Mēru muiža – viedokļu krustugunīs 1

Pēc Smiltenes novada iedzīvotāja Andra Paula-Pāvula iesnieguma Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei par Mēru muižas iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā speciālisti un eksperti ir vienbalsīgi nolēmuši virzīt objektu pieminekļa statusa iegūšanai. Vēstuli par objekta virzīšanu iekļaušanai pieminekļu sarakstā 23. aprīlī saņēma Smiltenes novada dome. Pašvaldība vēl tikai spriedīs, kā rīkoties.

Pēdējā laikā Mēru muižas, kurā atrodas Smiltenes novada muzejs, vārds ir skaļi izskanējis saistībā ar terases jumta konstrukciju un pamatu atjaunošanas izmaksām un izpildījumu, kā arī pašvaldībai tika pārmesta iecere par verandas durvju nomaiņu. Vai tas kalpoja par iemeslu Smiltenes novada iedzīvotājam Andrim Paulam-Pāvulam vērsties Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē?

Nekas cits neatlika

“19. martā “Ziemeļlatvijas” portālā  izlasīju, ka noslēgušies darbi projektā “Mēru muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana” un pa gabalu nofotografēta atjaunotā muižas veranda. Devos dēlam rādīt, kā jāatjauno vēsturiskas celtnes. Liels bija mans pārsteigums, ieraugot, ka pirms pāris gadiem redzētā veranda ar skaistiem tēstu būvkoku sajūgumiem ir nojaukta un tās vietā no zilējušiem būvkokiem, bez sajūgumiem, ar metāla leņķiem, saskrūvēta prasta butaforija. Iepazīstoties tuvāk, izrādījās, viss atbilst projekta dokumentācijai – tātad būtībā pie vainas ir tās personas, kuras novadā atbild par publiskiem iepirkumiem, arhitektūru un būvdarbiem. Tad atklājās, ka procesā ir vēl viens projekts – Mēru muižas ārdurvju nomaiņa pret jaunām. Neskatoties uz “Facebook” grupā “Smiltenes novada attīstībai” publiskajiem pārmetumiem, pašvaldībā spītīgi tika gatavots domes lēmuma projekts “Par projekta “Mēru muižas durvju nomaiņa” īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu”.  Šis lēmums Smiltenes novada domes 31. marta sēdē tika pieņemts vienbalsīgi. Par to nobalsoja Edgars Avotiņš (NA), Aigars Dudelis (NA), Aija Cunska (NA), Andis Rozītis (NA), Birute Mežale (LZS), Dzintars Zvaigzne (NA), Ilze Vergina (JV), Ināra Grundāne (NA), Jānis Sīklēns, Kaspars Markss, Kārlis Lapiņš (LRA), Tija Zaļkalne (JV), Vairis Tralla (NA) un Vilnis Korulis (NA). Deputāti bija tik bezatbildīgi un tuvredzīgi, ka šajā lēmumā pat neparedzēja variantu – nomaiņa vai restaurācija,” “Ziemeļlatvijai” komentē Smiltenes novada iedzīvotājs A. Pauls-Pāvuls.

Kā saka A. Pauls-Pāvuls, pie šādiem apstākļiem nekas cits viņam neatlika, kā lūgt kompetentu speciālistu palīdzību. “Redzot, kā Smiltenes vēsturiskās centra ēkas, Smiltenes muižas kungu ēka, Brantu muiža un daudzas citas vēsturiskas būves novadā, jau ilgstošā laika posmā ir sacūkotas ar plastmasas logiem un durvīm, teritoriālās reformas ietvarā jaunajam novadam būtu jātiek pie  jauna novada arhitekta,” uzskata A. Pauls-Pāvuls.

Maijā pašvaldības speciālisti izskatīs jautājumu

Smiltenes novada pašvaldība 23. aprīlī saņēma Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vēstuli par Mēru muižas iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli ar nosaukumu “Mēru muižas pils”.
“Pašvaldībai viedoklis par Mēru muižas iekļaušanu pieminekļu sarakstā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldei ir jāsniedz trīsdesmit dienu laikā no vēstules saņemšanas brīža, tāpēc maija sākumā ir ieplānota sanāksme ar atbildīgajiem speciālistiem, lai šo jautājumu izskatītu, iepazītos ar to, kā tas ietekmēs turpmāko pašvaldības īpašuma apsaimniekošanu un attīstību,” laikrakstu informē Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze.

Statuss nepieciešams ēkas pasargāšanai turpmāk

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē  “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka lielākā daļa pašvaldību lepojas ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, saudzē un izceļ to. “Valsts aizsargātu pieminekļu sarakstā objekts nokļūst, pateicoties tā vērtībai, bet kādam tas ir jāiesaka. Bieži īpašnieki vēlas šo statusu, jo tas ne tikai apliecina objekta īpašo nozīmi, bet arī ļauj piesaistīt finansējumu glābšanai un restaurācijai. Līdz ar statusa iegūšanu piemineklis ir speciālistu uzraudzībā, kas pasargā no pieminekļa tīšas vai netīšas bojāšanas. Arī nepārdomāti un nesaskaņoti remonta un būvniecības darbi pieminekļa autentiskajai substancei var kaitēt. Lai tā nenotiktu, bieži Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē pēc konsultācijas vēršas arī citu vēsturisko ēku īpašnieki neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav ar pieminekļa statusu. Smiltenes pašvaldība nekādu iniciatīvu nav izrādījusi, tāpēc statuss nepieciešams ēkas pasargāšanai turpmāk,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Elvita Ruka. 

