Enciklopēdijā kārta pienākusi Smiltenes muižai 1

Ir plānots, ka šovasar klajā nāks enciklopēdijas “Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla” 4. sējums, kurā, ievērojot alfabētisko secību, būs apraksts un fotogrāfijas arī par  Smiltenes muižu Smiltenes pagasta Kalnamuižā.

Lai precizētu jau iepriekš apkopoto informāciju un fotografētu Smiltenes muižas kompleksu, šo otrdien, 20. aprīlī, Kalnamuižā ieradās enciklopēdijas autors Vitolds Mašnovskis – Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, vēstures zinātņu doktors, kultūras pieminekļu pētnieks un fotogrāfs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.  

Prestižs visai Smiltenei

Pētnieks jau kopš aizvadītā gadsimta 70. gadiem līdz šim ir veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti, kā rezultātā pie lasītājiem nonākuši pirmie trīs enciklopēdijas “Muižas Latvijā” sējumi – unikāls ilustratīvais un informatīvais materiāls, ko izdod  dizaina aģentūra “DUE”.

Šis vairāku sējumu (to plānoti pavisam pieci) izdevums “Muižas Latvijā” ir radīts kā veltījums Latvijas valsts simtgadei.

“Smiltenes muižas iekļaušana enciklopēdijā “Muižas Latvijā” būs prestižs visai Smiltenei,” “Ziemeļlatvijai” teic Smiltenes gids Gunārs Auders, kurš šonedēļ ar lielu interesi tikās ar tik zinošu savas jomas profesionāli, kāds ir Vitolds Mašnovskis. Sarunā piedalījās arī Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis.

Par viesošanos Kalnamuižā un Smiltenes muižas kompleksā redzēto ir gandarīts arī Vitolds Mašnovskis. “Tikos ar gudriem, zinošiem cilvēkiem, ar kuriem ir prieks sadarboties, jo viņi godprātīgi dara savu darbu. Priecājos arī par Smiltenes muižā redzēto. Šajā muižā ir bijusi visai bagāta saimnieciskā puse. Lielākā daļa no diviem tūkstošiem Latvijas muižu ir drupās, bet šeit daudz kas ir saglabāts. Muižas ēkas ir  meistarīgi atjaunotas,” iespaidos par redzēto dalās Vitolds Mašnovskis.

Devīze paliek nemainīga 

Enciklopēdijas “Muižas Latvijā” 3. sējums nāca klajā aizvadītā gada nogalē. Jaunā sējuma priekšvārdā Vitolds Mašnovskis uzsvēris, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, devīze paliek nemainīga – “Meklēt, atrast, fotografēt, aprakstīt, rādīt”. Lielāko gandarījumu autoram sagādājis tas, ka ar katru jaunu enciklopēdijas sējumu tiek veicināta interese par muižām kā neatņemamu Latvijas kultūrvēstures un kultūrainavas daļu. 

Pirmā sējuma atvēršanas svētkos ieradās ap 300 klausītāju, bet otrā sējuma atvēršanā, kas notika Doma baznīcā, – jau teju 1200 cilvēku, sarunā ar “Ziemeļlatviju” atceras Vitolds Mašnovskis. Viņš ir gandarīts par to, ka muižu pētīšana sagādā prieku ne tikai pašiem (pētnieka uzticamākais palīgs un līdzstrādnieks ir viņa sieva Ženija), bet arī citiem cilvēkiem.

“Tas ir darbs, kas mūs interesē un kas mums sagādā baudu. Vienā  no intervijām teicu, – tā ir arī rekviēms aizejošajām muižām. Viens no jautājumiem, ko man parasti prasa, ir, – kāda ir izeja, lai saglābtu tās muižas, kas vēl nav drupās. Tas ir jautājums, uz ko es nevaru atbildēt. Tāpēc arī mēs  darām to, ko darām, un maksimāli ātri, cik vien var. Man ir divi postulāti: pirmais – ir jāparāda tas, ko var parādīt,  otrais –  tas jādara pēc iespējas steidzīgāk, jo drīz vairs nebūs, ko rādīt. Tie cilvēki, kuri izlasīs manas grāmatas, jau neatjaunos muižu, jo tas ir smags, darbietilpīgs darbs, kas prasa milzu līdzekļus, lai piepildītu iecerēto, bet viņi arī nepostīs,” cer un tic Vitolds Mašnovskis.

Komentāri 1

Someone 1

Tikos ar gudriem, zinošiem cilvēkiem, ar kuriem ir prieks sadarboties, jo viņi godprātīgi dara savu darbu. Priecājos arī par Smiltenes muižā redzēto. Šajā muižā ir bijusi visai bagāta saimnieciskā puse. Lielākā daļa no diviem tūkstošiem Latvijas muižu ir drupās, bet šeit daudz kas ir saglabāts. Muižas ēkas ir meistarīgi atjaunotas”
Šis ''meistarīgi atjaunotas'' manī rada ...
Es vēl piekristu šādam formulējumam, ja šo muižas kompleksu atjaunotu privātpersona un tādā veidā izglābtu no pilnīgas bojāejas. Bet mēs zinām, ka īpašnieks ir valsts un ar Eiropas savienības projektiem arī ir veikta atjaunošana. Atkārtošos, bet kā vietās kurās jumta segums bija māla kārniņi tagad ir uzklāts bitumena tipa viļņotais segums. Jā, jumtu segums, kuru parasti izmanto šķūnīšu jumtiem. Tā vietā lai atjaunotu skaistos māla kārniņu jumtus, tos vienkārši noplēsa un uzsita šo jumta segumu, kas galīgi nav līdzīgs māla kārniņam. Kaut metāla slokšņu kārniņu imitācijas segumu būtu uzlikuši! Nez, kur tad bija palikuši tagad uzradušies kultūrvēsturisko būvju aizstāvji, kad nojauca vecos kārniņu jumtus (zinam, zinam nebija vēlēšanu pēdējais pusgads). Nemaz nerunājot par pašsaprotamām lietām. Tika atjaunota dienesta viesnīca, kas praktiski atrodas muižas kompleksā, bet tās jaunā jumta krāsa, kā jūs domājat ir sarkanbrūna māla kārniņa krāsā? Nē, tumši pelēka! Muižas komplekss kurā galvenā krāsa ir māla brūnais kārniņš, prasītu lai visu ēku jumti būtu līdzīgā tonī. Paldies, veterinārāi klīnikai uzlika līdzīgu toni, bet citām ēkām - visiem vienalga.

pirms 21 dienām, 2021.04.26 20:18

Smiltene