Mežos sācies koku stādīšanas laiks

Nelielos apjomos šopavasar  uzsākti meža stādīšanas darbi, bet straujus tempus akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajās platībās tie uzņems pēc nesen nosvinētajām Lieldienām.

Kopumā valstī šogad ir plānots atjaunot mežu, iestādot vairāk nekā 31 miljonu stādu aptuveni 12  tūkstošu hektāru lielā platībā. Vislielāko daļu – 11 tūkstošus hektāru – plānots apstādīt pavasarī, uz rudeni atstājot daļu no bērza un melnalkšņa platībām, informē LVM.

Visi stādi pavasarim rezervēti

LVM Strenču kokaudzētava līdz šīs nedēļas sākumam izsniegusi jau vairāk nekā 2,5 miljonus  stādu. Ziemas sezonā tos uzglabā saldētavā, tāpēc pirms stādīšanas stādi jāatkausē.

“Meža stādīšana Vidzemes pusē tā īsti vēl nav sākusies, bet stādu izsniegšana norisinās diezgan strauji. Šobrīd šim pavasarim visi stādi ir rezervēti visā Latvijā, tāpēc “Latvijas valsts meži” piedāvā klientiem divus miljonus skuju koku ietvarstādu stādīšanai šoruden. Taču arī šie stādi ir jārezervē,” “Ziemeļlatvijai” stāsta Strenču kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks.

Rezervēšana notiek centralizēti, pieprasījumu sūtot e-pastā [email protected].

Strenču kokaudzētava ik gadu meža īpašniekiem izsniedz 18 miljonus jaunā meža stādu – pārsvarā priedes un egles, kā arī bērzus un melnalkšņus. No šiem 18 miljoniem ietvarstādi ir orientējoši 14 miljoni, bet kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu – četri  miljoni. Teju 80 procentiem visu stādu noņēmēji ir Latvijas mežu īpašnieki un apsaimniekotāji.

Jauno mežu Strenču kokaudzētava audzē 70 hektāru lielā platībā.  Vairāk nekā mēnesi notiek sēšana, pirmie stādi, ko realizēs nākamgad, jau ir izdīguši.

“Ziemeļlatvija” jau ir rakstījusi, ka Strenču kokaudzētava ir viena no modernākajām pasaulē stādu audzēšanas tehnoloģiju jomā. Tajā ir, piemēram, gan koku stādu automātiskā sēšanas līnija, gan   Baltijā pirmā automatizētā pakošanas līnija, kas dienas laikā sapako vairāk nekā 300 tūkstošus meža stādu. “Nav bijis neviena gada, kad mūsu kokaudzētavā kaut kas nav ticis uzlabots un ne tikai, lai uzlabotu darba ražīgumu, bet arī lai iegūtu vēl kvalitatīvākus stādus. Piemēram, 2020. gadā   uzstādījām vēl papildu “garās nakts” iekārtas. Saīsinot dienu un pagarinot nakti, tās nostiprina stādus, kā rezultātā  iegūstam stingrākus, kvalitatīvākus stādus,” skaidro Jānis Zvejnieks.

Pandēmija darbu nav ietekmējusi

Pandēmija Strenču kokaudzētavas darbu nav ietekmējusi – tas nav ne mirkli pārtraukts, nav arī samazināti ražošanas apjomi, tikai, ievērojot visus drošības pasākumus, stādu izsniegšana un darbs kokaudzētavā notiek nedaudz lēnāk, nekā bija ierasts līdz ārkārtējās situācijas ieviešanai.  Kokaudzētava ir atvērta klientiem bez iepriekšējas pieteikšanās. Tāpat kā iepriekšējos gados viņi kokaudzētavas darba laikā var braukt un izvēlēties dekoratīvo koku un krūmu stādus, tikai tagad ir jāievēro distancēšanās pasākumi.

Aizvadītajā nedēļā Strenču kok­audzētavā vizītē ieradās Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs un LVM valdes loceklis Edvīns Zakovics, lai iepazītu kokaudzētavas darbu un apspriestu iespējas un izaicinājumus meža koku stādu audzēšanā gan pandēmijas laikā, gan nākotnē. 

“Mūsu viesi bija nozares profesionāļi. Vizītes laikā viņi pārliecinājās par to, ka LVM  nodrošina  Latvijas mežkopību daudzus gadus uz priekšu ar augstas kvalitātes stādiem. Latvija ir viena no līderiem visā Eiropas Savienībā stādu audzēšanā,” uzsver Jānis Zvejnieks. 

Strenču kokaudzētavas vadītājs piebilst, ka stādu audzētājiem viens no izaicinājumiem nākotnē ir   palielināt mežu vērtību un stādīt ātraudzīgākus, ģenētiski vērtīgākus un ražīgākus kokus, kas augot vairāk piesaista no atmosfēras CO2 (ogļskābo gāzi).

