Gunārs Liedags: Diemžēl, ar šīm filmām arī noslēdzas mūsu varēšana aktuālu kinoizrāžu rīkošanā 11

Šis rudens mūsu kinozāli iepriecinājis ar ievērojamu apmeklējuma pacēlumu. Pamatā bijušas Latvijas filmas, gada un pat vairāku darba gadu nacionālā kino raža, kas sakritības dēļ realizējusies šī gada nogalē. Bet sekos kārtējais garais pārtraukums līdzekļu vākšanai, lai līdz finišam novestu vismaz 2-3 latviešu filmas gadā. Ar to ir krietni par maz, lai mūsu kino repertuārs būtu kvalitatīvi aizpildīts ik nedēļu.

Latvijas filmu veidotāji ir spiesti filmu kopēt arī BD (Blu ray) formātā, lai tā būtu pieejama visur Latvijā, jo kinoteātru Latvijā ir maz, bet BD formāts ir realizējams arī kultūras namos un Smiltenes kinozālē, kur vēl nav kinoiekārtas ar DCP (digitālo) projekciju. Diemžēl, ar šīm filmām arī noslēdzas mūsu varēšana aktuālu kinoizrāžu rīkošanā. Iedomātā sarkanā līnija, kas atdala veco sistēmu ar lentes kino formātu no jaunā - digitālā, ir novilkta. Vairāku gadu brīdinājums par jaunās kino ēras tuvošanos ir stājies spēkā. Kas šo projektu nevar pieņemt, paliek bez iespējām izmantot to, ko rāda pasaulē, ko rāda Rīgā un tajos reģionu kinoteātros, kas savu digitālo projekciju jau izcīnījuši (Valmiera, Cēsis, Madona, Rēzekne, Sigulda …).

Arī Smiltenes kinoteātris pēc telpu renovācijas mērķēja uz jaunu aprīkojumu, savlaicīgi demontējot lentes projektorus un iekārtojot telpas digitālā kino prasībām. Šī gada digitalizācijas ieceri realizēt neizdevās līdzekļu trūkuma dēļ un neizdevās arī piesaistīt kādu projektu ar līdzfinansējumu. Pašreiz skaitļi un apsvērumi ir sagatavoti nākamajam domes finanšu gadam un domnieku attieksme parādīs, vai kinoteātris Smiltenē būs vai  paliks miglainā iespēju līmenī.

Digitālās kinoaparatūras komplekts nav no lētajiem. Daudziem mājās ir sava mājas kinozāle. Filmas - tiesa, ne jaunākās - pieejamas internetā, jāmāk vien pameklēt. Ja nu notiek tā, ka uz jaunā formāta kinoteātri apmeklējums ir zems un nākas nožēlot par iztērētajiem līdzekļiem?

Kādu redzu mūsu kinoteātri jaunā versijā?  - Atmetam vārdiņu "kino seansi", rakstām un taisām "kino izrādi". Kino pielīdzinām teātra, koncerta izrādei, skatītājs atnācis pavadīt vakaru un atpūsties. Atnācējs bauda kino. Viss savlaicīgi sākas priekštelpā: galdiņi, kafija, uzkodas, mūzika, video. Lielā kino klātbūtni apliecinās Holivudas ražotie filmu stendi un speciālie izgaismojamie plakāti. Nav šeit vairs brīvu vietu? Aicinām zālē. Var pasēdēt pie galdiņiem zāles aizmugurē (kā jau reiz bija), var ieņemt vietas ērtajos krēslos un baudīt pirmsizrādes programmu, kas turpmāk būs īpaša, demonstrējot digitālā attēla un digitālās skaņas iespējas.

Kas ir digitālais kino? Filmas tiek iepildītas aparatūras servera apjomīgajos cietajos diskos. Patlaban izejmateriālu piegādā no Rīgas, tuvākā nākotnē filmas saņemsim tieši no ražotāja ar ātrgaitas interneta starpniecību. Tas dos iespēju filmu pirmizrādes rīkot ne tikai Latvijas, bet pasaules mērogā. Daudzvalodu tulkojums dublējumā vai subtitru formā atnāks komplektā ar pašu filmu. Tātad vienalga - Rīga vai lauku reģions - filmu skatām vienlaikus kā pirmizrādi. Tas ir viens no plusiem, kas digitālo kino paceļ līmenī, kas augstāks par mājas kino vai interneta iespējām. Nav iespējama filmas nelegāla nokopēšana, filma "atveras" tikai līgumā noteiktām izrādēm un tikai pēc palaišanas koda saņemšanas no ražotāja caur internetu.

