Jaunā vadītāja, kas uzticas darbiniekiem un paļaujas uz viņu profesionalitāti

Valkas novada Centrālās bibliotēkas direktore Līga Tetere amatā nostrādājusi tikai desmit mēnešus, bet acīgie, iespējams, būs jau pamanījuši bibliotēkas aktivitātes klātienē un arī sociālo tīklu vidē. Jāteic, ka nevienai publiskai iestādei, tostarp arī bibliotēkai, “Covid-19” pandēmijas laiks nav bijis viegls. Kur nu vēl jaunajai vadītājai, kurai iestādes darbs jāorganizē, ievērojot stingros pandēmijas noteikumus un ierobežojumus.

Jāteic, ka ar Līgu iepazinos pirms vairākiem gadiem laikā, kad viņa studēja Vidzemes Augstskolā un laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijā bija vasaras praksē. Jau tad Līga sevi apliecināja kā spējīgu, atbildīgu un organizētu cilvēku, kas nebaidās no jauniem pienākumiem, grūtībām un izaicinājumiem. Turklāt 30 gadu vecumā kļūt par Valkas novada Centrālās bibliotēkas direktori – tas taču arī ir izaicinājums!

- Vai gadījumā neesi viena no Latvijā gados jaunākajām šādu centrālo bibliotēku vadītājām?

- Neesmu pētījusi. Kādreiz par to esmu iedomājusies, bet tā tas arī palicis. Iespējams. Turklāt šajā pandēmijas laikā ar kolēģiem citās Latvijas bibliotēkās tiekamies tikai virtuālajā vidē – “Zoom” platformā, un tad ir jārunā par daudziem svarīgiem jautājumiem, nevis jāskaidro bibliotēku direktoru vidējais vecums.

- Kāpēc izlēmi startēt Valkas novada domes izsludinātajā konkursā uz šo amatu? Vēl jo vairāk tāpēc, ka bibliotēkā strādā darbinieki ar ilgu gadu pieredzi. 

- Toreiz tas bija tā – tagad vai nekad! Arī kolēģi un ģimene mani atbalstīja. Domāju – kāpēc man nepamēģināt? Turklāt, ja ir atsaucīgs darba kolektīvs un novada pašvaldībā atbalstoši darbinieki, kāpēc man to nedarīt! Te nu es esmu!

- Vai šis ir tavs sapņu amats?

- Nezinu, vai sapņu amats, bet man ļoti patīk. Esmu apmierināta ar to, kur esmu, ko daru. Šis sarežģītais laiks jau nav tikai mums – bibliotēkas kolektīvam ‒ un konkrēti arī man – jaunajai direktorei ‒, bet visiem. Nav tā, ka caurām dienām lauzu galvu, kā man tagad būt un ko darīt. Tas tā ir visā Latvijā, un visi esam līdzīgā situācijā. Jā, man nav ilggadējas darba pieredzes, bet ar visu var tikt galā.

- Man šķiet, ka daudzi joprojām uzskata, ka bibliotēka un tās darbinieki ir vienas no garlaicīgākajām lietām. Bibliotekāri to tik vien dara, kā sēž un lasa grāmatas. Vai tas attiecināms uz mūsdienīgas bibliotēkas darbu?

- Uzreiz gribu pajautāt, vai tik tiešām tā izskatās no malas? Vai tiešām sabiedrībā esam radījuši garlaicīgu tēlu? Man šķiet, ka tā nav. Pie  mums notiek viss arī tad, ja bibliotēkas durvis ir ciet. Stereotips, ka bibliotekārs sēž un lasa grāmatas laikā, kad nav neviena apmeklētāja, neiztur kritiku. Aizejiet pie galvenās bibliotekāres Montas Sausās un paskatieties, ko viņa ikdienā dara. Cik ilgi mums – bibliotēku darbiniekiem – sevi būs jāpierāda, jo jau ilgu laiku tas tiek malts riņķī un apkārt. Lai par mums runā bibliotēkas apmeklētāji un grāmatu lasītāji. Protams, ir tādi, kuri pie mums nenāk un grāmatas arī nelasa. Tas ir normāli, visiem tas nav jādara. Pajautājiet bērniem, vai viņiem te patīk un ko viņi te dara! Mums nevar būt mērķis, līdzīgi kā moderna apģērba veikalam, pievilināt pēc iespējas vairāk cilvēku. Mums ir svarīga pakalpojuma kvalitāte, lai lasītājs aiziet zinošāks kā atnāca. Sākot strādāt, uzsvaru liku uz darbu ar bērniem. Viņi ir tie, kuriem vēl var mainīt paradumus, izpratni un uztveri par grāmatām un lasīšanu. Balstoties uz pieredzi, bibliotēkas nozīmi sapratu tikai tad, kad aizgāju studēt. Mums neviens pasniedzējs nenolika priekšā obligātās literatūras grāmatas. Sākoties kursam, iedeva kursa aprakstu ar ieteicamo un obligāto literatūru. Kur tu šīs grāmatas atrodi, tā ir tikai studenta darīšana. Tikai tad sapratu, ka bibliotēka ir vieta, kur var nākt mācīties, netraucēti vienatnē lasīt, kopā ar draugiem vai darba grupu strādāt. Bibliotēkā lieliski var pavadīt arī brīvo laiku. Minēšu primitīvu piemēru, ja apmeklētājam nepieciešama visa pieejamā informācija par vardēm, tad bibliotēkas darbinieks to arī sameklēs gan mums pieejamās datu bāzēs, gan no bibliotēkas krājuma un vēl parādīs apmeklētājam, kā viņš pats var mūsu piedāvātajos resursos sameklēt sev vēlamo informāciju. Bibliotēkas nepieciešamību katrs sāk novērtēt atsevišķos dzīves posmos. Mana pārliecība ir tāda, ka tas visbiežāk notiek studiju laikā. Redzot, ka bibliotēku apmeklē ne tikai klases ar skolotājiem, bet arī bērnudārzu grupiņas ar audzinātājām, tas ir tik forši. Tā ir paaudze, kuriem jau no bērnības būs pieredze par bibliotēku. Gribu uzsvērt, ka esam sabiedrībai atvērti, laikam līdzi ejoši.

