Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Strenčos Latvijas gadadienu svinīgi atzīmēja politiski represētie

Vakar Strenčos pulcējās Latvijas politiski represēto apvienības pilsētas nodaļas biedri, lai kopīgi nosvinētu gaidāmo Latvijas valsts gadadienu. Uz pasākumu bija ieradušies sirmi vīri un sievas no Plāņu, Jērcēnu, Trikātas pagasta, Sedas un Strenčiem.

Bijušie izsūtītie svinīgā gājienā ar aizdegtām sarkanām un baltām svecēm devās uz centra skvēru, kurā no svecītēm zālājā izveidoja valsts karoga simbolu.

Latvijai vēl saules mūžuKatram no klātesošajiem staļiniskais režīms sirdī ir iecirtis nedzīstošu rētu, daudziem sāp arī tagadējās negācijas valstī, tomēr neviens no viņiem par Latviju neminēja sliktu vārdu, atgādinot, ka savulaik klājies grūtāk. Pārlieku dārgu cenu viņi ir samaksājuši par mūsu zemes brīvību, lai tagad no tās novērstos.

"Ar šīm svecītēm gribam novēlēt Latvijai ilgu saules mūžu un lai mums visiem kļūtu labāk," saka politiski represēto Strenču nodaļas vadītāja Dzintra Lezdiņa. Viņa stāsta, ka visi 70 nodaļas dalībnieki daudz ko dara kopā. "Divreiz esam bijuši uz talku Likteņdārzā, pastāvīgi piedalāmies arī visas Latvijas kādreizējo politiski represēto saietos Ikšķilē," saka Dz. Lezdiņa.

Nodaļas vadītāja piebilst, ka svinības izdevies sarīkot, pateicoties vairāku sponsoru atbalstam. "Savu produkciju mūsu svētku galdam atvēlēja akciju sabiedrība "Trikātas siers", Jērcēnu pagasta zemniece Ilvija Jakovina dāvināja konfektes "Gotiņa", bet zemnieki Andžs Zanders un Maija un Dainis Zuikas atbalstīja mūs finansiāli," atklāj Dz. Lezdiņa.

Viņa apliecina, ka kādreizējie izsūtītie joprojām ir optimisma pilna un dzīvespriecīgi. "Mēs esam izgājuši cauri lēģeriem, pārcietuši aukstumu un badu un mēs pārdzīvosim arī šos grūtos laikus," saka Dz. Lezdiņa.

Grūtības pārdzīvošotBijušais represētais Vairis Blaubergs ieceri par šādu pasākumu vērtē atzinīgi. "Te visi satiekamies, apmaināmies domām, uzzinām, kā katram klājas. Par brīvu Latviju gan biju citādākās domās. Man šķiet, ka nepareizi esam rīkojušies jau no paša sākuma.

Piemēram, kolhozu likvidēšanu es iedomājos pilnīgi citādāku. Domāju, būs tā - vienu gadu no kolhoza paņemu hektāru, apstrādāju, bet nākamajos gados paņemu vēl zemi. Tomēr visu ar blīkšķi uzreiz likvidēja un daudz no kolhoza mantas izvazāja. Zemniekus arī maz atbalstīja, uzlika kvotas, lai ārzemnieki tiktu pie mūsu zemes, un rezultāts ir tāds, kāds ir," spriež V. Blaubergs.

Pasākuma dalībnieks Dainis Kaupe atzīst, ka situācijas valstī bijušas dažādas un pašlaik nav tie grūtākie laiki. "Daudz kas ir pārdzīvots un, domāju, ka pārdzīvosim arī šos laikus," apliecina D. Kaupe. Arī Rasma Freimane uzskata, ka pašreizējās grūtības ir pārejošas, un ir pārliecināta, ka nākotnē dzīve uzlabosies.

Svinīgajā pasākumā, uzrunājot klātesošos, Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons uzvēra, ka Sibīriju izgājušie cilvēki Latvijai ir īpaša vērtība, jo viņi vislabāk prot novērtēt, kas ir brīvība. "Jūs ticat un arī mums jātic, ka Latvija izaugs par stipru valsti, kurā visi jutīsimies laimīgi," uzsvēra J. Pēterons.

Pēc tam pasākuma dalībnieki dalījās atmiņās pie svētku galda.

Novados