Strenčos nosaka pilsētas attīstības prioritātes septiņiem gadiem

Strenču pilsētā nākamajos septiņos gados vajadzētu iespēju robežās veidot iedzīvotājiem draudzīgu vidi. Tas nozīmē kvalitatīvus mājokļus, sakārtotu infrastruktūru, izglītības kvalitāti bērniem un jaunas darba vietas.

Tie ir daži piemēri prioritātēm, kuras nosauktas Strenču pilsētas attīstības programmas jaunajā, pārstrādātajā redakcijā. Tā attiecas uz laika periodu no 2007. līdz 2014. gadam. Tiklīdz šo dokumentu kādā no tuvākajām pašvaldības sēdēm apstiprinās Strenču pilsētas deputāti, to varēs izlasīt arī pilsētas iedzīvotāji. Attīstības programma būs pieejama pašvaldībā un pilsētas bibliotēkā.Strenču pilsētas domes plānotāja Santa Rāviča skaidro, ka šis dokuments varētu būt saistošs pašvaldības iestāžu vadītājiem, speciālistiem, nevalstisko organizāciju biedriem, uzņēmējiem, skolēniem, studentiem un citiem strencēniešiem, kuriem rūp savas pilsētas attīstība. Strenču pilsētas attīstības programmu veido aprakstošā daļa un rīcības stratēģija, kuru izstrādājusi speciāli izveidota darba grupa. "Ja programmas aprakstošajā daļā ir noteikta pilsētas vīzija un attīstības prioritātes, tad stratēģija paskaidro, kādā veidā šo vīziju var sasniegt," skaidro Strenču domes plānotāja.Strenču attīstības programmā iekļauti priekšlikumi, kā, piemēram, renovēt pašvaldības pārziņā esošās izglītības un citu iestāžu ēkas, risināt sociālos jautājumus, sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un jaunu mājokļu celtniecību, iespēju robežās piesaistot Eiropas Savienības fondu vai valsts investīciju programmu finansējumu. "Ir ļoti labi, ka ir tāda pilsētas attīstības programma. Pašvaldībai un tās iestādēm, kā arī uzņēmējiem ir redzamas pilsētā noteiktās prioritātes, ar kurām sabalansēt savas ieceres. Uzņēmējiem it sevišķi aktuāli tas ir tad, ja viņi plāno Strenčos ieguldīt investīcijas," uzsver S. Rāviča.Strencēniete, pilsētas kultūras nama direktore Solvita Tēberga par attīstības programmā iekļautu svarīgu prioritāti uzskata ūdensvada tīklu un siltumtrases paplašināšanu Strenčos. "It īpaši tas attiecas uz apkuri," uzsver S. Tēberga, "lai centralizētajai apkures sistēmai tiktu pieslēgtas visas pašvaldības iestādes. Tuvākajos plānos ir bērnudārza un domes ēka. Ļoti ceram, ka vēlāk kārta pienāks arī kultūras namam, jo projektā aizmirsti neesam."Kā pilsētas iedzīvotājai viņai ir svarīgi, lai Strenčos būtu labiekārtots parks, bērnu rotaļu laukums un gaišas, ērtas un citādi piemērotas telpas kultūras namam. "To nesaku kā kultūras nama direktore, bet kā Strenču iedzīvotāja. Mums ir lieliski pašdarbības kolektīvi, un gan viņi, gan pilsētas iedzīvotāji, kuri apmeklē kultūras pasākumus, to ir pelnījuši. Tāpat jaunas, piemērotas telpas vajag arī pilsētas bibliotēkai," domā S. Tēberga.To visu, izstrādājot attīstības programmu, ņēmusi vērā darba grupa, izpētot katras pašvaldības iestādes vajadzības telpu remontā un labiekārtošanā.

Novados