Aicina noteikt mazākus Saeimas vēlēšanu apgabalus!

Saeimas 2. lasījumā pieņemtais grozījums Saeimas vēlēšanu likumā likvidēt „lokomotīvju principu" ir apsveicams. Tas labo būtisku netaisnību pret vēlētājiem vispār, bet sevišķi pret vēlētājiem Kurzemē un Zemgalē.

 

Veidotos tiešāka deputātu atbildība pret vēlētājiem. Toties saikne starp vēlētājiem un deputātiem vēl arvien būs samērā vājas, jo kā kāds deputāts var labi pārzināt visu apgabalu, no kura viņš ievēlēts? Vēlēšanu apgabali patlaban ir pārāk lieli. Tādēļ būtu vēlams, ka Saeima pieņemtu nupat iesniegto papildu grozījumu sadalīt esošos apgabalus mazākos. Uz jaunizveidoto novadu pamata tas ir samērā viegli izdarāms.

 

Vēlētāji vēlas tiešākas saiknes ar deputātiem. Jau 2006. februārī/martā SKDS aptauja atklāja, ka trīs ceturtdaļas vēlētāju uzskata, ka vēlētāju un Saeimas deputātu savstarpējais kontakts ir attālināts un ka šī attālinātība viņus neapmierina. Attālinātība noved vēlētājus līdz izmisumam un veicina „ielu demokrātiju".

 

 

Pēdējā laika sapulces un demonstrācijas ir šīs parādības spilgts liecinājums. Vairākums vēlētāju (60%) nezin, kas viņus Saeimā pārstāv vai uzskata, ka neviens viņus tur nepārstāv.

 

Pāreja uz mazākiem vēlēšanu apgabaliem arī neprasītu grozījumus Satversmē un vēlēšanu kārtība būtu tāda kā tagad. Starpība būtu, ka vēlētājiem būtu vieglāk orientēties partiju sarakstos, kuros kandidātu skaits būtu krietni mazāks. Vēlētājiem būtu vieglāk identificēt un identificēties ar sava apgabala iespējamiem pārstāvjiem Saeimā.

 

Veidojot mazākus vēlēšanu apgabalus, jāievēro proporcionalitātes princips, kas Satversmē paredzēts 7. pantā, kurā noteikts, ka „Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.".

 

 

Lai saglabātu vispārējo proporcionalitātes principu, kas paredzēts Satversmes 6. pantā ("Saeimu ievēl ... proporcionālās vēlēšanās"), vēlēšanu apgabali nevar būt ar pārāk mazu deputātu skaitu. Apgabaliem arī jābūt ģeogrāfiski vienotiem.

 

Rīgā, patlaban ar 29 deputātiem, būtu izveidojami 4 mazāki apgabali - trīs ar 7 deputātiem katrā un viens ar 8 deputātiem; Vidzemē (26 deputāti) arī 4 mazāki apgabali - divi apgabali ar 7 deputātiem katrā un divi ar 6 deputātiem katrā.

 

 

Katrs no pārējiem pašreizējiem apgabaliem būtu sadalāms divos mazākos apgabalos. Labs deputātu skaita sadalījums būtu: Latgalē - 8 un 8, Zemgalē - 7 un 8, Kurzemē - 7 un 7. Balstoties uz 9. Saeimas vēlēšanu balsojumiem, ar šādu apgabalu sadalījumu partiju pārstāvniecība - proporcionalitāte - Saeimā būtu ļoti līdzīga tagadējai.

 

Kādi būtu labumi no esošo Saeimas vēlēšanu apgabalu sadalīšanas mazākos? Pats galvenais, kā jau minēts, būtu, ka šī maiņa tuvinātu vēlētājus un deputātus. Vēlētājiem būtu vieglāk apzināt deputātus, kas viņus pārstāv Saeimā, un no viņiem prasīt atbildību par savu solījumu turēšanu, uzvedību un balsojumiem Saeimā.

 

Tas savukārt dotu iespējas vēlētājiem tiešāk „iedarboties" uz sava apgabala pārstāvjiem Saeimā un pieprasīt kvalitatīvāku deputātu darbu. Partijām būtu jāatrod kandidāti, kas labi izprot vietējos apstākļus un iedzīvotāju vajadzības.

 

 

Savukārt deputātu kandidātiem un deputātiem arī būtu tiešākas iespējas „iedarboties" uz sava apgabala vēlētājiem un viņus pārliecināt par savām labām kvalitātēm. Veidotos iespējas konstruktīviem dialogiem. Politikā pavērtos durvis cilvēkiem, kuri uzklausa vēlētājus un kuri nav viegli pakļaujami partiju vadību dažkārt stindzinošai ietekmei.

 

Mazākos apgabalos, tāpat kā tagad, ievēlētu deputātus no vairākiem sarakstiem. Vēlētājam būtu izvēle, pie kura no vietējiem deputātiem griezties ar ieteikumiem vai sūdzībām. Ja pirmais deputāts neapmierina, vēlētājs var griezties pie nākamā un šādā veidā izvērtēt, par kuru deputāta kandidātu un sarakstu balsot nākamajās Saeimas vēlēšanās.

 

Jācer, ka Saeimas deputāti domās valstiski un izvērtēs šo grozījumu ne pēc savu partiju interesēm, bet pēc valsts interesēm. Atbalstot arī šo grozījumu viņi atkārtoti apliecinātu gatavību veidot demokrātiskāku un labāku valsts pārvaldi, kurā Latvijas tauta var īstenot sev Satversmē piešķirto suverēno varu..

Valka