Smiltenes jaunās autoostas izskatu pašvaldība bez konkursa nodod viena uzņēmuma rokās

Smiltenes novada domes šā gada budžetā viens no 20 lielākajiem projektiem ieguldāmās naudas ziņā ir Smiltenes autoostas projektēšana. Šim mērķim pašvaldība ieplānojusi 65 098 eiro.

Smiltenes autoosta pēc kāda laika atradīsies citā vietā – Baznīcas laukumā 16A, pašvaldībai piederošajā ēkā, kur šobrīd ir skrūvju un metāla jumtu konstrukciju veikals (pilsētas centrā netālu no Baznīcas laukuma, Atmodas ielas un Raiņa ielas krustojuma, blakus neapbūvētajam zemes gabalam).

Atkal parādās uzņēmums “Firma L4”

Smiltenes novada dome ieguldīs sava budžeta naudu pati savā īpašumā, lai izveidotu autoostas infrastruktūru pasažieru pārvadāšanas uzņēmuma vajadzībām (šobrīd tas ir SIA “VTU Valmiera”).

Pašvaldība 11. februārī jau ir noslēgusi līgumu ar  uzņēmumu “Firma L4” par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību sarunu procedūrā “Ēkas pārbūve par autoostu”.

No SIA “Firma L4” puses līgumu parakstījis uzņēmuma valdes loceklis Gints Freibergs. Līgumcena par abu darbu izpildi kopā ir jau pieminētie 65 098 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. 

Termiņš būvprojekta izstrādei, saskaņošanai un nodošanai pasūtītājam (Smiltenes novada domei) ir sešu mēnešu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas.

Rīgā reģistrētā uzņēmuma SIA “Firma L4” vārds Smiltenē ir labi zināms gana ilgu laiku, zīmīgi, ka šis uzņēmums uzvarējis vairākos pašvaldības īstenotajos iepirkumos.

SIA “Firma L4” izstrādājusi būvprojektu un ir autoruzraugs pašvaldības būvprojektam “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā – I un II kārta”, kas paredz Smiltenes centrālās daļas pārbūvi. Pirmais būvprojekts Smiltenes centrā jau ir īstenots. Tagad sācies otrais būvprojekts, kurā paredzēta arī autoostas pakalpojumu sniegšanas vietas pārnešana uz Baznīcas laukumu 16A un Marijas ielu 1 un šās vietas izveidošana.

Vēl SIA “Firma L4” ir veikusi autoruzraudzību Smiltenes vidusskolas internāta ēkas būvei Dakteru ielā 27 un ir autoruzraugs projektā par mācību vides uzlabošanu Smiltenes vidusskolā, tai skaitā par mācību ēkas pārbūvi Dakteru ielā 27. Autoruzraudzības mērķis ir nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētās ieceres un izstrādātā būvprojekta, kā arī normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā.

Uzņēmums “Firma L4”  Smiltenē arī bijis projekta autors daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārbūvei Daugavas ielā 7A un nodrošinājis būvuzraudzību Daugavas ielas posma rekonstrukcijai.

Savā mājaslapā SIA “Firma L4” norāda, ka līdz šim Latvijā īstenojusi teju 5000 dažādu projektu un, pateicoties profesionālajai inženieru komandai un gadu gaitā uzkrātajai pieredzei, atradīs risinājumu ikkatra projekta īstenošanai.

Norāda uz metu konkursa nepieciešamību

Arhitekts, smiltenietis Oskars Poikāns “Ziemeļlatvijai” uzsver un arī sociālajos tīklos norādījis, ka Smiltenes novada pašvaldībai, lai iegūtu labāko rezultātu, ir jārīko sabiedriski nozīmīgu objektu arhitektūras metu konkurss (mets ir konkursa dalībnieka sagatavoti būvniecības ieceres materiāli pasūtītāja noteiktā apjomā). Taču šādi konkursi rīkoti netiek, arī ieplānotajā ēkas pārbūvē par Smiltenes autoostu metu konkurss nav noticis. Šim objektam netiek paredzēta publiskā apspriešana. Projekta izstrādātāju pašvaldība noteikusi sarunu procedūrā ar vienu projektētāju. Sarunu procedūra ir iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, apspriežas ar paša izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par iepirkuma līguma noteikumiem. 

