Atgriežoties pie publicētā – diskutē par stāvlaukumu

Jau rakstījām, ka šogad Strenču pilsētas centrā plānots sākt būvdarbus. Pēc novada pašvaldības pasūtījuma tiks rekonstruēts gan Pulkveža Zemitāna ielas posms no tranzītielas līdz dzelzceļa sliedēm, gan abi stāvlaukumi ielas malās.

Vēsts, ka pārmaiņas gaidāmas arī lielajā automašīnu stāvlaukumā parka malā, netālu no krustojuma ar pilsētas tranzītielu, piesaistījusi mūsu portāla www.ziemellatvija.lv lasītāju uzmanību, proti, ar domu, kur pēc rekonstrukcijas apstāties tālbraucējiem šoferiem, jo stāvvietu skaits laukumā ievērojami saruks.

Vai sāksies domino efekts? 

Stāvlaukumu Strenčos tālbraucēji šoferi ir iecienījuši. Vietējie iedzīvotāji novērojuši, ka ne reti uz nakšņošanu laukumā apstājušās teju 15 smagās (kravas) automašīnas.

Iepriekšējā “Ziemeļlatvijas” pub­likācijā Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons jau skaidroja, ka pašvaldība Strenču pilsētas tranzītielas remonta laikā projektā mēģināja iekļaut arī stāvlaukuma remontu, bet Satiksmes ministrija priekšlikumu noraidīja, uzskatot, ka tam nav saistības ar tranzīta kustību, un vēlreiz, tāpat kā projektētāji, norādīja, ka lielā transporta stāvēšana ir jānovirza ārpus pilsētas centra. 

Viedokli par to mūsu portālā izteicis komentētājs ar niku nazis. ass: “Satiksmes ministrija laikam ar prātu nedraudzējas. Strenču domei vajadzēja cīnīties, jo smago auto stāvvietu likvidēt Strenčos nav laba doma. Tāpat jau tie šoferi ir apdalīti, nekur nevar apstāties. Viņiem jābrauc cauri Valkai, Smiltenei neapstājoties. Pat Grundzālē, kur Pleskavas šoseja iet garām, nav, kur apstāties. Cik ļoti to viņiem vajag, var redzēt pie Bilskas veikala, kur gandrīz nepārtraukti ceļa malā pa kādai fūrei vai vairākām stāv, jo ceļš vēl nav pārbūvēts – nomalei ir “kabata”, un šoferi arī ir cilvēki, kam vajag reizēm iepirkties, vajag paēst normālu siltu ēdienu. Ir ļoti viegli sagraut visu, kas pats no sevis dabiski ir izveidojies. Ja stāvvieta tiks slēgta smagajiem, tad tā ēdnīca nolikvidēsies. Ar vietējiem vien nepietiks. Tad Strenčos vairs nebūs arī iecienītā banketu zāle, kas reizēm ir vajadzīga ļoti daudziem novada iedzīvotājiem, kaut vai bēru mielastiem. Pēc tam varēs gudrot, ko darīt ar tukšajām telpām tajā lielajā šķūnī. To šoferu, kas tur pusdieno, var būt nav tik daudz, bet tas ir nozīmīgs pienesums. Strenčiem viņi tāpat brauks cauri, cita ceļa nav, tad kāpēc neizmantot šo resursu? Viens līdz galam nepārdomāts lēmums, un sākas domino efekts.”

Vietas pēc tam būs diviem

“Ziemeļlatvija” par šo komentāru informēja Strenču novada pašvaldības vadītāju Jāni Pētersonu. Domes priekšsēdētājs par šādu viedokli bija lietas kursā, taču, tāpat kā iepriekš sniegtajā komentārā, skaidro, ka pašvaldībai nebūtu pamatoti savu iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, naudu ieguldīt,  izbūvējot pilsētai cauri braucošajiem smagajiem transportlīdzekļiem atbilstošu stāvlaukuma seguma nestspēju, jo novadā ir citas vajadzības, piemēram, ielu remonti.

Turklāt smago transportlīdzekļu stāvēšana pilsētas centrā, kā tas ir Strenčos, mūsdienās ir retums, parasti tādas automašīnas tiek novirzītas ārpus pilsētu centriem uz speciāliem laukumiem un degvielas uzpildes stacijām, kāda ir arī Strenčos.  

“Var saprast arī tālbraucējus šoferus, kuriem gribas apstāties Strenčos. Daudzi tiešām šeit stāvlaukumā arī nakšņo. Taču smagajiem transportlīdzekļiem atbilstošas slodzes stāvlaukuma izbūve maksā daudz. Vai tā ir mūsu prioritāte? Vēl jāņem vērā tas, ka smagajām automašīnām ir  apgrūtinoši  iegrozīties stāvlaukumā Pulkveža Zemitāna ielas malā. Šoferi mokās, darbina dzinēju un nodedzina degvielu, un tam ir arī ekoloģiskais aspekts,” piebilst  Jānis Pētersons. Tāpat novada mērs norāda, ka viena daļa tālbraucēju ierašanās laiku Strenčos ieplāno vakarpusē, kad ēdnīca un veikali jau ir slēgti, līdz ar to no šo šoferu puses pienesuma vietējai uzņēmējdarbībai nav.

Pēc stāvlaukuma rekonstrukcijas tajā būs drošības saliņa un stāvvietas diviem autobusiem. Tās varēšot izmantot arī smagās automašīnas.

Strenči