Ilgstošs karstums – izaicinājums lauksaimniekiem

Karstais laiks, ko piedzīvojam šovasar, ir ietekmējis teju visas lauksaimniecības nozares. Neierasto laikapstākļu negatīvās sekas krasi izjūt graudkopji, kartupeļu audzētāji un piensaimnieki.

Graudi būs sīkāki

Mūspuses graudaudzētāji atzīst, ka ilgstošais sausums nav nācis par labu nevienai kultūrai. Jau tagad ir skaidrs, ka graudi ir mazāki un daudzviet, kur augsne ir mālaināka, sējumi ir izkaltuši. Bet kāda būs raža, būs redzams pēc kulšanas. Artūrs Kazaks no Valkas novada Kārķu pagasta zemnieku saimniecības “Aizpures” uzsver, ka ilgstošais sausuma periods ir ieviesis savas korekcijas. “Apsekojot laukus, ir skaidrs – ja graudaugi nepaspēs saņemt pietiekami daudz mitruma, tad nekādu uzlabojumu nebūs. Jo, kā pašlaik rādās, graudaugu kvalitāte būs zemāka nekā pirms gada, un tas nozīmē, ka liela daļa varētu aiziet nodošanā kā lopbarības graudi. Šobrīd tie ir salīdzinoši sīki, tiem nav svara – nepieciešamā apjoma. Esmu novērojis, ka lielie graudkopji, piemēram, Valmieras pusē vēl mēģina kaut ko glābt – izsmidzina mikroelementus uz laukiem, lai kaut kā uzlabotu situāciju. Taču tam visam vajadzīgi papildu resursi, visiem nav tādas iespējas – gan tehnoloģiju, gan finansiālā ziņā,” norāda A. Kazaks un spriež, ka vasarājiem vēl būtu krietni jāsaņemas, lai varētu domāt par kulšanas darbiem. Visticamāk, tie varētu sākties līdzīgi kā citus gadus – augusta pirmajā pusē.

Saimniecībā “Aizpures” šogad labību audzē 120 hektāru platībā, starp tiem ir vasaras mieži un kvieši. Saimniecība graudus nodod Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai (LPKS) “Ērģeme”, ar kuru gadu gaitā ir izveidojusies veiksmīga sadarbība. Kooperatīvs nodrošina plašākas iespējas pārdot saražoto produkciju, samazināt ražošanas izmaksas, tostarp izdevīgāk iegādāties minerālmēslus, vajadzības gadījumā palīdz ar transportēšanas pakalpojumiem.

Uz līdzīgām problēmām norāda arī SIA “Jaunlāči agro” saimnieks Gints Harju no  Smiltenes novada Apes pagasta, kur graudaugu raža būs jāievāc no vairākiem desmitiem hektāru.

“Mums galvenokārt ir vasaras mieži un auzas. Lai gan labības lauki pagaidām izskatās ne sliktāki kā citus gadus, ir skaidrs, ka sausās vasaras ietekmē graudi būs sīkāki. Ja laikapstākļi ļaus, tad labību sāksim kult jūlija beigās vai augusta sākumā. Vienīgi ceram, ka pēc tik ilga sausuma perioda nenāksies piedzīvot stipras lietusgāzes ar vēju. Ja labība sakritīs veldrē, tas radīs lielākus zaudējumus,” norāda G. Harju.

Graudus uzņēmums realizē Valmieras agrotehniskajā kooperatīvā “VAKS”. Graudus, kad tie nokulti, nodod uzreiz no lauka, bet, ja mitruma procents ir liels, vispirms ved uz savām kaltēm kaltēt. “Esmu dzirdējis, ka pašreizējā tirgus cena graudiem varētu būt nedaudz augstāka nekā pērn. Bet viss var mainīties. Priekšā daudz darba. Kāda būs izvērtusies šī sezona, varēsim spriest tikai pēc kulšanas,” tā G. Harju.

Vaboļu uzlidojums

Kā lielākos, tā mazākos kartupeļu laukos šovasar novērots neredzēti daudz Kolorādo vaboļu. Ja konvencionālās saimniecībās kaitēkļus var apkarot ar indēm, tad bioloģiskajiem kartupeļu audzētājiem šādas iespējas ir krietni ierobežotākas. “Kartupeļus audzējam vairākus gadus, bet šādu Kolorādo vaboļu uzbrukumu piedzīvojam pirmo reizi. Pašā sākumā nekas it kā neliecināja, ka vaboles būs. Tad, vienā dienā, gājām apraudzīt kartupeļu laukus, un pavērās baiss skats – agro kartupeļu lauks viss sarkans no vaboļu kāpuriem. Šoks! Kā ar tām cīnīties? Ieskatījos internetā – jā, bija arī daži augu aizsardzības līdzekļu varianti, kas derētu bioloģiskajiem. Bet sapratu, ka tie vairāk paredzēti, lai aizbaidītu kukaiņus, turklāt šādu līdzekļu iegāde būtu lieli papildu izdevumi, jo cena tiem tiešām ir neadekvāti augsta,” stāsta Smiltenes novada Grundzāles pagasta bioloģiskās saimniecības īpašniece Sandra Eimane. Viņa norāda – lai kartupeļu raža būtu, bija nekavējoties jārīkojas. Abi ar vīru rīta un vakara stundās devušies uz kartupeļu lauku lasīt vaboles. “Tas, protams, bija papildu darbs, ar ko nebijām rēķinājušies. No sākuma pamēģinājām kāpurus nopurināt. Bet tas, kā mēs sapratām, nestrādā, jo kaitēkļi tajā pašā dienā rāpjas uz lakstiem atpakaļ ar vēl lielāku apetīti. Tad ņēmām spaiņus un tīri mehāniski kāpurus traucām nost no lakstiem. No viena lauka, kur aug agrie kartupeļi 0,3 hektāru platībā, sanāca nolasīt vairāk nekā 30 litru sarkano kāpuru. Vienu brīdi likās, ka cīņa ir uzvarēta. Bet pirms dažām dienām skatos, atkal ir lielo vaboļu uzlidojums – atkal spainis rokā un pie darba. Nolasījām vairākus litrus vaboļu. Priecāšos, ja no šī lauka izaugs kartupeļi sēklai,” skaidro S. Eimane.

