Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar klapēm uz acīm

Man kaimiņos dzīvo haskija sunītis. Manuprāt, drīzāk gan mokās, nevis dzīvo. Pielikts visai īsā ķēdē, būdā pie šķūņa raud. Raud, nevis rej, tik žēlabaini, ka gribas raudāt līdzi. Haskiji noteikti nav ķēdes suņi, tie ir draudzīgi un ļoti kustīgi. Neesmu redzējusi, ka kāds viņu regulāri vestu pastaigās vai ļautu vismaz reizi dienā izskraidīties. Jāņos jaunieši bija suņuku palaiduši paskraidīties, tad vairāk priecājos par to, nekā bēdājos par troksni. Atkal jau kuro rītu un kuro vakaru, klausoties haskija raudās, domāju – ko darīt? Uzlikt klapes uz  acīm, aizvērt cieši logu, lai neko ne redzu, ne dzirdu? Iet uz policiju sūdzēties? Bet par ko? Vai suņa turēšana ķēdē ir pārkāpums? It kā citiem dodam gudrus padomus, kā rīkoties situācijās, bet te – esi nevis redakcijas darbinieks, bet parasts cilvēks. Kaimiņš. 
Jāteic, ka pirms kāda laika mēģināju „vest pie prāta” haskija saimnieku, aprunājoties bez pārmetumiem, piedāvājot ielikt sludinājumu un sameklēt aktīvajam suņukam jaunas mājas, kur viņš varētu skraidīt apkārt bez bažu. Man patiešām grūti izprast, kādu prieku rada suņuks saviem tagadējiem saimniekiem, drīzāk izskatās, ka tā ir nepārdomātas rīcības kļūda. Jo vienlīdz grūti ir suņu meitenei un saimniekam. Kad runāju ar kaimiņu, sapratu arī viņu. Sunītis paņemts kā mierinājums smagā brīdī, bet acīmredzot nepainteresējoties par haskija šķirnes suņu rakstura īpašībām. Nu, nerātnieki viņi ir lieli, šāds suns meklēs iespējas aizmukt no mājām un skraidīs apkārt, ja viņam tāda iespēja būs. Ja mājai apkārt nav elektrožoga, tad nodrošināt, lai suns neizsprūk no mājām, ir grūti. Tas ir saprotami. Tikpat saprotami  ir tas, ka mājdzīvnieks ir atbildība un prasa rūpes. Arī uzmanību un mīlestību. Kaimiņš saka – viņam jau uzlikts sods, ka suņu meitene skraidījusi pa pilsētu un aizvesta uz patversmi. Tad nu, lai situācija neatkārtotos, vienīgais risinājums – turēt visu laiku ķēdē. Parasti jau cilvēki sūdzas, ja kāds suns klīst apkārt, bet te – mums žēl, ka suns ir ķēdē.  Tā nu mēs, kaimiņi, vērojam šo situāciju, vairums ar klapēm uz acīm un ausu aizbāžņiem ausīs, jo „ko tad tur var izdarīt?”. Nevar taču iet uzbūvēt voljēru kaimiņu mājā vai iet izstaidzināt sunīti. Ko darītu jūs?

Valka