Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mistiski Strenčos uzradusies Sibīrijā sarakstīta dziesmu klade

“Balta roze nozied dārza malā, Velti lūpas tavu vārdu sauc...” Savulaik šo latviešu leģionāru dziesmu dziedāja Valkas kapela “Bumerangs”, padarot to populāru arī mūsdienās.

“Balta roze” ir tikai viena no 178 dziesmām, kas mūsu tautai bijušas nozīmīgas Otrā pasaules kara laikā un pēckara gados un kuru vārdi ir pierakstīti un saglabāti kādā pašdarinātā, biezā rūtiņu kladē, kas nonākusi Strenču novada pašvaldības mantojumā.

Kāds ir likteņstāsts?
Izpētot ierakstus kladē, ir secināms, ka tā tapusi izsūtījumā Sibīrijā ‒ Intā, Komi apgabalā ‒ 1955. un 1956. gadā, stāsta Iveta Ence, Strenču novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja. Viņa uzņēmusies rūpi, lai šī dziesmu klade tiktu saglabāta nākamajām paaudzēm, būtu pieejama arī mūsdienīgā digitālā versijā un tiktu papildināta ar jauniem faktiem.
Proti, I. Ence uzrakstījusi projektu “Sibīrijas dziesmuklade” un piesaistījusi finansējumu tā īstenošanai no Vidzemes kultūras programmas 2018, ko atbalsta akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Sibīrijas dziesmu kladē ir apkopoti pavisam 178 dziesmu teksti latviešu valodā un atsevišķas dainas lietuviski. Dziesmas pierakstītas dažādos rokrakstos. Zem katras dziesmas ir datums un gads, kad tā rakstīta. Atsevišķām dziesmām arī norādīti teksta autora iniciāļi.
Dziesmu klades izcelsme un tās autors pagaidām ir nezināms, atzīst I. Ence. Klade nejauši uzieta Strenču tūrisma informācijas centra arhīvā, to pārskatot, un neviens no aptaujātajiem bijušajiem un tagadējiem darbiniekiem nezinot stāstīt, kā šī sava laika dokumentālā liecība tur nokļuvusi.
“Pētot kladē ietvertās norādes – datējumus, autoru iniciāļus –, meklējot attiecīgi arhīvos pieejamos represēto sarakstus, būs interesanti uzzināt dziesmu klades likteņstāstu,” stāsta I. Ence. “Tāpat,  pētot kladē ietveros dziesmu tekstus, būs noderīgi apzināt to popularitāti mūsdienās. Lai identificētu dziesmu melodijas, tiks apklaušināti vēl dzīvi palikušie tā skarbā laika liecinieki, kuri šīs dziesmas dziedājuši vai dzirdējuši dziedam. Pierakstītas dziesmu melodijas, tādējādi neļaujot tām aiziet aizmirstībā, kaut nedaudz paildzinās šo dziesmu dzīvi. Mūsdienās izdotajās dziesmu kladēs parādās arvien jaunāku laiku dziesmas, tādas, kas populāras “šodien”. Dziesmas, kuras dziedāja tolaik, nepelnīti tiek aizmirstas un aiziet mūžībā kopā ar mūsu senčiem.”

Aicina atsaukties zinātājus
Izpētes darbā palīgā pašvaldībai nāks Strenču novada vidusskolas un mūzikas skolas pedagogi un audzēkņi.  Palīgā  tiek aicināts arī ikviens tā laika paaudzes cilvēks, it īpaši politiski represētie, un ne tikai no Strenču novada, bet arī no Smiltenes, Valkas un citiem novadiem, kuri atceras tā laika dziesmas un ir ar mieru pārskatīt Strenčos glabāto Sibīrijas dziesmu kladi. Viņiem jāsazinās ar I. Enci pa tālruni  29436275.
Projekta “Sibīrijas dziesmuklade” rezultātā taps dziesmu klades manuskripts, kurā ietverts klades likteņstāsts, autentiski dziesmu tekstu pieraksti un aizmirsto dziesmu melodijas, kā arī  manuskripta digitāla versija – virtuāla dziesmu klade.
I. Ence uzsver, ka šāds izdevums būs cieņas apliecinājums visiem represētajiem cilvēkiem un dokumentāla liecība, kas padarīs pieejamu iespēju jaunajai paaudzei un tiem, kas nav piedzīvojuši šo skarbo vēstures posmu, labāk izprast savas tautas likteņstāstu. Kladē ierakstītās dziesmas ir tā  laika sajūtu liecinieces un ļauj kaut nedaudz izjust izsūtījumā tālu no Dzimtenes nonākušo cilvēku noskaņojumu, sākot ar smeldzi par zaudēto Dzimteni līdz uzmundrinājuma pilnām jautrām dziesmiņām.

Strenču pilsēta