Vai esat ievērojuši mūsu kinozāles melno ekrāna aprāmējumu? Tas patreiz nosedz to ekrāna daļu, ko nevaram izmantot. Digitālā projekcija nodrošinās attēlu no sienas līdz sienai un gandrīz līdz griestiem, gandrīz līdz grīdai. Spilgts, ass attēls. Salīdzināsim. - Patreiz esošā griestu projektora gaismas jauda ir 3400 lūmeni , digitālajam projektoram "Barco" tie būs 14500 lūmeni.   Ir milzu krāsu gamma, augsta ekrāna izšķirtspēja.

Jaudīgais apgaismojums īpaši nepieciešams 3D (trīsdimensiju) filmu projekcijai, kas jāskatās ar ietumšotajām 3D brillēm. Šīs brilles pie ieejas izsniedz, pie izejas savāc un dezinficē pēc katras lietošanas reizes. Trīsdimensiju kino sen jau vairs nav jaunums un skatītāji ir novērtējuši tā plusus un mīnusu. Negatīvais saistās ar to apmeklētāju neērtībām, kas lieto arī parastās brilles vai arī no 3D projekcijas reibst galva. Taču ir iespēja to pašu filmu parādīt atsevišķā izrādē ierastajā variantā - bez briļļu pielietošanas, un tāpat spilgtu un krāsām bagātu.

Bet ir vēl viens jaunums, kas, iespējams, mūsu kinozāli liks novērtēt kā vienu no labākajām Latvijā. Tā ir skaņa. Kad noritēja kino telpu renovācija, savā dzimtajā Smiltenē paviesojās Latvijas Akustiķu savienības pr.vietnieks, RU docents Andris Zabrauskis. Viņš kinozāles akustikas izveidei izstrādāja speciālu projektu, kas arī iebūvēs tika īstenots. Patreiz apmeklētāji ekrāna priekšpusē redz īpatnējus sienas veidojumus, kas tad arī vēlāk veicinās īpašo zāles akustiku. Savukārt projektā paredzēti 15 skaņas avoti: trīs aiz ekrāna, divi uz grīdas un desmit JBL firmas skandas visapkārt zālei. Digitālais kino skaņas procesors nodrošinās dolby digitālo skaņu 5:1 un pat 7:1 formātā. Tātad ar skaņu būsim filmas notikumā iekšā.

Mums jau ir viss nepieciešamais, lai līdz ar iegādāto aparatūru varētu atvērt pilnvērtīgu kinoteātri: jauns ekrāns ar teicamu atstarotspēju, zāles mīkstie krēsli, speciālais projekcijas logs no Itālijas, kas nelauž gaismas staru un 100% nodrošina skaņas izolāciju starp zāli. Projekcijas lampas ventilācija nodrošināta, skaņas avotu kabeļi ievilkti. Vēl tikai jāiekārto kino priekštelpa un jāuzstāda āra reklāma, mums patreiz nav pat norādes, kur atrodas kinozāle.


Kino Smiltenē ir ar dziļām saknēm. Vēl nesen bija  nosaukums "Kino 80"? Tas kaut ko nozīmēja. Kad 2006. gadā pēc nelielas pārkārtošanās atsākām darbu, izrādījās, ka pagājuši tieši 80 gadi, kopš pilsētā ir stacionārs kinoteātris. Pirmais saucās "Atpūta", pēc kara bija "Gaisma", sekoja "Kosmoss", tad kādu laiciņu neoficiāli - "Rūta". Tagad nosaukumā iederētos kaut kas no jaunās kino ēras vēsmām, taču esam jau pieraduši pie vienkāršā "Smiltenes kino". Un labi vien ir, jo pilsētai kinoteātra saglabāšana lielajos pārmaiņu laikos ir bijusi goda lieta. Cik reizes dzirdēts iebraucēja izbrīns: "Jums ir arī savs kino?"! Tātad kinoteātra pastāvēšana vairo pilsētas prestižu. Pie mums uz izcilākām filmām brauc ļaudis no Gulbenes, Alūksnes, Valkas, kas savus kinoteātrus juku laikos pazaudējuši.

