Aija Rudīte ik dienu cenšas uzzināt jaunus faktus dažādās jomās

Šomēnes Valkas novada centrālās bibliotēkas vārds izskanēja valsts mērogā. Iestādes bibliotekāre Aija Rudīte gadskārtējā sabiedrības "Tilde", valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" un portāla parSPORTU.lv rīkotajā konkursā "Meklē un atrodi datu bāzē letonika.lv" ieguva galveno balvu - ceļojumu uz Eiropas Savienības parlamentu Briselē.

Konkurss notika vairākās kārtās. Katrā no tām dalībniekiem bija uzdoti vairāki jautājumi no dažādām jomām, uz kuriem vajadzēja atrast atbildes internetā letonika.lv datu bāzē. Konkursa fināls notika klātienē radio SWH studijā, kurā vairs nevarēja izmantot internetu, bet uz jautājumiem četrām finālistēm vajadzēja atbildēt pašām ar savām zināšanām.

A. Rudīte konkursā piedalās jau trīs gadus. "Man nekad nav bijis mērķis cīnīties par balvām, šajā konkursā iesaistos vienīgi piedalīšanās dēļ, jo man šāda atbilžu meklēšana šķiet ļoti interesanta. Katrā ziņā, uzzinot, ka esmu viena no divām galvenās balvas ieguvējām, biju ļoti pārsteigta," saka Aija.

Zina pat zaļās jumpravas mājvietuVissatraucošākais brīdis konkursā bijis pats fināls. "Skaidrs, ka biju satraukta, jo darbošanās radio studijā nav mana ikdiena. Bija neierasti un tajā pašā laikā interesanti. Esmu ieguvusi jaunu pieredzi," atzīst A. Rudīte.

Intriģējošs bija mirklis, kad katrai finālistei vajadzēja atbildēt uz kādu klausītāju iesūtīto jautājumu. "Man vajadzēja pateikt, kur Latvijā atrodas zaļā jumprava. To es zināju. Pēc nostāsta, zaļā jumprava spokojas Dundagas pilī," stāsta bibliotekāre.

Aija atzīst, ka interesēšanās par daudzām lietām dzīvi padara krāsaināku, bet tādā ikdienā nav vietas nomāktībai un domām par grūtiem laikiem. Turklāt arī pati bibliotekāres profesija liek censties pastāvīgi iegūt jaunu informāciju.

"Bibliotēka ir vieta, kur nākas par daudz ko interesēties. Apmeklētājiem un it īpaši skolēniem ir plašs interešu loks un viņiem jāpalīdz atrast nepieciešamo informāciju. Tā arī pati daudz ko jaunu uzzinu," skaidro Aija. Arī dalība konkursā ļāvusi paplašināt zināšanas, kas nepieciešamas darbā.

Iegūst pieredzi sociālajā jomāMīlestība uz grāmatām Aijai jau ir kopš skolas gadiem, bet ceļš uz bibliotekāres profesiju bijis diezgan līkumots. Vispirms viņa Smiltenes lauksaimniecības tehnikumā ieguva zootehniķes diplomu. Dažus gadus vēlāk pabeidza sociālās aprūpes kursus un pēc tiem 10 gadus bija sociālā pedagoģe Īslīces bērnu SOS ciematā Bauskas pusē.

Līdztekus darbam viņa studēja Liepājas pedagoģijas akadēmijā, kur ieguva augstāko izglītību sociālajās zinībās. Īslīcē gūtā pieredze ļauj labi saprasties ar bērniem. Aijas kolēģes atzīst, ka mazajiem lasītājiem ļoti patīk konsultēties par grāmatu izvēli tieši pie viņas.

"Visi iepriekšējie darbi vairāk vai mazāk bija apstākļu sakritība. Kad pabeidzu sociālās aprūpes kursus, radās iespēja piedalīties konkursā uz darbu bērnu SOS ciematā, un tā kļuvu par sociālās jomas speciālisti. Pēc vairākiem gadiem jutu, ka es šajā profesijā sāku izdegt, jo ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm darbs bija gan interesants, gan vienlaikus ļoti sarežģīts.

Tas prasa milzīgu atdevi, jo bērniem līdzi nāk skumji, pat traģikas pilni stāsti. Tas, ka mazie nokļūst kādā aprūpes iestādē, nenozīmē, ka viņu pagātne ir palikusi aiz durvīm. Tā tāpat nāk līdzi, un ilgus gadus to visu ir grūti izturēt," stāsta A. Rudīte. Viņa uzskata, ka daudzas nelabvēlīgās ģimenes radušās, cilvēkiem ieslīgstot bezcerībā uz zaudējot ticību labākiem laikiem.

