Šķelda jau aizrunāta visai apkures sezonai

Strenčos visi objekti, kuri pieslēgti centralizētajai apkurei, siltumu saņem jau no 10. oktobra.

Lēmumu par apkures sezonas uzsākšanu pieņēma vietējā pašvaldība, tiklīdz Strenču vidusskolā skolēniem un pedagogiem kļuva vēsi. Strenčos siltumu no pilsētas pašvaldības apsaimniekotās katlu mājas pašlaik saņem vidusskola un ēkas, kurās atrodas "Latvijas pasta" Strenču nodaļa un doktorāts. Kad laiks kļūs aukstāks, centralizētajai apkurei pieslēgsies arī republikāniskā psihoneiroloģiskā slimnīca un daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Ziedugravas ielā 9. Pagaidām slimnīca taupības apsvērumu dēļ darbina savu autonomo katlu māju. Citi strencēnieši mājas apsilda paši, kaut arī viņiem ir iespēja pieslēgt mājokļus centrālapkurei vietās, kur trase izbūvēta gar viņu mājām. Turklāt pilsētas katlu mājas jauda ir gana liela, lai pietiktu arī citiem objektiem. Pagaidām iedzīvotāji to neizmanto. "Te, Strenčos, jau pārsvarā ir privātmājas, un cilvēki labāk kurina paši ar malku," stāsta strencēniete Ārija. "Piemēram, mūsu ģimenē vīrs strādā mežrūpniekos un dabū malku. Pieslēgt māju centrālapkurei sanāktu dārgi. Tagad pilsētā ūdensvadu vilka, un arī par tā pieslēgumu bija daudz jāmaksā.""Varbūt kaut kas mainīsies nākotnē, jo malkas cenas palielinās un ir arī grūti malku dabūt," pieļauj Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane. Pašvaldības vadītāja atzīst, - pieslēgumu un apkures iekšējās sistēmas ierīkošana iedzīvotājiem izmaksātu dārgi, tāpēc arī strencēnieši izvēlas "veco un pārbaudīto krāsns apkuri". Strenču pilsētas katlu māja par kurināmo izmanto zaru šķeldu, ko pašvaldība iepērk no Valmieras rajona uzņēmuma "A. V. Manss". "Ar iepirktajiem krājumiem mierīgi pietiks līdz jaunajam gadam. Par pārējo šķeldu līgums jau noslēgts uz nākamo gadu," stāsta katlu mājas operators Ilmārs Strauts. Strenču katlu mājā uz maiņām strādā tikai divi operatori - I. Strauts un Romāns Polītis, jo siltuma ražošanas process ir automatizēts.

Novados