"Diena" raksta: Abpus Varžupītei 4

Igauņu Valkai tikusi pilsētas krāšņākā daļa, latviešiem - tas, kas palicis

Piecas minūtes no Valkas autoostas, pa tiltiņu pāri Konnaoja upītei, kuras vārds tulkojumā nozīmē "Varžu strauts", un tu esi Igaunijā.

 

Latvietim maz izsakošas burtu kombinācijas ielu nosaukumos Aia vai Vee ir pirmā "tuvo ārzemju" liecība. Nākamā: cenas kaimiņvalsts Rimi un Selver veikalā - igauņu kronās un eiro (šāda prakse tagad ir visā Igaunijā). Vabadus ielas galā atrodamajā Valgas tirgū, kur pirms manis iegriežas Trikātas siera mašīna, tomēr netiek smādēti arī lati. Kā pircējam ērtāk!

 

 

Municipālā līmeņa kooperācija mēdz būt sekmīgāka nekā starpvalstu diplomātija, liecina vienas no Eiropas sešām dvīņu pilsētām Valkas un Valgas piemērs. Jau trīs gadus reizi mēnesī to vadītāji tiekas, lai pārrunātu aktualitātes un koordinētu līdz 2013.gadam izstrādāto sadarbības un attīstības stratēģiju, ko kūrē Valkas un Valgas kopējais sekretariāts.

 

 

 Projekts Valkas un Valgas pievilcības vairošanai paredz labiekārtot Pedeles un tās pietekas Varžupītes, kā to sauc latvieši, krastus. Visticamāk, jau nākamgad tur durvis vērs abu valstu tūrisma informācijas centrs, kura projektu igauņu arhitekti nodos apstiprināšanai šī gada beigās. Lai gan celtne, kas atradīsies pie robežas Igaunijas pusē, tiks būvēta par Igaunijai piešķirto Eiropas Savienības fondu naudu, tajā paredzēts iekārtot biroju arī Valkas pārstāvim, stāsta Valgas Tūrisma informācijas centra (TIC) darbiniece Marina Lauka.

Gribu uz Munameģi!

Patlaban Valkas TIC atrodas padomju laika mājas pirmajā stāvā pilsētas galvenajā - Rīgas - ielā, bet tā Valgas radinieks tāpat kā šīs pilsētas dome - 1865.gadā celtā koka ēkā, arhitektūras piemineklī, kur vēl pirms abu pilsētu atdalīšanas 1920.gada 1.jūlijā bija rātsnams.

 

 

Par robežu izvēloties dabīgo ūdensšķirtni, vēsturiskais centrs, arī skaistā koka arhitektūra tika igauņiem. Latviešiem palika mazāk izteiksmīgie dzīvojamie rajoni. Tas arī izskaidro ne tik informētiem Valkas un Valgas viesiem piezogošos sajūtu, ka latviešu puse ir bez noteikta rakstura, bet "igauņu Valkā", kā to joprojām dēvē pierobežā, slēpjas neviltots šarms.

 

 

Paradoksālā kārtā tieši iepriekšminētajā krāšņajā ēkā Kesk ielā 11 jau gadu pirms mūsu valsts oficiālās neatkarības atzīšanas, sanākot pagaidu nacionālajai padomei, publiski tika apspriesta Latvijas brīvības ideja, atgādina Anita Tannenberga - latvietes un igauņa meita, kas vada 2005.gadā izveidoto Valkas un Valgas kopējo sekretariātu.

 

 

 Viņas igauņu kolēģei Liānei Rosenblattei, ko līdzvērtīgā amatā deleģējusi Valgas pilsētas dome, ir otrādi - māte ir igauniete, bet tēvs - latvietis. Tādu jaukto pāru kā viņu vecāki Valkā un Valgā, no kurām pirmajā mīt aptuveni 6800, bet otrajā - 15 000 iedzīvotāju, nemaz neesot daudz. Biežāk ar latviešiem vai igauņiem saprecas krievi, kurus šeit atvedusi gan karaspēka daļa, gan dzelzceļa, gan vilcienu refrižeratoru depo.

