Mājās ceptās kūkas – svētku galdam un sirdspriekam

Pirms neilga laika Mājas kafejnīcu dienās  Smiltenes novada Apes pilsētas “Mummas kūkotavā” varēja nobaudīt Apes kūku cepēju gardās kūkas, kūciņas, saldās un sāļās uzkodas.

Pasākumu rīko par godu vecmāmiņai 

“Mummas kūkotavas” idejas autore ir Ilva Sāre, kura ir arī Apes tautas nama vadītāja. Viņa stāsta, ka par šādu interesantu nosaukumu ilgi nebija jālauza galva. Ilvas un viņas māsas vecmamma pirms daudziem gadiem bijusi Apē zināma mājas kūku cepēja. “Pirms daudziem gadiem, gandrīz katrā Apes mājā kapusvētkos mielojās ar mūsu vecmammas (mummas) cepto torti. Viņa tika iesaukta par mummu. Tā viņu zināja visi vietējie. Tagad Apē ir daudz lielisku saimnieču, kuras cep gardas kūkas. Šādā veidā visas cepējas varējām apvienot vienuviet. Katra bija atnesusi savas kūkas, kūciņas, saldās un sāļās uzkodas,” stāsta I. Sāre un min, ka pasākums guva lielu atsaucību. Bija ieradušies ap 150 interesenti. “Ar tik lielu interesi no apmeklētāju puses nebijām rēķinājušies. Beigās cilvēki nāca, bet nebija vairs ko piedāvāt degustēšanai,” atklāt I. Sāre un uzsver, kā tik vien radīsies tāda iespēja, šāds pasākums tiks rīkots atkārtoti.

Viņa uzsver, ka svētkos cilvēki vēlas kaut ko īpašu, un kas var būt sirdij tīkamāks par lauku mājas torti, kura izdekorēta, speciāli padomājot par jubilāru, ņemot vērā viņa vēlmes. “Pazīstu daudzus, kuri uz svētkiem veikalā tortes nepērk, bet meklē kādu vietējo kūku cepēju, par kuras veikumu jau paši ne reizi vien ir pārliecinājušies un zina, ka nenāksies vilties,” tā I. Sāre.

Kūku cepšana – hobijs, kas iepriecina daudzus

“Mummas kūkotavā” varēja baudīt piecu vietējo saimnieču kulinārijas gardumus. Viņu vidū arī Kristas Kamberkalnes veikumu. “Patiess prieks par izdevušos pasākumu, ka cilvēki novērtē mājās ceptās kūkas. Es pati bērnībā dzīvoju vienā mājā ar mummu – Ilvas vecmammu ‒ un gāju pie viņas ciemos. Kā jau bērniem tas bija ierasts – gāju laizīt sviesta krēmu no bļodas malām. Tik gards tas bija. Man ļoti patika vērot, kā viņa dekorē lielās kūkas. Domāju, ka citas saimnieces varēja daudz mācīties no viņas pieredzes kūku cepšanā,” iesāk Krista, kura jau no savas pieredzes zina, ka kūku cepšana ir radošs process, kurā darba rezultāts ir redzams tikai pašās beigās.

Viņas firmas zīme ir torte “Diena un nakts”, ko Apes un Alūksnes pusē zina katrs saldummīlis. Tiek ceptas arī tradicionālās lauku tortes ar vārīto krēmu, dažādas mazas kūciņas. “Kūkas galvenais sastāvs ir tumšais un gaišais biskvīts, skāba krējuma krēms, iebiezinātais piens un pa virsu noteikti melnā šokolāde. To sāku cept 2014. gadā par godu bērna dzimšanas dienai. Tā atzīmējot katra mēneša zīmīgo dzimšanas datumu, galdā noteikti bija kūka. Līdz tam tortes nebiju cepusi vispār. Vēlāk jau draugi sāka interesēties. Kad gāju ciemos, vienmēr bija jādodas ar pašceptu torti,” neslēpj K. Kamberkalne. Viņai kūku cepšana tā iepatikās, ka tagad padodas arī sarežģītāki kulinārijas brīnumi.

