Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sievietes izmisīgi sargā savas sētas no latvāņu uzbrukuma 9

Pirmo reizi braucot pa ceļu, kas ved no Zvārtavas uz Bilskas pagastu, pārsteigumā ieplešas acis. Tur ir vieta, kur līdz pašam apvārsnim plešas lauks ar milzīgu, gandrīz trīs metrus garu latvāņu audzi.

Vēl platākas acis kļūst, ieraugot ceļa malā starp latvāņiem iespiedušos mazu mājiņu ar glīti iekoptām puķu dobēm un rūpīgi nopļautu zālienu.

Prātā iešaujas doma, - kā gan tik neomulīgā, pat baisā vietā var dzīvot? Izrādās, mājas saimniece Dzintra Jasineviča viena pati mīt savā mājiņā latvāņu ielenkumā jau astoņus gadus un pat nedomā pārcelties citur, neraugoties uz ikdienas cīņu ar uzmācīgajiem augiem.

"Nevienu te nelaidīšu, pati dzīvošu," atteic saimniece, taujāta, vai viņai nav radusies vēlme māju pārdot. Pie šādiem "kaimiņiem" jau esot pierasts, un pēc darba Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā, kur sieviete strādā par sanitāri, pat gribas atgriezties savā namiņā.

Tomēr ikdienā viņai ir izcīnāma smaga kauja ar latvāņiem - gan pļaujot, gan pagalmā ar nazi izgriežot auga saknes, gan citādi nīdējot. Par to liecina sarkani plankumi uz Dz. Jasinevičas kājām un rokām. Saskarsme ar latvāņa lapās un sulu izraisa smagus ādas apdegumus.

"Kā tiek uz ādas, tā ir čūlas. Sāp un dzīst ilgi, kādas trīs līdz četras nedēļas," sūrojas sieviete. Kaimiņiene Astrīda Dundare, kura dzīvo ceļa otrā pusē, reiz nelaimīgi pat apdedzinājusi sejas ādu. Latvāņu dēļ arī esot grūti elpot.

Sievietes izmēģinājušas vēl citus paņēmienus, kā nosargāt savu sētu no latvāņiem, taču tā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo augs ir ļoti dzīvelīgs.

"Esmu sāli bērusi, etiķa esenci lējusi," pieredzē dalās Dz. Jasineviča, "domāju, nu būs beigts. Nākamajā dienā ir tāds bāls, es jau priecājos. Trešajā dienā ir spilgti sarkans, bet ceturtajā dienā lapa ārā. Jo latvāni vairāk pļauj, jo lielāks izaug."

Latvāņu sērga abām mājām uzbrūk no aptuveni 50 hektārus liela lauka, kuru šie augi jau okupējuši. A. Dundare zina stāstīt, ka 1993. gadā, vēl kopsaimniecības laikā, lauka vienā galā iesēja 18 latvāņus skābbarībai. Ar to arī viss sākās.

Zemes tagadējais īpašnieks dzīvo Mazsalacas pusē. Pagasta zemnieks Dairis Ziemiņš zina stāstīt, ka tajā laukā latvāņus pat ar labu gribu un par Eiropas vai kādu citu naudu nav iespējams iznīdēt. Lai to paveiktu, lauku vajadzētu vairākas reizes pāris gadus pamatīgi nomiglot un uzart, taču tuvējā valsts mežā bebri uzcēluši aizsprostus un lauks ir pārpurvojies. Ar tehniku tur virsū netiek.

Par latvāņu laukiem Zvārtavas pagastā informēts ir arī Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes kontroles un uzraudzības daļas vadītājs Andris Auziņš. Viņš atzīst, ka tur situācijai tiešām nav nekāda risinājuma, jo lauks ir pārpurvojies.

"Turklāt, ja cilvēks dzīvo tālu no sava īpašuma, tad reāla saimniekošana ir apgrūtināta. Jārēķinās arī, ka izmaksas auga iznīdēšanā ir lielas, tāpēc jāzina mērķis, kā zemi izmantot tālāk.

Kad bija pieejams Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums latvāņu apkarošanai, četros Vidzemes rajonos pieteicās tikai viens zemnieks un arī viņš nerealizēja projektu," informē A. Auziņš.

Tas nozīmē, ka latvāņu sērga Zvārtavas pagastā skars arvien jaunas zemes.

Komentāri 9

Gundega

Saprotu, ka tik milzīgai teritorijai mana pieredze cīņā ar latvāņiem būs utopiska, taču pamēģināt var: ja apklāj agri pavasarī zemi, ko okupējuši latvāņi, ar melno, biezo plēvi un to notur visu vasaru, latvāņi izdeg un iet bojā. Nelielai teritorijai tas līdzēja. Man pat šķiet, ka tas būtu svētīgi mēģināt noorganizēt zemes apklāšanu ar vietējās administrācijas vai projektu naudu palīdzību, jo tā plēve maksā, bet latvānis dara postu visai sabiedrībai.

pirms 11 gadiem, 2009.08.07 15:40

Kirkenšteins

vajag apliet ar benzīnu un piemest uguni.

pirms 11 gadiem, 2009.08.07 20:56

hmmm

Esam braukuši tur garām. Skats ir baismīgs, kā no kādas filmas. Labi, ka pie mums tā nav - bet kā lai šie cilvēki dzīvo? Un visu to iemeslu dēļ, kas minēti rakstā, būs jāsadzīvo ar šiem briesmīgajiem augiem līdz mūža galam? Ar to tik vienkārši nemaz nevar sadzīvot!!!! Tādā gadījumā latvāņu sērga pārņems ne tikai Zvārtavas pagastu...

pirms 11 gadiem, 2009.08.07 22:10

ome

mes jau ar sava gruntgabala ,to nelabo,nidejam ka makam....bet ko tas lidz,ja kaiminam mezmala aug griezdamas;un rudeni seklas vejs iznesa pa visiem sturiem...

pirms 11 gadiem, 2009.08.07 23:18

latvāņulogs

Varbūt der pamēģināt teritoriju ierobežot ar elektrisko ganu, sarunāt no kāda tuvākā zemnieka ganāmpulku, kurš ēd to vājprātu un salaist tur iekšā lopus, un tad kad viss noēsts, ķerties pie varianta ar benzīnu, jo zinu ka tas darbojas. cilvēku resursus varētu iegūt uzrīkojot talku, ja apkartējo pagastu pārvaldē vēl būtu kāda smadzenes rieva, domāju ka arī viņi atbalstīitu jebkuru variantu

pirms 11 gadiem, 2009.08.08 13:21

Juris

Nekas nav neiespējami!
Iesaku izlasīt MĀJAS VIESI 10.08. 2007.ir aprakstīta mana Latvāņu apkarošanas metode
pielietojot tehnisko sali. Varu sniegt praktisku palīdzību!

pirms 10 gadiem, 2010.08.11 14:39

barters2

Cilvēku izdomai nav robežu,vajag tikai ŗakt''
Jo lielāka problēma,jo vairāk cilvēku jāpieaicina.
Latvāņus var iznīcināt,ja zemi atdod tiem cilvēkiem,kas tos var iznīcināt.

pirms 8 gadiem, 2012.02.27 19:14

Novados