 

 

 Vēl pirms gadiem 30 abās pilsētās esot valdījusi neoficiāla trīsvalodība: veikalu pārdevēji elementārā līmenī pārzinājuši gan latviešu, gan krievu, gan igauņu valodu. Tagad, kā pārliecinos arī es, vecā paaudze līdzās dzimtajai valodai lieto krievu, bet jaunāka gadagājuma igauņi apskaužami labi triec angļu valodā.

 

 

Šī brīža tendence ir arvien pieaugošs starpvalstu ceļotāju vilnis. Reizē ar mani Valgas TIC ienākušie divi pusmūža latviešu kungi prasa norādes uz 75 kilometrus attālo Munameģi. "Gandrīz visi latvieši grib aizbraukt uz Munameģi," apliecina biroja dvēsele Marina Lauka, kura gan neko nav dzirdējusi par filmu Limuzīns Jāņu nakts krāsā. "No jūsu puses brauc arī daudz ārzemnieku. Jums ir ļoti laba lidosta, mums tādas nav. Viņi atlido uz Rīgu, noīrē mašīnu un apceļo Latviju, Igauniju un Lietuvu."

 

Viena pilsēta, divas valstis

Plecu pie pleca ar mums dzīvojošajiem igauņiem nav tik krāšņu Jāņu svinību kā latviešiem. Nav Vecgada vakara pelēko zirņu, toties ir aknu pastēte ar krietnu devu cukura, pipariem un - vēlams - lāsīti konjaka, smejas Marina Lauka. Vietējiem gan ikdienā vairāk interesē patēriņa preču cenas un sortiments abos Varžupītes krastos.

 

 

Laiki, kad uz "igauņu Valku" kaimiņu rajonu iedzīvotāji brauca pēc desas, sviesta un cukura, ir pagātne. Taču latviešiem igauņu pusē joprojām izdevīgāk iepirkt celtniecības materiālus, tomēr kopumā cenas un iespējas ir izlīdzinājušās. "Pirms pusgada jums pat bija lētāks alkohols, tabaka, cigaretes. Gaļas produkti maksāja trešdaļu lētāk nekā mums," nosaka Marina Lauka.

 

 

Arī krievu valodā runājoša kundze Valgas tirgū stāsta, ka iepirkšanās sakarā uz "Latviju" neesot vajadzības iet. Veikals Elvi, kurā varēja iegādāt vai apskatīt ko citādāku nekā Valgas bodēs, kopš gada sākuma ir ciet, Maxima gluži tāda pati latviešiem un igauņiem. Ziemeļu kaimiņiem pāršaušanu pāri robežai gan ievērojami atvieglina makā daudz vietas neaizņemošā ID karte, savukārt latviešiem līdzi jābūt pasei. Viena pilsēta, divas dažādas valstis, kā teikts Valkas un Valgas devīzē.

 

 

"Tomēr Valka nav pabērna lomā," par vērojumu, ka igauņi mums ir pussolīti priekšā, galvu purina Anita Tannenberga. "Tāpat kā jaunais TIC ir kopīgs nodoms, apsaimniekojams un lietojams abām pilsētām un valstīm vienādi, tā Valka savukārt plāno kopīgi lietojamas ledus halles būvniecību. Arī tās tehniskais projekts tiks izstrādāts kopīgi.

Komentāri 4

Baiba

Raksts ir par to ,kā igauņi savā laikā okupēja Valku

pirms 11 gadiem, 2009.08.27 18:47

kasiic

par dviinju pilseetaam ....tikai 6 eiropaa!!!

pirms 11 gadiem, 2009.08.28 13:28

Lelde

baiba - izskatās, ka tu vsp nesaproti ko tu runā, lose.

pirms 10 gadiem, 2011.06.21 17:31

Valka