus, kas nosaka un kontrolē cilvēku darbību ūdenstilpnēs un to teritorijās, tādējādi samazinot risku un nelaimes gadījumu skaitu.

Komentāri 2

Autobraucējs

Kamēr ir šitie lielie mīnusi, pa ledu jau varēja atļaut braukt. Šaubos ka tādā vietā, kā Mācītājmuiža var ielūzt.

pirms 4 gadiem, 2014.01.31 17:12

Novados