Smiltenes luterāņu baznīcā dievlūdzēji sēd ar cimdiem un cepurēm

Svētdien Smiltenes luterāņu draudzes baznīcā gaisa temperatūra bija plus četri grādi. Cilvēkiem ir auksti arī citos dievkalpojumos, taču "Bullerjan" apkures krāsns nespēj pietiekami apsildīt plašo telpu. Baznīcēni sēd ar cimdiem rokās un cepuri galvā.

Jānis Sīmanis: "Baznīcā vēlams panākt

pastāvīgi vienādu siltuma un mitruma režīmu".

Valsts nozīmes piemineklim trūkst siltuma, taču svarīgāks ir jumts

 

"Auksta, nemājīga. Tā ir mana baznīca, es tur esmu kristīta, un man sāp sirds, ka to neapsaimnieko kārtīgi. Gribas, lai būtu gaiši, silti," "Ziemeļlatvijai" stāsta kāda smilteniete, lūdzot viņas vārdu avīzē nepublicēt. Pensionāre regulāri apmeklē dievkalpojumus Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcā. Sieviete cer, ka draudzes vadība sasparosies un izdomās, ko darīt, lai baznīcēniem dievnamā nesaltu. Smiltenes luterāņu baznīca pilsētas centrā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, vienīgais krusta veidā celtais dievnams Latvijā. Pensionāre uztraucas, vai pietiekami neapkurinātas telpas tam neskādēs.

 

Citur neklājas labāk"Smiltenē ir labāk, nekā atsevišķos citos dievnamos," par siltumu telpās teic citās luterāņu draudzēs kalpojošais mācītājs Raitis Jākobsons. Piemēram, Palsmanes dievnamā vispār nav krāšņu. Ziemā visi baznīcēni pēc uzaicinājuma sasēžas vienā solu rindā. Zem sola palikts elektriskais sildītājs, kas pūš uz kājām siltu gaisu. Savukārt Vijciemā ziemā dievkalpojumus notur draudzes namā, nevis baznīcā.Smiltenes luterāņu baznīcu vismaz silda viena "Bullerjan" krāsns, kura tomēr nespēj saražot siltumu visai plašajai, augstajai dievnama zālei. Savukārt lielā krāsns ir izdegusi, to vajag pārmūrēt.

 

Svarīgāks ir jumtsDraudzes vadība meklē risinājumu, kā apsildīt baznīcu, piemēram, eksperimentēt ar elektrību, pūšot telpā silto gaisu. Taču, iespējams, tas nāktu par sliktu ērģelēm, un tad šis variants nederēs.Apkures sistēmas sakārtošanai ir nepieciešamas lielas investīcijas. Turklāt šobrīd draudzes vadībai aktuālāks par apkuri ir baznīcas jumta remonts. Dievnama kārniņu jumta konstrukcijas atzītas par savu laiku nokalpojušām. Draudze jau saņēmusi ziedojumu tehniskā projekta izstrādei, ko iecerēts paveikt pavasarī, un pēc tam startēt projektos, meklējot naudu."Liela ēka prasa milzīgus līdzekļus," skaidro J. Lauris. "Baznīcai gada apgrozījums ir pieci līdz seši tūkstoši latu. No šīs naudas jāuztur baznīca un draudzes māja, jāmaksā alga mācītājam. Bez privātiem ziedojumiem neko lielu nevaram izdarīt."

 

Nevar pūdēt ēku"Svarīgākais, protams, ir jumts, lai sniegs nekristu uz galvas un nepūdētu ēku, kurā uzglabāt inventāru un uzturēties draudzei," draudzes plāniem sākt ar jumtu piekrīt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) galvenais valsts speciālists Valkas rajonā Jānis Sīmanis. Viņš uzsver, ka ne tikai Smiltene, bet arī visa apkārtne iegūs, ja pilsētas luterāņu baznīcai salabos caurumu tornī, saremontēs kārniņu jumtu un ieviesīs civilizētu apsildes sistēmu. Speciālists rosina smilteniešus konsultēties ar Valkas - Lugažu draudzi, kura jau ieguvusi vērtīgu pieredzi.J. Sīmanis atgādina, ka jebkura konstruktīva rīcība - pārbūve, remonti, jaunievedumi - valsts nozīmes kultūras pieminekļos ir jāsaskaņo VKPAI.

 

Smiltene