Jānis Lūsēns pandēmijas laikā tup mājās un raksta notis

“Rakstu notis! Pabeigtie darbi krājas kaudzē, bet galvenais, lai tie nonāktu pie klausītājiem. Visu laiku tupam mājās un apkārtnē lasām žagarus,” tā uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu, kā Covid-19 pandēmijas laikā klājas komponistam un bijušās Ozolu skolas jaunajam saimniekam, atbild pats Jānis Lūsēns.

Jāpiebilst, ka viņš Valkas novada domē uz pusslodzi veic kultūras darba organizatora amata pienākumus, bet diemžēl kultūra Latvijā ir viena no tām nozarēm, kuru pandēmiju skārusi vissāpīgāk, tāpat kā mūziķus un citus ar kultūras nozari saistītus cilvēkus.

Sociālajos tīklos dalās ar nelielām dabas un mūzikas skicēm 

Komponists atzīst, ka pērn martā pirmajā pandēmijas vilnī plānojis, ka nu gan pienācis laiks, kad varēs apdarīt visus iekavējušos darbus, bet skatuves cilvēkiem ir nepieciešami klātienes koncerti un enerģijas apmaiņa ar skatītājiem un klausītājiem. Tā pietrūkst visvairāk. Taču J. Lūsēns kopā ar dzīvesbiedri flautisti Eviju Mundeciemu aktīvi sociālajos tīklos dalās ar pašu veidotām nelielām dabas un mūzikas skicēm. Abi to vēlas darīt, lai dalītos ar to, kas pašiem ir apkārt, kas visu laiku plūst un mainās un kā tas izskan mūzikas valodā. 

Katru vakaru Ozolu skolas saimnieks dodas uz bijušo lielo zāli, kuras viens stūris ir pilns ar dažādiem redzētiem un neredzētiem mūzikas instrumentiem. Iegādājoties īpašumā šo māju, komponistam radās iecere te izveidot īpašu vietu, kur viesi, guļot ērtos zviļņos, varēs baudīt skaņu pasaules mistiku. Šie plāni nav atmesti, vien tiek gaidīts brīdis, kad cilvēkiem būs atļauts pulcēties un doties ārpus mājām. Tāpat viņš un Evija gaida vasaru, kad iekārtotos dzīvokļa tipa apartamentos ar atsevišķām ieejām pie sevis varēs uzņemt ģimenes ar bērniem, kuras būs izteikušas vēlmi kādu laiku pavadīt laukos. J. Lūsēns skaidro, ja gadījumā arī vasarā pandēmija vēl nebeigsies, šo iespēju varēs izmantot, jo ir padomāts par visiem drošības pasākumiem.

Kas attiecas uz profesionālo darbību, komponists pašlaik pievērsies savulaik Latvijas Nacionālajā operā un baletā iestudētajai “Leļļu operai”, to pielāgojot Leļļu teātrim. Ja viss būs labi, šo izrādi varēs skatīties 2023. vai 2024. gadā. Līdztekus kopā ar Kārli Vērdiņu tiek strādāts pie muzikāla darba “Zvaigžņu bērns”.

Dzīve ģimenēm ar bērniem nomalē nav viegla

J. Lūsēns atzīst, ka viņa cunftes brāļi – komponisti – ir visnotaļ savrupi cilvēki, tāpēc nekāda regulāra sazināšanās telefoniski nenotiek – katrs dzīvo savu dzīvi un dara savus darbus. Komponists Mārtiņš Brauns solījies braukt ciemos, bet noteikto ierobežojumu dēļ šis plāns izjucis, gaidot apciemojumam piemērotu laiku. Regulāri J. Lūsēns sazinās ar Zvārtavas pagasta pārvaldes vadītāju Valdi Šaicānu, un abi kaldina plānus par seno apbedījumu sakopšanu Aumeisteru kapos. J. Lūsēns atzīst, ka viņu kā latvieti ļoti satrauc pamestās skolas, muižas un pilis, kas Latvijā diemžēl ir  sastopamas vai uz katra soļa. J. Lūsēns gan novērojis, ka pašlaik pandēmijas laikā ģimenes no pilsētām iegādājas īpašumus laukos un tā nav peļama tendence. Vienu brīdi arī komponista dēls domājis iegādāties māju blakus tēva īpašumam, bet šī iecere nav īstenojusies, jo, kā atzīst pats Zvārtavas pagasta iedzīvotājs, viņš dzīvo lielā nomalē, kur ģimenei ar bērniem būtu visai sarežģīti. Tāpat komponists dusmojas, ka nekur Latvijā nav tik sliktu ceļu, kāds ir Aumeisteru ceļš, braucot no Pleskavas šosejas līdz Zaķu krustojumam. Viņam šis jautājums ir aktuāls, jo ir plāni saistībā ar viesu un apmeklētāju uzņemšanu Ozolu skolā, kad to varēs darīt.

“Kā pie mums varēs atbraukt, ja ceļš ir katastrofāls? Esam rakstījuši uz atbildīgajām instancēm, bet klusums, nekas nenotiek,” dusmojas komponists.

Komponists cer uz tikšanos klātienē 

Uz jautājumu, vai viss šis laiks nav tik tālu, ka neko vairs negribas ne dzirdēt, ne darīt, J. Lūsēns atbild, ka grūti ir dzīvot bez klātienes koncertiem. Viņš uzskata, ka Latvijas valdība viena ar šo situāciju galā netiks, arī pašiem cilvēkiem jāsaprot, ka tikai kopā, ievērojot drošības noteikumus, varētu cerēt, ka vasaras pusē situācija nedaudz mainīsies uz labo pusi – kaut vai tiktāl, ka mūziķiem, kuri ir veseli, ļautu rīkot brīvdabas festivālus. Tāpat komponists ir neizpratnē, kāpēc valdība neļauj strādāt mazajiem veikaliņiem, ja visi zina, ka tie tāpat strādā. J. Lūsēns  uzskata, ka pašlaik Latvijā ēnu ekonomika zeļ un plaukt, bet visi izliekas, ka to neredz. Viņš pieļauj, ka tūlīt, kad pavasaris priecēs ar spožu sauli, cilvēki vairāk atmodīsies no šīs piespiedu dīkstāves. Arī viņš kopā ar ģimeni plāno sakopt skolas plašo teritoriju. Jau pērn iestādītas vairākas ābeles, ķirši, bumbieres un vēl dažādi košumkrūmi. Komponists atklāj, ka diemžēl nevar rokas likt zemē, jo visu mūžu cīnījies ar alerģiju. Taču arī viņam šis laiks saistās ar atmodu un laiku, kad pēc ziemas jāsavāc nokritušie zari un jāsakopj apkārtne. 

“Tas prasa daudz laika un spēka. Īpašumā esam jau ieguldījuši un turpināsim ieguldīt savu enerģiju,” atklāj komponists. Viņš cer, ka, iespējams, vēl šogad cilvēki varēs tikties klātienē, arī atbraukt uz Ozolu skolā rīkotajiem mūzikas vakariem.

Valka