"Mērķa zaudēšanai dzīvē ir postošas sekas. Tā saglabāšanai daudz kas atkarīgs no pašiem cilvēkiem, kā viņi sevi spēj mobilizēt turpmākajai dzīvei. Ir taču cilvēki, kuriem nav bijis viegli, bet kuri nav zaudējuši cerību un saviem spēkiem izķepurojušies no sliktākām dienām uz labākām, atrodot savu vietu dzīvē," saka Aija.

 

Dzīvesprieku rod no maziem prieciņiemŠī dzīves skola arī Aiju iemācījusi būt optimistei. "Iegūtās pieredzes man ir pietiekami, lai uz acīm nebūtu rozā brilles, tomēr aizvien cenšos ticēt labajam un tam, ka dzīve ar laiku visiem kļūs labāka. Es sevi uzskatu par veselīgu optimisti," apliecina Aija. Viņa piebilst, ka mūsdienās ļoti nopietni darbojas pasaka par divām vardītēm krējuma podā, no kurām viena, neko nedarot, nogrimst, bet otra kuļas, līdz tiek ārā. Labāk būt tai aktīvākajai.

"Es sevī dzīvesprieku uzturu, meklējot sev dažādus mazus prieciņus. Lasu daudz grāmatu. Man patīk klausīties mūziku, turklāt visdažādāko. Tuva man ir klasiskā, operas, arī estrādes mūzika. Ko katrreiz klausos, tas atkarīgs no garastāvokļa. Nodarbojos arī ar adīšanu, bet to nedaru pastāvīgi, bet tikai tad, kad to patīk darīt. Lielu adījumu man nav, lielākoties tie ir cimdi un zeķes, jo man tīk gūt ātru rezultātu," saka Aija.

 

Grāmatai dzīvē liela nozīmePrioritāte no visiem šiem laika kavēkļiem tiek dota grāmatām. "Man ir paticis lasīt, kopš sevi atceros. Kad gāju skolā, Valkas bibliotēka bija viena to tām vietām, kur visbiežāk apgrozījos. Augstskolā lielākoties nācās lasīt speciālo literatūru un biju ļoti laimīga, kad pēc studijām beidzot varēju lasīšanai ņemt tās grāmatas, kuras pati vēlos. Kad atceros skolas gadus, man šķiet, ka jau tolaik domāju par darbu bibliotēkā, bet tā iegrozījās dzīve, ka pieredzi nācās gūt arī citās jomās, ko gan nenožēloju, jo noder arī citās jomās iegūtās zināšanas," stāsta A. Rudīte.

Mēdz uzskatīt, ka mūsdienās datori izkonkurējuši grāmatas. Aija domā, ka, iespējams, tas tā ir jaunatnes vidū, bet tiem, kam agrāk bijusi tuva grāmata, tā tāda arī palikusi. "Man ir patīkami pat turēt rokā grāmatu, to pāršķirstīt. Es esmu lasījusi literatūras darbus arī internetā, bet tas nav tas. Grāmatai jābūt draugam mājās.

Savā bibliotēkā parasti turu tādas grāmatas, kuras ik palaikam vēlos atkal pārlasīt. Kādreiz kolēģēm esmu teikusi - ja man vajadzētu pārcelties uz neapdzīvotu salu un līdzi ņemt tikai vienu grāmatu, tā būtu Ēriha Marijas Remarka "Trīs draugi".

Grāmatu klāsts ir pietiekami liels, lai katrs sev varētu atrast lasāmvielu, kas iepriecina sirdi un dvēseli. Remarka "Trīs draugos", pēc manām, domām, ir viss, kas cilvēkam dzīvē vajadzīgs. Tur ir īsta mīlestība, draudzība, viss tas, kas mums savstarpējās attiecībās tik ļoti vajadzīgs," apliecina A. Rudīte.

Jāatrod pareizās prioritātesPēc viņas domām, laba grāmata ir tā, kas palīdz ieraudzīt dzīvē labo un tam ticēt. Tagad tik bieži redzamo grūtsirdību sabiedrībā bibliotekāre skaidro ar to, ka mēs savā dzīvē neesam izvēlējušies pareizās prioritātes.

"Bizness un finanses arī ir svarīgas lietas, bet dzīve rāda, ka dažkārt cilvēkam var būt nezin cik finanšu līdzekļu, bet viņš tik un tā jūtas nelaimīgs, ja nevar atrast cilvēcīgas attiecības, mīlestību," skaidro Aija.Tuvojoties Ziemassvētkiem, A. Rudīte visiem novēl atrast saskaņu sevī un attiecībās ar apkārtējiem cilvēkiem, bet sev pati viņa vēl arī turpmāk saglabāt optimistisku skatu uz dzīvi.

Smiltene