“Šī sarunu procedūra (autoostas gadījumā – redakcijas piezīme) drīzāk ir sekas metu konkursa nerīkošanai iepriekš. Arī Smiltenes centra pārbūvei būvprojekta izstrādātāju noteica pēc lētākās cenas kritērija, nezinot, ko tieši tas zīmēs. Tā ir pašvaldības nevēlēšanās rīkot arhitektūras metu konkursus un vēlēšanās dot sabiedrībai tikai tik daudz, cik pati uzskata par vajadzīgu, nevis, cik tas būtu mūsdienīgā sabiedrībā nepieciešams. Tā jau  ir sistēma, kuras galvenie zaudētāji ir sabiedrība. Kuri ir ieguvēji?” retoriski taujā Oskars Poikāns.

Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa “Ziemeļlatvijai” uzsver, ka metu konkursa nerīkošana nav laba pašvaldības prakse, jo metu konkurss pašvaldībai kā publiskajai pasūtītājai ļauj izvēlēties optimālāko problēmas risinājumu jaunbūves vai pārbūves gadījumā. Arhitektes Elīnas Rožulapas dzimta nāk no Grundzāles pagasta, viņa samērā bieži ir Smiltenē, tāpēc arhitektei ir savs redzējums par Smiltenes pilsētvidi (Elīnas Rožulapas viedokli lasiet rakstam pievienotajā publikācijā). 

Smiltenes novada pašvaldība “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka, ņemot vērā apstākļus, kas minēti pie sarunu procedūras piemērošanas pamatojuma, metu konkursa rīkošana šajā Smiltenes autoostas ēkas projektēšanas gadījumā nebija piemērojama. Par būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības “Ēkas pārbūve par autoostu” pakalpojuma līguma slēgšanu tika organizēta sarunu procedūra saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8. panta sadaļu, kas nosaka, ka pasūtītājs līgumu var noslēgt ar konkrētu piegādātāju, ja nepieciešams ievērot izņēmuma tiesību, tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesību, aizsardzību. 

Smiltenes novada domes sagatavotajā atbildē “Ziemeļlatvijai” norādīts, ka projektējamās autoostas ēkas un perona nojumju arhitektūrai ir jāveido vienota publiskā ārtelpa un jāiekļaujas kopējā pilsētvides ainavā. Pieguļošās teritorijas labiekārtojumam, segumiem un mazās arhitektūras formām jābūt vienotām un saderīgām ar SIA “Firma L4” jau izstrādātā centra daļas pārbūves būvprojekta  risinājumiem, lai radītu vienotu kvalitatīvu publisko ārtelpu. Tas savukārt nozīmē jau pieminēto nepieciešamību ievērot SIA “Firma L4” kā būvprojekta izstrādātāja autortiesības (domāts intelektuālais īpašums) un nodrošināt to aizsardzību. Autortiesību likuma 14. pants (1. daļas 5. punkts) nosaka, ka bez autora atļaujas aizliegts darbā (šajā gadījumā – būvprojektā) izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus un līdz ar to ir nepieciešams ievērot izņēmuma tiesību, tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesību, aizsardzību.

Te gan jāpiebilst, ka metu konkursu teorētiski varēja sarīkot jau pirms lielā būvprojekta izstrādes un pēc tam Smiltenes novada pašvaldība kā pasūtītājs nolikumā varēja dot norādījumus, ko iekļaut būvprojektā attiecībā uz projektējamo autoostu. Un vēl, ja autora mantiskās tiesības konkrētajā gadījumā ar līgumu ir nodotas Smiltenes novada pašvaldībai, tad var ieslēgt Autortiesību likuma 15. pantu “Autora mantiskās tiesības”,  kura 1. punkta 11. apakšpunkts ļauj aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

Autoostu pārcels, kad uzbūvēs jaunu ēku

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka tagadējās Smiltenes pilsētas autoostas ēka un zeme zem ēkas pieder uzņēmumam SIA “VTU Valmiera”, bet savstarpējās Smiltenes novada pašvaldības un SIA “VTU Valmiera” sarunās pašreizējais pakalpojuma sniedzējs autoostā nesaskatīja iespēju investēt Smiltenes autoostas infrastruktūras uzlabošanā. 

