Lauku sievietes daudz iemācījušās un pilnveidojušas sevi

Sestdien Smiltenē pulcējās lauku sievietes, lai atzīmētu kopā būšanas desmitgadi. Viņas atzina, ka nozīmīgais, ko devuši šie gadi, ir sajūta, ka viss ir iespējams. Kopā sievietes ir spēks, kas var un ir spējīgs mainīt dzīvi uz labu.

Lauku sievietes pulcējās, lai piedalītos Latvijas Lauku sieviešu apvienības (LLSA) desmitgadei un Grundvig programmas desmitgadei veltītā pasākumā „Es skatos, mācos un mācu". Pasākums notika LLSA un Grundvig partnerības projekta „Radoši vēji pieaugušo izglītībā" ietvaros. Smiltenē pulcējās apmēram 50 lauku sievietes no Smiltenes, Strenču, Valkas novada, kā arī Lapmežciema, Limbažiem un Valmieras.

LLSA padomes priekšsēdētāja Rasma Freimane dzīvo Beverīnas novada Kauguru pagastā, ar dēliem saimnieko zemnieku saimniecībā „Mazputniņi". Saimniecībā ir 50 slaucamu govju, 60 liellopu, kā arī teļi. Šogad viņi pievērsušies arī graudkopībai. Saimnieki dod darbu trim ģimenēm. Viņa sevi dēvē par visīstāko lauku sievieti un norāda, ka LLSA šie desmit gadi aizritējuši lieliski, jo lauku sievietes iemācījušās daudz jauna un pilnveidojušas sevi. „Daudzas sievietes pie mums atnākušas klusas un kautrīgas ar vēlmi kaut ko darīt. Izaugsme, ko vairākām no viņām var vērot tagad, ir neizmērāma. Viņas ir atraisījušās. Un par to ir neizsakāms prieks," saka R. Freimane.

Viņa sievas, kas vēl nav saņēmušās, lai darītu lietas, ko vēlas, mudina saņemties. „Ja pašas nedarīsim, neviens cits to mūsu vietā neizdarīs. Ir jāceļas, jāiet un jādara," norāda R. Freimane.

LLSA amatniecības un mākslas nodaļas koordinatore un vadītāja Iveta Meijere apvienībā darbojas septiņus gadus. Arī viņa norāda, ka šajā laikā apguvusi ārkārtīgi daudz. „Vienmēr esmu baidījusies uzstāties publikas priekšā, taču konferencēs ir nepieciešams uzstāties un prezentēt. Ir jāpārvar savas bailes, jāiet un jādara," saka I. Meijere.

Viņa šo gadu laikā pašapmācības ceļā apguvusi datorprasmes, svešvalodas un daudz ko citu. I. Meijeres uzdevums apvienībā ir apzināt lauku amatnieces, viņas iedrošināt un uzaicināt piedalīties ar saviem darbiem. „Bieži ir tā, ka vienreiz atsaka, otrajā reizē atved uz izstādi savus darbiņus un redz, ka visiem patīk. Neviens nekritizē un, iespējams, pat iegādājas. Tā ir iespēja viņām pašām pilnveidoties, salīdzināt savus darbus ar citu sieviešu pagatavotajiem un apmainīties pieredzē," norāda. I. Meijere. Viņa uzsver, ka būtiskākais, ko sievietes ieguvušas šo gadu laikā, ir pleca sajūta, jo sievietes vienmēr atbalsta viena otru.

Palsmanietes Tigna Podniece un Ina Zālīte uz desmitgadei veltīto radošo darbu izstādi bija atvedušas savus darbiņus - no pērlītēm savērtas rotas. Viņas norāda, ka Palsmanē sievietes bez pērlīšu vēršanas arī tapo un apglezno zīdu. Pa vasaru gan šīs aktivitātes ir mazāk, jo šajā gadalaikā vairāk jārosās dārzā vai jāgatavo produkti ziemai.

FOTO  ŠEIT! 

Smiltene