Piecūkotājiem ir jābaidās, jo pilsētas apkārtnē meži paliks klajāki

Lai Lielajā Talkā paveiktais darbs nebūtu veltīgs, talcinieki aicina atbildīgās amatpersonas domāt, kā pasargāt sakopto teritoriju no tālākas piecūkošanas ar sadzīves atkritumiem.

 

Smiltenes piepilsētas mežos daudzviet izveidojušās miskastes, kurās cilvēki pat gadiem ilgi nelegāli met sadzīves atkritumus.Netālu no Ābeļu ielas dzīvojošie smiltenieši uzskata, ka viņiem tuvējā piepilsētas meža ceļā ir jāuzstāda stabi, liedzot tālāk braukt automašīnām, un jāizliek zīme, ka atkritumus izgāzt mežā ir aizliegts.

 

Vietējā pašvaldība un otra Smiltenes piepilsētas mežu apsaimniekotāja akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" Austrumvidzemes mežsaimniecība pagaidām izvēlējusies citu risinājumu.

 

Arī turpmāk tiks likvidēts pamežs, lai piepilsētas mežs būtu klajāks un pārskatāmāks un piecūkotāji tur atturētos izmest savu kravu, baidoties tikt pieķerti.

 

Jau rīt plānots likvidēt krūmus meža nogabalā starp Avotu un Priežu ielu. "To darīsim pie vecām bedrēm, kurās cilvēki met atkritumus, un uz kurām krūmi aizsedz skatu. Pārējie mūsu darbinieki rīt kops Klievezera krastu un pašu ezeru, cik tālu varēs," stāsta Austrumvidzemes mežsaimniecības Silvas meža iecirkņa vadītājs Normunds Vīksna.

 

Arī mežsaimniecības darbinieki uzgājušas nelegālas atkritumu kaudzes, piemēram, valsts mežā netālu no Vārtniekiem (aiz uzņēmuma "Troll Smiltene").

 

N. Vīksna domā, ka pārdomu vērts ir iedzīvotāju ierosinājums uzstādīt stabus uz atsevišķiem piepilsētas meža ceļiem vai platākām takām, lai liegtu iebraukšanu automašīnām, ja vien tas nebūs pretrunā ar meža ugunsdrošību. "Skaidrs, ka ar rokām tik lielu atkritumu daudzumu mežā nevar ienest," spriež mežsaimnieks.

 

 

Smiltenes pilsētas domes izpilddirektors Uldis Rudzītis pieļauj, ka stabu vietā varētu arī uzstādīt aizlieguma ceļa zīmi.

 

Izpilddirektors arī sola, ka turpmāk pašvaldības darbinieki biežāk apsekos pilsētas parkus un piepilsētas mežus, skatoties vai kaut kur nav parādījušās jaunas atkritumu kaudzes.

 

"Tas ir viens no ceļiem, pa kuru jāiet. Ceram arī uz cilvēku atsaucību. Ja iedzīvotāji pamana izmestus atkritumus, lai ziņo pašvaldībai kaut vai anonīmi. Ziņojumi vienmēr tiek pārbaudīti, un rīkojamies operatīvi, lai atkritumi nekrātos nedēļām vai pat mēnešiem," saka U. Rudzītis.

 

Iedzīvotāji skeptiski vērtē to, ka piecūkotāji līdz šim nav noķerti nedarbu vietā. "Tas, ka nevar noķert atkritumu izmetējus, tās ir tikai atrunas. Lai pasēd pāris stundas krūmos vietās, kur sistemātiski izgāž atkritumus - ilgi nebūs jāgaida," raksta portāla ziemellatvija.lv apmeklētājs XXX.

 

Iespējams, mazāk atkritumu mežos varētu būt pēc "Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde" (NKUP) uzsāktās pārbaudes, vai privātmāju un uzņēmumu īpašnieki ir noslēguši līgumus ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem un vai viņiem ir konteineri, kur šos atkritumus izmest.

 

Pēc raksta "Ziemeļlatvijā" par šo tēmu ar NKUP ir noslēgti 23 jauni līgumi par atkritumu apsaimniekošanu privātmājās. "Savukārt konteineru izvešanai ir pieteiktas tādas adreses, kur tas nav darīts gadiem," piebilst NKUP ainavu tehniķe Baiba Rubene.

 

NKUP arī izsūtījusi brīdinājumus 165 privātpersonām par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu neievērošanu. Ja mēneša laikā viņi nesakārtos atkritumu apsaimniekošanu savos mājokļos vai uzņēmumos, tiks piemērots administratīvais sods.

Smiltene