Jau pieminētajā būvprojektā Smiltenes pilsētas centrālās daļas pārbūvei ir norādīta vieta autoostas ēkai Baznīcas laukumā 16A, paredzot tur esošās ķieģeļu ēkas pārbūvi un arī plānojot satiksmes organizāciju, peronu izvietojumu, iespējamo gājēju plūsmu un apkārt esošās teritorijas labiekārtošanu. Attiecīgi autoosta un peroni atrastos tranzītielas malā un satiksmes autobusiem vairs nebūtu jāiebrauc pilsētas centrā, tādējādi centrā tiktu mazināta satiksmes intensitāte un pilsētvidei tas būtu ieguvums.

Smiltenes novada pašvaldība uzsver vēl kādu būtisku faktoru, kāpēc pašvaldība izvēlējusies ieguldīt sava budžeta naudu jaunas autoostas infrastruktūras izveidē. Valsts SIA “Autotransporta direkcija” ir izsludinājusi atklātu konkursu “Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā”. Šobrīd sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutu tīklā nodrošina SIA “VTU Valmiera”, taču pakalpojuma sniedzēja maiņa var ietekmēt arī turpmāko Smiltenes autoostas darbību.

Autoostas pārcelšana varēs notikt tikai pēc jaunās ēkas būvniecības pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā. Pagaidām konkrētus termiņus pašvaldība nenosauc, jo tas ir atkarīgs no pašvaldības finansējuma iespējām. 

Attiecībā uz esošās autoostas teritoriju nekas nav mainījies. Atbilstoši sabiedriskās apspriešanas laikā prezentētajam materiālam tās vietā ir paredzēta jauna auto stāvvieta. 

Savukārt ēkas Baznīcas laukumā 16A telpu nomniekam, uzņēmumam “Junda RJ”, pašvaldība jau uzteikusi telpu nomas līgumu – proti, nav to pagarinājusi, līguma termiņš beidzas, un uzņēmums veikalu pārcels uz citām telpām Smiltenē.

Par Smiltenes pilsētvidi un metu konkursu nepieciešamību

Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja, arhitekte Elīna Rožulapa: 

– Mana dzimta nāk no Smiltenes novada. Smiltene ir manām dzimtas mājām Grundzāles pagastā tuvākā pilsēta, tāpēc esmu Smiltenē pietiekami bieži. Reizēm ir bēdīgi, – no vienas puses, redzu, ka pilsēta kļūst arvien skaistāka un publiskā ārtelpa tiek sakopta, taču, no otras puses, varēja daudz labāk, ja būtu bijusi apzināta pievēršanās šim procesam. Zinu, kas izstrādājuši projektus vairākos gadījumos – uzņēmumi, kas nodarbina šajā jomā vēl nepietiekami pieredzējušus jaunus speciālistus, kuri netiek pilnvērtīgi uzraudzīti un vadīti. Smiltene ļauj ar savu naudu rotaļāties bērnudārzam. To nevajadzētu darīt. Aicinu pašvaldību apzināties tieši projektēšanas nozīmi, to, ka projektēšanā ir jāiegulda resursi laika, naudas, pasūtītāja enerģijas ziņā, un  pasūtītājam jābūt ieinteresētam piedalīties procesā un visam sekot līdzi. Tad rezultāti būs ļoti labi un labi ilgtermiņā. Piemēram, Vecais parks tagad ir brīnišķīgs, bet var redzēt, ka labiekārtojuma elementi projektā nav bijuši tehniski atrisināti, ir pieiets no virspusējā skaistuma puses. Pēc pāris gadiem viss, kas uztaisīts no neapstrādāta koka, būs jāplēš nost un jātaisa no jauna.  

