Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Strenčos: Atceroties barikādes, cenšas izprast šodienu 3

Kad 1991. gada janvārī Rīgā uz barikādēm pulcējās Latvijas iedzīvotāji, lai cīnītos par savas valsts neatkarību, strencēniete Rūta Ribele vēl nebija piedzimusi.

 

Tagad 12 gadus vecajai Strenču vidusskolas audzēknei par janvāra barikādēm stāstījuši vecāki. Vairāk par tā laika notikumiem meitene uzzināja arī šonedēļ savā skolā 1991. gada janvāra barikāžu aizstāvju atceres pasākumā.

 

"Man tas likās iespaidīgs, jo filmā redzēju, kā tas viss pirms 18 gadiem notika. Pirms tam nezināju, ka uz barikādēm bija tik daudz cilvēku," stāsta sestklasniece Rūta.

 

Šonedēļ Strenču vidusskolā 1. - 12. klašu skolēni pulcējās ap stilizētu ugunskuru un klausījās, kā 12. klases audzēkņi izjusti lasa 1991. gada barikāžu dalībnieku atmiņas. Pavadījumu uz klavierēm spēlēja 12. klases skolniece Kristīne Pore, atskaņojot melodijas no filmas "Ilgais ceļš kāpās". Dziedāja skolas zēnu un meiteņu vokālie ansambļi.

 

Pēc tam skolēni skatījās fragmentus no dokumentālas filmas par barikāžu laiku. Toreizējos notikumus komentēja vēstures skolotāja Sarmīte Krūze un direktora vietniece audzināšanas darbā Lāsma Vāvere. "Šī stunda bija iecerēta kā emocionāli izglītojošs mirklis. Man ļoti patika," iespaidos dalās L. Vāvere."Šāds pasākumus būtu jāredz ne tikai mūsu skolas bērniem, bet arī citiem pilsētas iedzīvotājiem," spriež Strenču vidusskolas direktors Jānis Pētersons.

 

Citi barikāžu atcerei veltīti pasākumi šogad pilsētā, tāpat kā vēl citviet rajonā, nenotika. Skolas direktors uzsver, ka īpaši audzinoši jauniešiem uzzināt par 1991. gada notikumiem ir tagad, kad Latvijas sabiedrībā sākas protesti pret valdību, lai izprastu toreizējos un tagadējos notikumus.

 

"Tam, kas notika toreiz un tagad, iemesli un mērķi ir krasi atšķirīgi. Skolēni noteikti varēja emocionāli sajust un redzēt atšķirību," vērtējot skolā notikušo barikāžu atceres pasākumu, saka J. Pētersons.

Komentāri 3

rfs

Pasākums kā pasākums, vienīgi skolas dižais vadonis Pētersons aizmirsa pastāstīt kā viņš 1991. gadā nobijās personīgi braukt uz barikādēm un izvairījās bēguļojot.

pirms 11 gadiem, 2009.01.24 14:44

sfr

Kā allaž pārmetumi no tiem, kas aizvien turpina visur piedalīties, patiesībā neko nedarot.

pirms 11 gadiem, 2009.01.25 17:13

jānis pētersons

Šo pasākumu redzēja tikai skolas kolektīvs, man ļotī žēl, ka kādam no mums tas likās parasts. Paldies visiem , kuri šo pasākumu padarīja tik emocionālu, izglītojošu un audzinošu, tā bija iespēja redzēt, sajust un labāk izprast mūs vēstures mirkļus.

Redzu mūsu vidū ir cilvēks vai cilvēki, kuri visu zin, redz un izmanto jebkuru iespēju, lai ķengātos.Tā nerīkojas cilvēki , kuri ir sabiedriski aktīvi, atsaucīgi un godprātīgi dara savu darbu, vēlot veiksmi arī kolēģiem vai biedriem, jo viņi zina cik daudz jāiegulda, lai darbs izdotos.

Lielajam viszinim man būtu daudz ko pastāstīt par barikāžu laiku, bet viņu jau tas neinteresē, sfr un rfs komentāru vīzdegunībai ir acīmredzami citi mērķi.

ps.Atvainojos, interneta vidē diskusijās par šo rakstu vairāk nepiedalīšos, komentāri vienkārši ir zemiski.

pirms 11 gadiem, 2009.01.26 16:29

Novados