Saimniecībā stāsta, ka agro kartupeļu raža būs mazāka, jo kartupeļu bumbuļi nav patlaban tik lieli, kā tas bija pirms gada. “Kā zinām, arī pavasaris lauksaimniekus nelutināja, tāpēc, kā jau visi, stādījām kartupeļus vēlāk nekā parasti. Ja pērn tie bija pārdošanā ap Jāņiem, tad tagad agros kartupeļus tirgojam vien pāris nedēļas,” viņa norāda un piebilst, ka otrs kartupeļu lauks, kurā aug vēlo šķirņu kartupeļi, izskatās daudz cerīgāk. Vaboles to nepaspēja iekarot, jo kartupeļi izziedēja vēl pirms kaitēkļu parādīšanās, tāpēc tur raža būs krietni labāka.

Saimniecībā audzē arī burkānus, ķirbjus, nodarbojas ar truškopību. “Sanāca burkānus ravēt karstā laikā. Kur saknes izkustinātas – dārzeņi izkaltuši. Apsvērām iespēju par laistīšanas sistēmas iegādi, bet arī tie būtu papildu izdevumi,” norāda dārzeņu audzētāja un piebilst, ka nu jau dārzs veldzi sagaidījis – ir labi nolijis un cerams, ka arī turpmāk lietus dārzu lutinās biežāk. Izskatās, ka ķirbjiem karstums nav skādējis, tātad raža būs. Arī burkāni pēc lietus ātri saņemas.

Arī dzīvniekiem šī ir pārbaudījumu pilna vasara. “Truši vairāk dzer ūdeni, pa dienu ir neaktīvāki, jo karstums dara savu. Barību uzņem galvenokārt dienas tumšajā laikā. Daudzas trušu ģimenes izšķīrām – nodalījām, lai dzīvniekiem būros būtu vairāk vietas un vieglāk pārciest karstumu,” tā S. Eimane.

Lopi nedrīkst pārkarst

Arī piensaimniekiem šajā vasarā neklājas viegli. Lopiem ganībās jākaro ar dunduru un citu insektu uzlidojumiem, kā arī jāmeklē ēnainākas uzturēšanās vietas, lai izvairītos no pārkaršanas. Lielai daļai saimniecību krietni kritušies vidējie piena izslaukumi, bet citi meklē risinājumus, kā tomēr nepieļaut tādu situāciju. “Rūpējoties par dzīvnieku labsajūtu, lai tie nepārkarstu, dienas karstākajā laikā – no pulksten divpadsmitiem dienā līdz kādiem pieciem pēcpusdienā – slaucamās govis turējām zem nojumes. Piebarojām ar sienu. Visu laiku nodrošinājām brīvi pieejamu dzeramo ūdeni. Tas ir ļoti svarīgi. Kaut kā mēģinām izgrozīties tveicīgajā laikā,” stāsta Aigars Bremze no zemnieku saimniecības “Zīļi”, kas atrodas Smiltenes novada Apes pagastā. 

Ganāmpulkā ir ap 50 slaucamo govju, un piena izslaukumus līdz šim ir izdevies noturēt normas robežās, jo būtisku kritumu saimniecība pagaidām neizjūt. “Piens minimāli ir nokrities, ir pa kādam litram uz leju, bet tas nav nekas būtisks. Mēs vēl turamies. Ap astoņiem vakarā laižam govis kūtī uz slaukšanu. Nolaistu govis ar ūdeni, lai atveldzējas. Vispār traki ir. Ellīgi karsts kūtī! Pašiem sviedri līst, bet lopi jūtas salīdzinoši labi, cik nu tas iespējams pie šādiem laikapstākļiem,” piebilst A. Bremze.

Ja par lopu labsajūtu vēl kaut kā var parūpēties, tad tas, kas notiek ganībās un sētajos zālājos, nav zemnieku varā.

“Šis ir bēdīgs gads lauksaimniekiem. Bez lietus viss stāv uz vietas. Ganības jau tagad izkaltušas, bet mani vairāk satrauc jaunie zālāji, kas šogad iesēti salīdzinoši lielās platībās. Tie izskatās ļoti bēdīgi. Augsne smilšaina. Āboliņam ir maza saknīte. Viss deg laukā. Piefiksēju laikapstākļus. Un mūspusē tās bija tieši 19 dienas bez nokrišņiem. Citu gadu jūlijā būtu jau liekami zaļajā masā, bet šogad nekā. Grūti vēl ko prognozēt, bet māc aizdomas, ka šogad varētu pietrūkt zaļbarības lopiem. Vienīgi, ja kārtīgi līs, tad zālāji vēl saņemsies,” atzīst A. Bremze.

Smiltene