Teritoriālā plāna apspriešanā Strenču pašvaldībai jautājumu netrūkst

Pirmdien Strenču novada Jērcēnu un Plāņu pagastā notika pašvaldības rīkotā Strenču novada teritoriālā plānojuma no 2012. līdz 2024. gadam pirmajā redakcijā sabiedriskā apspriešana.

Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte informē, ka laukos iedzīvotāju ieinteresētība par zemes platību izmantošanu nākotnē bija ievērojami lielāka nekā pilsētās. Ja 12. martā līdzīgas sanāksmes Strenčos un Sedā apmeklēja tikai pāris cilvēku, tad pagastos interesentu bijis ap 20.Teritoriālās plānošanas sanāksmēs piedalījās arī Strenču novada domes Attīstības un plānošanas departamenta speciāliste Alīna Ločmele, domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons un izpilddirektors Aivars Auniņš.

Jautā arī par saimnieciskiem projektiemJērcēnos auditorijas vairākumu veidoja zemnieki un uzņēmēji. Cilvēki interesējās ne tikai par zemes platību izmantošanu perspektīvā, bet arī par lēmējvaras projektiem ciematu infrastruktūras attīstībā. Ciemata daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji no pašvaldības pārstāvjiem vēlējās uzzināt, kad tiks īstenots ūdenssaimniecības attīstības projekts. Novada vadītāji paskaidroja, ka plānotos darbus sāks vasarā. Savukārt uzņēmējus vairāk interesēja, kādas izmaiņas paredzētas zemes izmantošanas plānojumā, jo vairāki saimnieki ir iecerējuši jaunu objektu izveidošanu uz pašlaik neizmantotas zemes.

Novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas speciāliste Alīna Ločmele uzskata, ka tā ir bijis vienmēr - lauku iedzīvotājus zemes jautājumi interesējuši vairāk nekā pilsētniekus. "Jērcēnos cilvēki lielākoties vēlējās uzzināt par zemes platību izmantošanas iespējām nākotnē. Piemēram, bija jautājums, vai uz sava zemes gabala, kas atrodas tuvu pašvaldības centram, drīkst būvēt māju. Vēl kāds interesējās, vai platībā, kur viņš nākotnē iecerējis rakt dīķi, nekas cits nav plānots darīt. Bija arī jautājumi par apbūves noteikumiem," saka A. Ločmele.

Tikšanos ar plānotājiem vērtē atzinīgiVairāki iedzīvotāji "Ziemeļlatvijai" atzina, ka uz sanāksmi bijis vērts atnākt, jo izdevies noskaidrot un saņemt atbildes uz visām neskaidrībām. "Nenožēloju, ka aizgāju uz sabiedrisko apspriešanu. Visu, ko vēlējos noskaidrot, esmu uzzinājusi. Mani interesēja divi jautājumi. Gribēju zināt nosacījumus par zemes platības pārdošanu, ko nedomāju apsaimniekot, kā arī par iespējām apmežot zemi.

Tagad man šie jautājumi ir skaidri, turklāt uzzināju, ka, piesakot apmežošanas ieceri iekļaušanai teritoriālā plānā, šo darbu varu veikt ātrāk bez platību uzmērīšanas," saka pensionāre Ņina Laurenoviča. Apmierināta ar uzzināto ir arī Ilvija Ķimse. "Ieguvu vērtīgu informāciju un, domāju, ka tā ir ļoti noderīga tieši uzņēmējiem. Viņiem ir izdevīgi savus nodomus pieteikt un iekļaut plānā, jo tad atkrīt vairākas nevajadzīgas birokrātiskas darbības," apliecina I. Ķimse.

Netradicionāla bija sabiedriskās apspriešanas organizatoru sagaidīšana Plāņos. Tur sapulce iesākās ar sieviešu ansambļa uzstāšanos. Novada teritoriālā plānojuma autore Inese Pivare atzinās, ka šādu apspriešanas sākumu viņa savā praksē piedzīvo pirmo reizi. Iedzīvotājus interesēja jautājumi gan par būvniecības iespējām ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, gan mājokļu siltināšanas iespējas.

Novada domes priekšsēdētājs J. Pētersons atzīst, ka pagastu iedzīvotāji ir aktīvi iesaistījušies sabiedriskajā apspriešanā. Ir saņemti arī rakstiski ieteikumi. Plānojuma pilnīgošana pirmajā redakcijā ilgs līdz 17. aprīlim.

Novados