Uz jautājumu, kāpēc ir svarīgi šo Mēru muižu iekļaut pieminekļu sarakstā, kādas ir tā priekšrocības un galvenie pienākumi, Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde atbild: “Objektu sarakstā iekļauj, pateicoties tā vērtībai arhitektūras, mākslas, vēstures u.c. kontekstā. Priekšrocība ir tā īpašais novērtējums, iespēja piesaistīt valsts līdzekļus, lepnums un pasargātība. Īpašnieku pienākums ir godprātīgi attiekties pret vēsturisko substanci, visus restaurācijas darbus saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.”

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atbilde

Pirms nedēļas, 23. aprīlī, Andris Pauls-Pāvuls saņēma rakstisku atbildi uz savu iesniegumu no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, ar kuru publiski dalījies arī sociālajos tīklos. Ar A. Paula-Pāvula atļauju publicējam fragmentu no atbildes, ko sniegusi pārvaldes vadītāja vietniece Kristīne Ābele.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – Pārvalde) informē, ka ir saņēmusi Jūsu iesniegumu par Mēru muižas pils, Smiltenes novadā, Bilskas pagastā, Mēros, “Mēru muiža” ar kadastra apzīmējumu būvei – 94440100264001 (turpmāk – Objekts), iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, turpmāk – Pieminekļu sarakstā.

Jautājums par Objektam nosakāmo statusu vērtēts Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas (turpmāk – Komisija) 2021. gada 13. aprīļa sēdē (protokols Nr. 04-6./4 2.§) un secināts:

- Objekts šobrīd nav valsts aizsargājams kultūras piemineklis vai kāda kultūras pieminekļa daļa, neatrodas  kāda valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa aizsardzības zonā.
- Ar 2019. gada 27. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 19/19 “Smiltenes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (apstiprināti ar Smiltenes novada  domes 27.12.2019 lēmumu Nr. 882). Objektam noteikts pašvaldības nozīmes aizsargājama kultūrvēsturiska objekta statuss (740.7. punkts). Minētie saistošie noteikumi nosaka, ka, pārbūvējot vai atjaunojot kultūrvēsturiskās būves, nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, dekoratīvo fasāžu rotājumu u.c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu aiļu kompozicionālā dalījuma izmaiņas, kā arī oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas konstrukciju logiem. Durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo autentiskas iepriekšējām durvīm vai kāpnēm.
- Saskaņā ar SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” 2013. gadā veiktās arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas secinājumiem Objekts saglabājis sākotnējo apjomu, izņemot izmaiņas lieveņa daļā, sākotnējo fasāžu apdari, saglabājies liels daudzums būvgaldniecības izstrādājumu, atsevišķas krāsnis, nolasāma Objekta plānojuma struktūra. Objekta sākotnējos interjeros, tāpat kā fasāžu kompozīcijā un apdarē, fragmentāri jūtama jūgendstila klātbūtne, kaut apzināti lietoti arī historisma laikmeta – neorenesanses un neoklasisicma – elementi.
- Objektā veiktās verandas atjaunošana  nav veikta atbilstoši saistošajos noteikumos Nr.19/19 “Smiltenes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” noteiktajām prasībām kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai un atjaunošanai.

Uzziņai 

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir kultūras ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku un kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti.

Kultūras pieminekļu aizsardzības nozares virsmērķis ir saglabāt kultūras mantojumu kā cilvēka dzīves kvalitātes nozīmīgu faktoru – apzināt, aizsargāt un iekļaut mūsdienu dzīves apritē materiālo kultūras mantojumu, veicināt sabiedrībā kultūrvēsturisku vērtību izpratni.

Galvenie pārvaldes darbības virzieni ir:

  • kultūras pieminekļu kontrole, kas saistīta ar vides pārveidošanu;
  • kultūras mantojuma popularizēšana un informācijas sniegšana;
  • kultūras vērtību apzināšana un uzskaite;
  • kultūras pieminekļu glābšanas pasākumu finansēšana;
  • kultūras pieminekļu saglabāšanas pasākumu organizēšana.

Pārvaldes galvenie uzdevumi un tiesības ir:

  • realizēt valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā;
  • veikt kultūras pieminekļu valsts uzskaiti, apzināt un pētīt kultūras mantojumu;
  • izskatīt dokumentāciju par darbiem, kas saistīti ar kultūras pieminekļiem;
  • dot norādījumus kultūras pieminekļu īpašniekiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu;
  • izsniegt noteikta parauga atļaujas konservācijas, restaurācijas, remonta un rekonstrukcijas darbu veikšanai kultūras pieminekļos;
  • veikt mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertīzi, izsniegt atļaujas to izvešanai uz ārvalstīm;
  • no īpaši iedalītiem līdzekļiem finansēt kultūras pieminekļu pētniecības, glābšanas un restaurācijas darbus;
  • apturēt saimniecisko darbību, ja tiek pārkāpti kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi un tiek apdraudēts kultūras piemineklis, par pārkāpumiem uzlikt administratīvos sodus, celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

Informācijas avots: nkmp.gov.lv

Komentāri 1

kalvins5

Ļoti ceru, ka šis viss nebija tukšas Pāvula kunga ambīciju dēļ un, kā turpmāk naudu remonta piesaistīšanai projektus utt.mekles viņš, jo, kā redzam citas pašvaldībās, kurās atrodas kultūrvēsturiskie objekti ar attiecīgajām specifiskajām prasībām, ēkas nevis uzplaukst un atjauno, bet biežāk aiziet postā... Autentisku materiāli un remonti izrādās pašvaldībām nzv pa kabatai... Aizbrauca uz tādiem objektiem ka Gaujienas skolā un paskatieties... Kamēr atradis projektus, naudas līdzekļu piesaisti būs krietni vairāk ko atjaunot, ja vēl būs ko atjaunot... Mēs, no malas skatītāji ticam darītājiem nevis rējējiem.

pirms mēneša, 2021.05.08 16:34

Smiltene