Ražu dos pēc diviem gadu desmitiem

Lai redzētu, kāds izskatās Chichibu bērzs, kas savvaļā ir gandrīz izzudis un aug tikai uz vienas salas Japānā, nebūt nav jāplāno ceļojums uz šo zemi. Kopš aizvadītās piektdienas, 17. septembra, daži šīs sugas kociņi ir arī Smiltenes novada Brantu pagasta “Kainaižos”, sulu koku parkā, kas ir atvērts ekskursijām.

Uzņēmums “Kainaiži” vairāk ir zināms ar dzirkstošo bērzu sulu un citu produktu zīmolu “BIRZĪ”. Tā saimnieki Ervins un Līvija  Letīcija Labanovski ik gadu Meža dienās rīko sulu koku stādīšanas talku – arī šoruden, kā rezultātā “Kainaižu” parku papildinājuši 20 Japānas Chichibu bērzi, Japānas ķiršu bērzi un Ziemeļamerikas pelēkie valrieksti, bet gar ceļu alejā iestādīti Latvijas āra bērzi.

Sāk ražot “BIRZĪ” bērzu balzamu

Labanovsku ģimene savā parkā stāda tikai tās koku sugas, kas pavasarī dod pārtikā lietojamu sulu. Pašlaik tur aug 110 melnie valrieksti, 100 cukura kļavas, kā arī Mandžūrijas kļava, lauku un zaļmizas kļava, dzeltenais bērzs, Himalaju, dzeltenie un akmens bērzi, Latvijai raksturīgie āra un purva bērzi un parastās jeb Norvēģijas kļavas. Pagaidām sulu koku parks vizuāli izskatās kā liels lauks ar maziem kociņiem. Sulu no tiem varēs iegūt pēc aptuveni 15 līdz 20 gadiem. 

Taču saimniecībā ir arī ražojoši koki, kas  dod sulu zīmola “BIRZĪ” produktiem – dažādu veidu bērzu sulām, bērzu, kļavu, ābolu sīrupiem un “BIRZĪ” jaunumam – ilgi lolotajam balzamam, kas ražots no dažādām bērzu izejvielām: bērzu sulas destilāta, bērzu sulas sīrupa un svaigas bērzu sulas, kā arī no dabā atrodamām augu valsts piedevām, ko Labanovsku ģimene tur stingrā noslēpumā.
SIA “Kainaiži” īpašniekam Ervinam Labanovskim ideja veidot sulu koku parku radās pirms   četriem gadiem. “Bija zeme laukos. Sapratu, ka lopus neaudzēšu un labību nesēšu. Pamēģināju tecināt sulas un darīt to no daudziem kokiem. Saņemties uz tādām lietām ir pagrūti, vajag grūdienu no malas, tāpēc paldies Smiltenes novada domei, kas izsludināja konkursu uzņēmējdarbības atbalstam. Šajā konkursā ieguvu sēklas naudu burtiski un pārnestā nozīmē, jo iestādījām pirmos 100 melnos valriekstus un cukura kļavas (pašvaldības grants jeb neatmaksājams finansējums uzņēmējdarbībai bija sulu koku parka izveidei, jo “BIRZĪ” ražotni Labanovsku ģimene izveidoja pati, bez atbalsta – redakcijas piezīme). Kopš tā laika cenšamies katru gadu stādīt jaunus kokus, bet darbs nav pat vēl pusē, jo sulas var tecināt no 67 sugu kokiem. Mūsu parkā šobrīd aug tikai 18 sugas,” stāsta Ervins Labanovskis.

Kad šobrīd vēl mazie kociņi sāks dot sulu, tad pie bērzu un kļavu sulām pieradušie Latvijas iedzīvotāji iepazīs jaunas garšas. “Kainaižu” saimnieks slavē valriekstu sulu – esot ļoti garšīga, salda, ar riekstu un cidoniju noti. 

Latvijas bērzu sulas dzer arī Ķīnā

Brantu pagasta “Kainaižos” atrodas ne tikai sulu koku parks. Tur ir arī uzņēmuma ražošanas telpas un pagrabs, kur tiek izgatavotas un glabātas dzirkstošās bērzu sulas “BIRZĪ” un citi produkti. Šobrīd pagrabā savu kārtu pildīšanai mazās 0,25 litru pudelītēs gaida raudzētas bērzu sulas eksportam uz Ķīnu, konkrēti uz Šanhaju. Izrādās, ķīniešiem Latvijas bērzu sulas garšo, iespējams tāpēc, ka viņi uzturā lieto raudzētus produktus, pieļauj Ervins Labanovskis.

“Pirmo kravu –  trīs paletes – uz Ķīnu nosūtījām 2020. gadā. Pateicoties tur dzīvojošajiem latviešiem, saņēmām pasūtījumu sākumā kādai jogas studijai, bet vēlāk uzradās arī citi klienti. Tagad uz Ķīnu eksportēsim vēl vairāk bērzu sulu,” stāsta “Kainaižu” saimnieks.

SIA “Kainaiži” jau vairāk nekā septiņus gadus nodarbojas ar koku sulu ieguvi un pārstrādi, ražojot dzirkstošo bērzu sulu “BIRZĪ”, kā arī  bērzu, kļavu, ābolu un vīgriežu sīrupu. Tagad produkciju papildina stiprais alkoholiskais dzēriens – balzams “BIRZĪ”. “Tas ir ilgi lolots, ilgi testēts dzēriens, līdz atradām pareizās proporcijas. Tas ir arī ekskluzīvs dzēriens, kas tiek ražots vienu reizi gadā un nelielos apjomos – tikai 1000 pudeles,” stāsta Ervins Labanovskis.

Jaunā balzama degustācijai “Kainaižu” degustāciju zālē ir pagatavotas īpašas glāzītes no melnā māla. Tās darinātas Laimoņa Cepurīša keramikas darbnīcā Raunas pagasta “Auškāpos”.

Smiltene