Rudens – preses izdevumu abonēšanas laiks

Kāds sirms vīrs reiz teica, ka savu ikdienu nespēj iedomāties bez lasīšanas, grāmatas ļauj justies kā kaismīgam ceļotājam un izdzīvot daudz spilgtu mirkļu, bet vietējā avīze liek sajusties patiesi dzīvam, jo lasītais ierauj notikumu virpulī – var uzzināt jaunāko, svarīgāko, aktuālāko un interesantāko. 

Rudens ir laiks, kad sākas preses izdevumu abonēšana 2016. gadam. Izmantojot šo piedāvājumu, iespējams, arī jūs nākamgad pastkastītē atradīsiet lāsāmvielu, kas atļaus laiku veltīt sev.“Labdien! Vai es jau drīkstu pasūtināt “Ziemeļlatviju” jaunajam gadam un cik tas maksā?” ik pārdienu oktobrī telefonzvanu ar šādu jautājumu saņem laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijas darbinieki. 

Esošie abonenti piebilst, ka nevēlas to atstāt uz pēdējo brīdi, citādāk piemirsīsies un sagādās paši sev nepatīkamu pārsteigumu, janvārī atverot tukšu pastkastīti.“Latvijas pasts” preses izdevumu abonēšanas kampaņu 2016. gadam uzsāka oktobrī, nodrošinot valstī plašākās laikrakstu un žurnālu abonēšanas iespējas vairāk nekā 700 dažādiem preses izdevumiem, tostarp reģionālajam laikrakstam “Ziemeļlatvija”. 

“Ziemeļlatviju” visizdevīgāk ir abonēt laikraksta redakcijās Valkā, Rīgas ielā 25 (tālrunis uzziņai 64781276), un Smiltenē, Kalna ielā 8 (26414911). Patstāvīgajiem abonentiem, nākot uz redakciju, abonēšanas izmaksas nākamajam gadam paliek nemainīgas – pasūtinot “Ziemeļlatviju” 12 mēnešiem ar pielikumiem “TV Diena” un žurnālu “Dzīvespriekam” jāmaksā 61,15 eiro, bez pielikumiem – 52,75.

Elmārs Zālītis no Apes novada Virešu pagasta “Ziemeļlatviju” pasūta jau daudzus gadu desmitus un viņam interesē itin viss laikrakstā lasītais. “Savulaik trīsdesmit gadus nodzīvoju Mēros, no tās puses ir nākuši mani senči. Gadu gaitā no kaut kā ir nācies atteikties, bet “Ziemeļlatviju” nekad neesmu pārtraucis abonēt. Esmu priecīgs, ka man tā ir. Katru reizi izlasu pilnīgi visu avīzi, sevišķi patīk lasīt par Smilteni un Mēriem. Jāsaka tā, dzīve visur ir laba, ja vien strādā un kaut ko dara,” optimists ir mūsu ilggadējais abonents. Reizi mēnesī viņš no Virešu pagasta atbrauc uz Smilteni, lai izstaigātu pilsētu, veikalus un iestādes, apskatoties jaunāko. Pārējā laikā jaunumus viņš uzzina no laikraksta. “Novembrī, kad braukšu uz Smilteni, došos arī pie jums,” piebilst Elmārs.

Līdzīgi ir ar valcēnieti Alfonu Putniņu. “Uj, tik daudzus gadus abonēju avīzi! Kāpēc es to daru?  Izdevīgāk cenas ziņā un nav jātērē laiks, lai staigātu un meklētu pa veikaliem. Ziniet, saņemot avīzi, es to izlasu no pirmās līdz beidzamajai lappusei, un tā katru reizi. Tā kā no “bērna kājas” kolekcionēju pastmarkas, ļoti gribētu, ka varētu avīzītē uzzināt par jaunākajām izdotajām markām. Zinu, ka tās izlaiž katru mēnesi, bet nav iespēja uzzināt, kādas. Citreiz, aizejot uz pastu, jau esmu nokavējis,” tēmu ierosina valcēnietis. Viņš uzskata, ka labs bonuss laikraksta abonentiem ir redakcijas rīkotās ekskursijas. 

Pateicoties “Ziemeļlatvijai” viņam bija iespēja pirmo reizi savām acīm apskatīt viesmīlīgo ostas pilsētu Venstpili. Lai arī šis tiek dēvēts par informācijas tehnoloģiju laikmetu, laikrakstu drukātā veidā lasa arī jaunatne. Smiltenes ģimnāzijas skolniece Anete Mālkalne atzīst, ka viņa “Ziemeļlatviju” labprāt lasa, jo īpaši tad, kad laikraksta publikācijas veltītas jauniešu sasniegumiem. Meitene ar prieku atzīst, ka pati dažkārt ir nokļuvusi avīzes lappusēs, savulaik rakstā par bērnu vasaras teātri un to, kā jaunieši pavada savu vasaru. Ieraudzīt sevi avīzē – tas esot īpašs notikums. 

Novados