Atbildot uz vaicājumu par to, ka pirms Smiltenes autoostas ēkas pārbūves projektēšanas nav noticis metu konkurss, jāteic, – nav laba prakse publiskajam pasūtītājam, tai skaitā pašvaldībai, nerīkot metu konkursus nozīmīgu pārbūvju un jo sevišķi jaunbūvju gadījumā. Publiskie pasūtītāji negrib metu konkursus, jo uzskata, ka tas ir papildu laiks un papildu izdevumi, un iztiek ar publisko iepirkumu, kurā publiskie pasūtītāji arhitekta pakalpojumu lielākoties nesaņem pēc būtības, bet saņem formālus rasējumus. Konkrētā objekta problēma netiek risināta pēc būtības. Uzreiz piebildīšu, ka neattiecinu to tieši uz autoostas gadījumu un uz uzņēmumu “Firma L4”, kuru acīmredzami pašvaldība ir izvēlējusies kā uzticamu un pārbaudītu sadarbības partneri. “Viltotie arhitektūras pakalpojumi” ir vispārējā tendence Latvijas publiskajā iepirkumā, kas atklājas, Ekonomikas ministrijas uzdevumā katru gadu padziļināti analizējot praksi vienam procentam arhitektu un arī izskatot sūdzības par arhitektiem. Lielākoties visi iepirkumi notiek par zemāko cenu. Jau sākotnēji tiek noteikti gan nereāli termiņi, gan nereāli zemas iespējamā projekta izmaksas, gan tiek uzrakstīti tādi līgumu projekti, kas ir pazemojoši normālam profesionālim. Rezultātā publiskajā iepirkumā sevi cienoši profesionāļi vispār nestartē. Veidojas situācija, ka publiskais pasūtītājs, gribot ietaupīt laiku un naudu uz projektēšanu, pēc tam pārmaksā uz būvniecību. Būvniecības nozarē ir klasisks likums: katru eiro, ko pasūtītājs ietaupa uz projektu, viņš vēlāk desmitkārtīgi pārmaksā uz būvniecību. Te nu nonākam pie metu konkursa. Pasūtītājam šķiet, ka metu konkurss ir ilgāks un dārgāks, bet skats uz dzīvi mainītos, ja mēs metu konkursu salīdzinātu ar adekvātu projektēšanu, nevis ar “viltotajiem pakalpojumiem”, kas iegūti zemāko cenu konkursos. Normāla projektēšana nozīmē to, ka tad, kad arhitekts sāk strādāt no nulles, neizbēgami rodas vairāki varianti. Pasūtītājam nav jāņem pretī pirmais variants, ko projektētājs atnes, piemēram, mēnesi pēc līguma noslēgšanas, jo viņš nevar paļauties, ka tas ir vislabākais variants konkrētajā situācijā. Tāpēc labā projektēšanas praksē sākotnējo variantu izstrādes posms ir diezgan ilgs, kas attiecīgi ir ierēķināts arī projekta cenā. Ja paskatāmies uz metu konkursu, kas ir variantu izstrādes posms, pasūtītājs dabū īsākā laikā uzskatāmus, redzamus variantus, no kuriem viņš var izvēlēties visatbilstošāko. Ja pasūtītājs ir uzstādījis atbilstošas kvalifikācijas prasības, ja ir pietiekams balvu fonds un pietiekami atvēlēts laiks metu konkursam, tad pasūtītājam ir daudz lielākas izredzes iegūt optimālu rezultātu. Ja pasūtītājs negrib metu konkursu, viņš sev liedz daudz iespēju. Ir pilnīgi skaidrs, ka projektētājs, ko viņš nolīgs un kurš sāks strādāt no nulles tikai tad, kad tiks noslēgts līgums, uzradīs vienu, divus variantus, kādus spēj šī konkrētā nolīgtā komanda, bet projektēšanā nav viena pareizā varianta. Variantu skaits ir bezgalīgs, un, tikai redzot vairākus piedāvājumus, ko radījuši dažādi profesionāļi katrs ar savu atšķirīgo skatu, pasūtītājs var apzināti un atbildīgi izvēlēties piemērotāko risinājumu. Metu konkursa gadījumā, kad vairāki biroji vienlaikus pievēršas variantu radīšanai, tieši tiek ietaupīts laiks, jo piedāvājumi top reizē, nevis viens pēc otra. Arhitektūra – tas nav stāsts par ārējo izskatu. Meta radīšanas posmā arhitekta darbības lauks ir risināt gan būves iekštelpu funkciju, gan būves atrašanos vidē un konkrētajā zemes gabalā, protams, arī ārējo tēlu, bet vienlaikus nepieciešams izprast arī  paredzamo būves tehnisko funkcionēšanu, būvizmaksu jautājumus un, protams, arī ārējo, bet tas viss ir komplekss pasākums. Visas lietas ir jārisina reizē. Smiltene ir brīnišķīga vieta, kas ikvienai savai būvei ir pelnījusi vislabāko risinājumu, kuru rada atbildīgi, rūpīgi profesionāļi, un kur Smiltenes novada čaklo ļaužu nodokļos samaksātā nauda tiek iztērēta maksimāli lietderīgi un ilgtspējīgi, vienlaikus priecējot arī smilteniešu acis. Zinot Smiltenes novada kā “reģionu tīģera” un rūpīga saimniekotāja slavu, ticu, ka pašvaldība spēs saskatīt, kādu pienesumu var sniegt labi sagatavots metu konkurss.

Smiltene