Bērni izdemolē Ērģemes kapus – cietušas 32 apbedījumu vietas 1

“Tas nav prātam aptverams un saprotams. Trūkst vārdu un tādus nemaz nevar atrast, lai izteiktos par notikušo. Tā jūtas daudzi ērģemieši. Nesaprotu, vai tiešām šiem bērniem vecāki nav mācījuši, kā uzvesties kapos? Vai viņiem mūžībā nav aizgājis neviens piederīgais, kurš atdusas kapos?” neizpratnē jautā Ērģemes kapu pārvaldniece Ilze Cīrule. Viņa bija tā, kura pirmdien atklāja, ka tuvā un tālā apkārtnē labi zināmajos kapos ir izdemolētas 32 apbedījumu vietas.

Ilze šajā amatā strādā jau desmit gadus, un šajā laikā šis ir pirmais tik kliedzošs gadījums, kurā vandalisma rezultātā ir cietuši tik daudz apbedījumi. Viņa atceras, ka 2000. gadā ir bijis līdzīgs gadījums, kurā Ērģemes pamatskolas skolēni izmētāja puķes atdusas vietās, tostarp cieta arī Ilzes piederīgo kapu kopiņas. Taču šajā reizē notikušais ir prātam neaptverams, jo kapu daļā, kas atrodas tuvāk skolai un kur ir gan senas, gan jaunas apbedījumu vietas, vandaļi ir izrāvuši krustus, nogāzuši kapu pieminekļus, ar kājām lekuši uz kapu kopiņas, kurai uzstādīta dekoratīvā marmora plāksne, un tā ir sašķīdusi gabalos, izmētājuši puķes, gāzuši dekoratīvos stabus, kā arī salauzuši metāla dekoratīvos lukturus, kuros piederīgie iededz piemiņas svecītes. Ilze, ieraugot postažu, nekavējoties zvanījusi pagasta pārvaldes vadītājam Pēterim Pētersonam. Informācija sniegta arī Valsts policijai. 

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne apstiprina šo faktu un informē, ka pirmdien, 24. maijā, Ērģemes pagasta kapos  konstatēts, ka vairākiem kapiem ir nolauzti krusti, apgāzti kapu pieminekļi un izrauti puķu stādi. Par notikušo policijā ir sākts kriminālprocess. Policija ir noskaidrojusi iespējami vainīgās personas. Ņemot vērā, ka lietā iesaistīti bērni, plašākus komentārs par notikušā apstākļiem policija nesniedz. Likumsargi turpina izmeklēšanu. 

Ilze stāsta, ka viņai uzreiz bijis skaidrs, ka vainīgie varētu būt skolas bērni, jo izdemolēto atdusas vietu smiltīs bijis labi redzamas salīdzinoši mazas pēdas. Turklāt viņai ik pa laikam nākas cīnīties ar skolēniem, kuri regulāri izlaiž ūdeni no cisternas, kas domāta piederīgajiem, kas atnākuši sakopt tuvinieku atdusas vietas. Cisterna atrodas piekalnītē, un atklājies, ka kāds puika bieži izdara šo, ja tā var teikt, ļaunprātību. Kapu pārvaldniece, ilgi nedomājot, zvanījusi Ērģemes pamatskolas direktorei Gitai Avotei un interesējusies, vai no skolas nav aizgājis kāds bērns. Direktore apstiprinājusi, ka no dienas grupas aizgājis viens 1. klases skolnieks, bet otrs pēc stundām uzreiz nav devies mājās, bet izklaidējies skolas apkārtnē. Šķetinot tālāk notikušo, iespējamie vainīgie esot pieķerti, kā tautā teic, uz karstām pēdām. 

Ērģemes pamatskolas direktore Gita Avote stāsta, ka skola ir uzņēmusies šefību pār kapiem – skolēni pavasarī dodas palīgā tos sakopt, kā arī Latvijas valsts svētkos – 11. un 18. novembrī un 4. maijā – apmeklē un sakopj kapus, pavasarī stāda puķes, atceres dienās rīko piemiņas pasākumus. Skolotāji bērniem daudz stāsta par vēsturi un vietējiem kapiem, viņi zina, kā tur jāuzvedas. Direktore ir neizpratnē, kāpēc iespējamie vainīgie puiši tā ir darījuši. Iespējams, joka pēc, jo skrējuši it kā pa diagonāli un demolējuši visu, kas gadījās ceļā.

“Šī lieta līdz galam vēl nav izmeklēta, vainīgo vaina juridiski nav pierādīta. Ir nodarīti arī materiālie zaudējumi. Divi zēni mājās vecākiem izstāstījuši par izdarīto, un nākamajā dienā vecāki ir mēģinājuši sakopt atdusas vietas, cik nu to varēja izdarīt. Aizdomu ēna krīt uz diviem 1. klases skolniekiem, bet policija vēl līdz ceturtdienai pie mums skolā nav ieradusies,” atklāj direktore. Viņa atceras par gadījumu pirms vairākiem gadiem, kad arī skolēni pusaudžu vecumā bija kapos uzvedušies ne tā, kā jāuzvedas, bet pēc notikušā kopā ar vecākiem bija apmeklējuši cietušo kapu kopiņu piederīgos un atvainojušies par izdarīto. G. Avote uzskata, ka arī šajā reizē tā būtu jādara, bet vai tā būs, viņa neņemas apgalvot, jo šķiet, ka puiši neaptver izdarīto.

Uzzinot pa notikušo, “Ziemeļlatvija” otrdienas pēcpusdienā devās uz Ērģemes kapiem. Jāteic, ka šajā pavasara laikā tur valda īpaša gaisotne – kapi grimst zilos neaizmirstulīšu ziedos un dzied putni, bet, ieraugot, ka kapu piemineklis ir atstutēts ar koka mietiņu, jo tas vairs neturas uz īpašā paaugstinājuma, kāda plāksnīte ar mirušā vārdu sadauzīta sīkos gabalos, kļūst ļoti skumji. Tam piekrīt arī kapu pārvaldniece, atklājot, ka vairāki pieminekļi bija nogāzti, lai tie, nolikti atpakaļ, turētos, ir vai nu jāpielīmē, vai jālieto cements, nevis jāatstutē ar mietiņu. Ilze ir lielā neizpratnē, kā šo nepatīkamo lietu varēs atrisināt, jo izdemolēto atdusas vietu piederīgajiem ir radīts ne tikai materiālais kaitējums, bet arī lielas sirdssāpes.

Arī P. Pētersons ir neizpratnē, kā šiem mazajiem puišeļiem – iespējamiem vainīgajiem – pieticis spēka apgāzt tik lielus un smagus kapu pieminekļus un sašķaidīt marmora plāksnes. Viņš piekrīt, ka gandrīz ikviens bērnībā darījis blēņas, bet, lai šādā veidā blēņotos kapos, tas ir liels un prātam neaptverams pārkāpums.

Komentāri 1

bezugunsnavdumu

Spilgts piemērs, ka lauku skolas ir jāslēdz ciet. Neko labu nemāca, ir kaudze laika pēc stundām. Lai pilsētā sēž autenē, nosit laiku un Irijā, beidzot 9. klasi. Vismaz valstij nebūs lieko tēriņu.

pirms mēneša, 2021.06.01 12:27

Valka