19.decembrī mēs noslēdzam kino gadu. Turpmāk ar svaigu repertuāru būs īpaši grūti. Kā rīkoties - to lems novada domnieki, meklējot iecerētās  aparatūras apmaksas iespējas, varbūt atradīs kādu līdzfinansētāju, varbūt kāds novadnieks var sniegt dāvinājumu savai pilsētai.   Būt vai nebūt - hamletiskais izšķiršanās brīdis ir klāt.



Komentāri 11

talavietis

Būtu bēdīgi, ja Smiltene atteiktos no kinozāles modernizēšanas, tas tomēr lai vai kā, bet paceļ pilsētu ar vārdu, ar labu piedāvājumu klāstu.

pirms 6 gadiem, 2014.11.28 10:24

jāatbalsta

ņemot vērā, ka A.Mežulis jau ir Saeimā un vairs netiks tērēti novada līdzekļi nevērtīgi dārgiem komandējumiem, tad šīs finanses var ieguldīt KINO attīstībai, kuru Smiltenei tiešām vajag :-)

pirms 6 gadiem, 2014.11.28 10:40

Varbūt jaunais pilsētas mērs var 1000 eiro no algas atdot, lai Smiltenē kino būtu! Tie jau būtu 12000 eiro gadā! Ja jau cilvēks tiešām ieinteresēts palīdzēt tautai (kaut gan vai tad ir cits iemesls, lai strādātu domē, kā tikai nesavtīgs darbs līdzcilvēku labā). Domāju viņš var iztikt mierīgi ar 1000 eiro! Citādāk sanāk algu saņem, bet naudu dabūta nevar, lai turpinātos ilggadīgā kino rādīšana Smiltenē.

pirms 6 gadiem, 2014.12.04 14:02

nazis

Tehnoloģijas - tas ir brīnišķīgi, bet pamazām mēs kļūstam par šo tehnoloģiju vergiem. Kino (kustīga bilde) ir pārtapis par kaut ko ārkārtēju un nenormāli dārgu izklaidi. Ja mēs to nevēlamies, tad varam pielikt datoru pie lielā TV ekrāna un skatīties visu par brīvu, arī tās jaunās filmas, kas Latvijas kinoteātros vēl nav pieejamas

pirms 6 gadiem, 2014.11.28 12:35

tiesi ta

man sen ir ideja, nopirkt lielu baltu pvc palagu un radit briva daba, tikai ko radit. varetu zagto interneta, bet tad nevar iekaset naudu par skatisanos.

pirms 6 gadiem, 2014.11.28 16:02

zinu ka

iekopet strimu, kad vins nac `atveroties pec signala no razotaja`.

pirms 6 gadiem, 2014.11.28 16:00

tur tapat viss keksitim bija

toties valga pi selvera plakats, tipa valga ir 3d un rada to ko tallina rada.

pirms 6 gadiem, 2014.11.29 03:10

lidz ar to

miesta laudis brauks valga, lidz atradis naudu sev. liedagam labs motivs fondu prieksa, ja tiesam brauks bariem uz valgu.

pirms 6 gadiem, 2014.11.29 03:12

rutu

un ko darīt igauņu kinoteātrī? Bildi skatīties igauņu valodā?

pirms 6 gadiem, 2014.11.30 21:44

skats no malas

Izskatās,ka Smiltenes Domei nav kur naudiņu likt. :( Izremontēja Kultūras namu, kinozāli, bet beigās tajās nekas tāpat nenotiek. Tad kāda mārrutka pēc to vajadzēja darīt? Aizklapētu to būdu ciet vai ierīkotu kādu Humpalu bodīti. Nezinu vai Smiltenei tāds Kino vispār ir vajadzīgs, ja var mājās paskatīties un par velti. Uz kino ietu tikai,ja būtu 3D filmas. Tāpat nesaprotu kāpēc nevar Smiltenē rīkot teātru viesizrādes,labprāt aizietu uz kādu izrādi,bet tad kad viņas 1 reiz gadā tiek rīkotas,tad visas biļetes izķertas un atkal nekā. Vai tad laukos cilvēkiem neko nevajag,vai remontu ēkai vajadzēja tikai lai varētu valsts naudiņu kabatās sabāzt???

pirms 6 gadiem, 2014.12.03 10:18

Smiltene