Pie Smiltenes mežu stāda mašīna

2020. gadā LVM stādot atjaunojusi valsts mežus 10,7 tūkstošu hektāru platībā. Ir iestādīti 28,5 miljoni jaunu koku – gandrīz 16 koki uz katru Latvijas iedzīvotāju. 

Šogad  LVM struktūrvienība “Mežkopība” uzsākusi plašu meža stādīšanu ar mašīnām. Uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās strādā astoņas meža stādīšanas mašīnas, katrā reģionā pa vienai, un kopumā mašinizēti paredzēts iestādīt mežu 1120 hektāru lielā platībā. Viena no šādām mašīnām aizvadītajā nedēļā sāka stādīt mežu Smiltenes novada Launkalnes pagastā, cirsmā netālu no Silvas ciema.

“Mašinizēti mežs tiek stādīts visu veģetācijas sezonu. Straujus tempus meža stādīšanas darbi uzņems pēc Lieldienām un turpināsies līdz vasarai, kad jūlijā stādīšanas tempu nedaudz piebremzēsim, bet augustā atkal atsāksim un, ja laika apstākļi atļaus, darbus turpināsim līdz pat novembrim,” par šī gada meža stādīšanas plāniem stāsta LVM Mežkopības izpilddirektors Mārtiņš Gūtmanis.

Viedoklis

Arnis Muižnieks,  Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs: 

–  Mežsaimniecība nav nogrieznis, tā ir aplis, kur tiek ievākta koksnes galvenā raža un tiek stādīts jaunais mežs. Priecē, ka arī privātie mežu īpašnieki mežu sāk stādīt aizvien vairāk. Pirms kādiem pieciem – septiņiem gadiem vidēji tikai 12 procenti no privātajiem mežu īpašniekiem mežu atjaunoja stādot, bet tagad jau 25 procenti platību pēc meža nociršanas atjauno stādot, nevis atstājot, lai atjaunojas dabiski – kas sasējas, tas sasējas, un bieži vien tā ir kāda mazvērtīgāka koku suga. Taču stādot varam iegūt ražīgāku, augstvērtīgāku mežu. Mūsu selekcionāri, zinātnieki ir ieguldījuši milzīgu darbu, lai mums  pašlaik būtu pieejams augstvērtīgs stādāmais materiāls. To stādot arī privātais meža īpašnieks var iegūt pat par 25 līdz 30 procentiem lielāku koksnes ražu brīdī, kad viņš šo ražu gribēs ievākt. Aicinām visus mežu īpašniekus domāt par stādīšanu, taču, lai varētu stādīt mežu, ir jābūt iespējai iegādāties stādus. Pēdējos gados, pieaugot  pieprasījumam, pieprasījums tagad ir lielāks nekā stādu pieejamība. Tikšanās laikā Strenču kokaudzētavā akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārstāvji mūs informēja, ka, jūtot tirgus pieprasījumu, jau tiek veiktas investīcijas, lai izveidotu papildu platības, kurās meža koku stādus audzēt. Tas nozīmē, ka varam cerēt, ka jau uz 2023. gadu būs pieejami daudz vairāk stādu nekā pašlaik. Tā ir ļoti pozitīva ziņa.  Tas, ko  vēlētos sagaidīt privātie mežu īpašnieki Lauku attīstības programmā un par ko pašlaik tiek diskutēts, ir atbalsts jaunaudžu kopšanai. Tas ir vēl viens ļoti nozīmīgs solis, lai mežs nākotnē būtu labāks. Nepietiek mežu tikai iestādīt, mežs ir arī jākopj. Ja to nedara, tad stādi tiek izniekoti un nauda – nomesta zemē. Mazvērtīgākas koku sugas un krūmi nomāc iestādītos kociņus, kas pirkti par dārgu naudu. Jaunaudžu kopšanai ir jābūt, un vajadzētu turpināt atbalstīt privātos mežu īpašniekus  jaunaudžu kopšanā.  Ļoti ceram, ka šis atbalsts arī šajā periodā, kas jau ir sācies un ilgs līdz 2027. gadam, tiks saglabāts. Pieredze rāda, ka līdz šim sešas reizes ir pieaudzis izkopto jaunaudžu apjoms privātajos mežos. Latvijas Mežu īpašnieku biedrība savu mājaslapu nesen pārveidojusi par izglītības platformu mežu īpašniekiem, kur sniedzam viņiem noderīgu informāciju (biedrība strādā ar mērķi veicināt ilgtspējīgas un ekonomiski efektīvas mežsaimniecības attīstību Latvijā, pārstāvot visu meža īpašnieku intereses – redakcijas piezīme).

Smiltene