Viņas kūkas paguvušas aizceļot uz dažādiem pagastiem Smiltenes, Alūksnes novados, pie kaimiņiem igauņiem, arī uz Rīgu, uz turieni kūkas tiek nogādātas ar draugu un radu starpniecību. Krista vienmēr pajautā cilvēkam, kādam pasākumam kūka ir paredzēta. Dzimšanas dienā vienmēr būs košākas, dzīvespriecīgākas krāsas dekorācijās. Bet, ja vajag uz tādu godu kā bēres, tad tortes krāsas būs neitrālākas, mierīgākas. “Šajā ziņā ļoti piedomāju, lai cilvēks ir apmierināts ar rezultātu. Savulaik gadījās tā, ka atbrauca cilvēks pēc savas kūkas, biju deleģējusi bērnu, lai atdod kūku. Bet tajā dienā biju cepusi torti arī dzimšanas dienai. Beigās sanāca tā, ka cilvēks aizbrauca mājās ar nepareizo kūku. Viņam vajadzēja bēru mielastam, bet aizveda ar svētku dekorācijām. Nevarēju to pārdzīvot, tāpēc devos pie viņa uz Igauniju, lai samainītu kūkas. Tad viss atrisinājās laimīgi,” atminas cepēja.

Populāras kļūst ciparu kūkas

Ciparburtu kūkas droši var nosaukt par pēdējā laika konditorejas trendu, jo tās ir kļuvušas īpaši populāras. Tas ir lielisks veids, kā svētku kūku padarīt personiskāku un nozīmīgāku. Ciparburtu kūkas ir pieprasītas gan svētkiem ģimenes lokā, piemēram, uz dzimšanas dienu, gadadienu svinībām, gan dažāda veida korporatīvajiem un skolas pasākumiem, jo kūku ir iespējams izveidot jebkāda burta, cipara, iniciāļu vai vārda formā. Ciparkūka ir arī interesants un garšīgs veids, kā nosvinēt mazuļu mēnešu jubilejas.

“Ciparu un burtu tortēm ir pavisam cita pieeja. Lai kūka izdotos, vispirms ir skaisti jāuzzīmē forma – burts vai cipars. Varianti mīklai ir dažādi. Es pārsvarā izmantoju medus kūkas mīklu, citas neesmu vēl mēģinājusi. Pamatnē liek divas kārtas, starp kurām ir svaigā siera krēms, kas saputots ar saldo krējumu. Kūka tiek izrotāta atbilstoši pasākumam un individuālām vēlmēm. Parasti ciparburtu kūkas dekorēšanai izmantoju svaigas ogas, augļus, šokolādi, cepumus un citus apēdamus našķus,” uzskaita K. Kamberkalne, kura sākotnēji idejas ciparkūkām smēlusies no interneta dzīlēm, bet nu jau viņai esot izstrādāta sava īpašā recepte, kā teikt, saimnieces noslēpums.

Ar kārumiem lutina  ģimenes locekļus 

Saimniece ne tikai ar lielu prieku cep kūkas, bet arī lutina savējos ar citiem gardumiem. Viņai padodas arī mazās ciparkūciņas un pavlovas. “Man patīk dažādība. Varu izcept kā mazas kūciņas, tā lielākas. Vienu no lielākajām tortēm cepu par godu Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas salidojumam. Tā svēra aptuveni 30 kilogramus,” atklāj kūku cepēja un saka, ‒ kā jau katrai saimniecei, ir svarīgi, lai nepieviļ cepeškrāsns. Tā nupat viņai gadījās. “Tieši pirms diviem gadiem uz Apes pilsētas svētkiem nojuka vecā cepeškrāsns, par laimi, ātri tiku pie jaunas. Tā ir visai vienkārša elektriskā plīts, bet svarīgi, ka savas funkcijas pilda,” priecājas K. Kamberkalne un uzsver, ka Apes pusē tiešām ir daudz saimnieču, kuras cep mājas tortes, bet viņa konkurenci neizjūt. Darba pietiek visām. Tā “Ziemeļlatvijai” atzina arī vairākas citas kūku cepējas, kuras zināja ieteikt vietējie iedzīvotāji.

Smiltene