Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šogad mežaudzes īpaši apdraudēšot priežu rūsganās zāģlapsenes 1

Nopietnus bojājumu draudus šajā un tuvākajos gados Latvijas mežaudzēm varētu radīt priežu rūsganās zāģlapsenes, kuru populācija patlaban atrodas straujas vairošanās stadijā, liecina AS "Latvijas Valsts meži" apzinātie dati.'

Kā liecina informācija uzņēmuma mājaslapā, "Latvijas Valsts meži" sadarbībā ar mežzinātnes institūtu "Silava" ir veikuši vairāku meža kaitēkļu sugu monitoringu, lai prognozētu, kuras no tām potenciāli varētu radīt mežaudžu bojājumus.Pētījumā secināts, ka vislielākos draudus Latvijas mežaudzēm tuvākajos gados varētu radīt priežu rūsganā zāģlapsene, kas gan ir tradicionāls jaunaudžu kaitēklis, bet savas savairošanās laikā īpaši strauji bojā visa vecuma priežu audzes. 

2013.gadā šis kaitēklis tika atrasts jau pieaugušo priežu vainagos. To olas ziemo uz skujām, no kurām maija vidū šķiļas kāpuri un barojas ar iepriekšējo gadu skujām.Kā norāda "Latvijas Valsts mežu" meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Indulis Brauners, masveida savairošanās gadījumos kāpuri var apvienoties sevišķi lielās kolonijās, tādējādi nodrošinot savu kolektīvo aizsardzību. "Kāpuri izdala lipīgu šķidrumu, kas atbaida to dabīgos ienaidniekus - skudras. 

Priedes pacieš vienreizēju pilnīgu atskujošanu, bet, ja tas notiek divas reizes pēc kārtas, mežsaimniekiem jāsāk uztraukties," norādīja Brauners.Viņš arī atzina, ka saskaņā ar iepriekšējo gadu novērojumiem šogad priežu rūsganā zāģlapsene visvairāk varētu parādīties Valkas un Zlēku apkārtnes mežos. Kaitēkļu bojājumu mazināšanas nolūkā apzinātas bojājumu riskam pakļautās mežaudzes un tajās mērķtiecīgi izvietoti būri putnu piesaistīšanai.

Citu sugu meža kaitēkļu draudi patlaban neesot tik izteikti, piemēram, priežu sprīžotāja savairošanos kavēja starpsugu konkurence, kurā "uzvarēja" priežu rūsganā zāģlapsene, pirmā mežaudzē noēdot koku skujas.Tomēr, ja šī vasara, kā sola meteorologi, būs silta un gara, varot savairoties arī bīstamais meža kaitēklis galotņu sešzobu mizgrauzis, kas Latvijā ir labi pazīstams."Šīs sugas agresivitāti ietekmē klimata izmaiņas, radot iespēju gada laikā attīstīt divas pēcnācēju paaudzes.

 Galotņu sešzobu mizgrauzis iecienījis lauztu koku zarus un galotnes, tostarp arī priežu ciršanas atliekas. Otrā paaudze ir sevišķi agresīva, radot mežaudžu bojājumus un izraisot koku atmiršanu," norāda Brauners.Savukārt Latvijai salīdzinoši jauno meža ekosistēmai agresīvo kaitēkļu sugu ozolu mūķeni patlaban pēta "Silavas" zinātnieki, lai izprastu tās uzvedību un vairošanos ietekmējošos faktorus Latvijā.

Komentāri 1

nazis

Ir jēga satraukties, ja ir iespēja to novērst. Tā kā tādas iespējas nav, tad satraukumam nav jēgas. Kas bū, būs.

pirms 4 gadiem, 2014.04.08 17:59

Novados