Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atceres brīdis „Ko pateikt dzīvajiem, lai mirušie beidz klusēt?” 3

Piektdien, 25.martā plkst.16.30 Lugažu stacijā notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis „Ko pateikt dzīvajiem, lai mirušie beidz klusēt?" /K.Dimiters/. Uz pasākumu aicināti gan politiski represētie, gan visi tie, kuriem šī diena ir nozīmīga un citi interesenti. Kā allaž, piemiņas brīdī piedalīsies arī zemessargi, jaunsargi, novada domes vadība. Autobuss uz Lugažu staciju no Valkas pilsētas kultūras nama aties plkst.16.15.

Pēc atceres brīža Lugažu stacijā, plkst.17.00 represijās cietušie aicināti uz kopīgu tikšanos un sarunām pie tējas galda Valkas pilsētas kultūras nama Mūzikas kluba telpā.

Plkst.18.30 kultūras nama lielajā zālē būs koncerts - tikšanās ar dziesminieku Kasparu Dimiteru „Kamene ledus balonā". Ieeja uz koncertu Ls 1,- (skolēniem - Ls 0.50). Komunistiskā genocīda represijās cietušajiem ieeja ar ielūgumiem (tos varēs saņemt 25.martā tikšanās laikā plkst.17.00).

1949.gada 25.martā aptuveni 40000 Latvijas iedzīvotāju tika izrauti no savām mājām un lopu vagonos izsūtīti uz Sibīriju, tostarp - 10000 bērnu un jauniešu vecumā līdz 16 gadiem, kā arī 734 sirmgalvji, vecāki par 80 gadiem.

Komentāri 3

nazis

Negribētu nevienu aizvainot, bet vai nav pienācis laiks beigt sev bērt pelnus uz galvas? Staļins ir beigts, viņa režīms arī dveš pēdējo elpu un Sibīrija gan ne pie kā nav vainīga.
Es piedzimu Sibīrijā un varbūt man arī pienākas represētā statuss, bet... . Vai tāpēc, ka es sevi par cietēju padarīšu, es kaut par kapeiku laimīgāks kļūšu? Visdrīzāk jau otrādi - tie, kas tikai atpakaļ raugās, nespēj uz priekšu iet.
Visā bērnībā es par Sibīriju netiku tik daudz slikta dzirdējis, kā tagad vienā dienā saklausos. Vecmāmiņa vairāk stāstīja par latviešu gadskārtu ieražām, par Māras dienu (arī 25. marts), kas kādreiz bijusi priecīgākā diena gadā, jo sākot ar Māras dienu stārķi (atlido marta beigās) sāka nest Jāņos un tūdaļ pēc tam ieņemtos bērnus. Vēl pavisam nesen visi bērni dzima šajā laikā. Pēc tam sekoja Lielā šūpuļu kāršanas diena - bērza līksts bija jācērt pēc pilna mēness, lai tā būtu stipra un atsperīga. Faktiski ar Māras dienu sākās (beidzās) latviešu kalendārs.
Ja mēs šo priecīgo, visa dzīvā radītājas, Māras dienu apkaram ar sēru karogiem, tad okupanti savu ir panākuši - iznīcinājuši daļu no latviešu kultūras. Nav kultūras, nav tautas, nav nācijas, ... Nākošie tautas traģēdiju uztaisīs Jāņu dienā?
No pagātnes šos notikumus izsvītrot nevar, vēsturē tie ir ierakstīti uz mūžu. Pagātnes notikumi ir jāpiemin, taču latviešiem nav raksturīgi pieminēšanu pārvērst publiskā, kolektīvā vaimanāšanā. To var pieminēt arī klusi un bez sēru karogiem.

pirms 8 gadiem, 2011.03.10 18:58

nazim

neiet runa par vaimanāšanu bet goda un cieņas izrādīšanu un piemiņu. cilvēks bez atmiņas ir dārzenis. un arī nākotne tiek veidota šodien balstoties uz saknēm - pagātni.
ja pašam gribas vaimanāt paņem pusstopu un gan līdzjutējus atradīsi. par Māras dienu nevajag folkloru un tautas paražas jaukt ar konkrētiem vēsturiskiem faktiem. katram sava nozīme un vieta. arī 16. marta brīvības cīnītāju piemiņa. tie bija jaunieši kas ticēja Latvijas valstiskumam un ticēja ka sasitīs gan "utainos" gan "zili pelēkos" bet beigas bija traģiskas citus apšāva pārējos izsūtīja. paskaties filmu "dancis pa trim".

pirms 8 gadiem, 2011.03.13 14:41

Beernu un sirmgalvju iznicinaashana-taa ir ciinja par Latvijas valstiskumu?

pirms 8 gadiem, 2011.03.14 06:17

Valka