- Vai pēc novērojumiem vari pateikt, kāds ir Valkas bibliotēkas lasītāja tēls?

- Neesmu īstā, kurai uzdot šo jautājumu. Ar lasītājiem strādā galvenā bibliotekāre Monta Sausā, kura apčubina ikvienu lasītāju. Tā noteikti ir sieviete aktīvā darbaspēju vecumā ar interesi par dažādu žanru daiļliteratūru. Tas tā ļoti vispārēji.

- Vai tev mājās ir grāmatas un tu arī tās lasi?

- Protams. Taču mūsdienās lasošie vairāk izmanto bibliotēkas pakalpojumus. Kāpēc man jāpērk grāmata, ja to varu paņemt bibliotēkā? Es nevaru izlasīt jaunākās grāmatas, tiklīdz tās iznāk. Ir jāsagaida, kamēr bibliotēka tās iegādājas. Ja zinu, ka man neatliks laika jauno grāmatu izlasīt, es iestājos lasītāju rindā. Gribas izlasīt pēc iespējas ātrāk, bet grāmatas saturs jau nenoveco. Pēdējā grāmata, kuru izlasīju, bija ASV bijušās pirmās lēdijas Mišelas Obamas memuāri “Izaugt”. Noteikti iesaku to izlasīt. Pieļauju, ka šo grāmatu vairāk varētu lasīt sievietes. Man bija interesanti uzzināt par afroamerikāņu iespējām iegūt izglītību, par valdošajiem stereotipiem. Šis ir stāsts no mums neredzamās puses, tāpēc tas ir tik aizraujošs. Vispār man patīk lasīt autobiogrāfijas – par sportistiem, mūziķiem, politiķiem. Tas dod priekšstatu par vidi un nozari, kurā autors apgrozās.

- Vai tev ir svarīgi, lai tava otrā puse lasītu grāmatas?

- Ja grib, viņš lasa, ja negrib, to nedara. Visi neesam vienādi. Toties manam vīram ir zelta rokas. Es mammai smejoties saku: “Mans Dzintars prot visu!” Viņš ir mans atbalsts un stiprais plecs. Man nebūtu bail ar viņu dzīvot kaut mežā, jo zinu, ka viss būs kārtībā.

- Bērniem pirms gulētiešanas lasi pasakas?

- Katru vakaru mums ir divas pasakas, divas dziesmas un tikai tad var iet gulēt. Jau tagad redzu, ka meitai ļoti interesē grāmatu pasaule. Piekrītu apgalvojumam, ka lasot paplašinās redzesloks, valoda kļūst bagātāka, bērns papildina zināšanas, rosina iztēli un fantāziju. Mācoties skolā, būs jāraksta sacerējumi. Protams, es kā mamma savus bērnus nevarēšu piespiest katru vasaru izlasīt divdesmit grāmatas. Ceru, ka viss notiks dabiski, jo mēs – vecāki – viņiem rādām piemēru.

- Nedaudz ļauj ielūkoties tavos darba pienākumos!

- Es vadu kolektīvu, kurā strādā vienpadsmit darbinieki un viens tehniskais darbinieks. Tātad es atbildu par personālu, kārtoju dokumentāciju, arī rēķinus. Vadu profesionālās pilnveides procesu ne tikai Valkas novada bibliotēku darbiniekiem, bet arī Smiltenes un bijušā Strenču novada (pēc 1. jūlija – Valmieras novada) kolēģiem. Ikdienā menedžēju informāciju par pasākumiem, kuros piedalīsimies. Sekoju līdzi informācijai par projektiem, izstrādājam pieteikumus. Strādāju pie bibliotēkas publiskā tēla veidošanas un lai informācija sasniedz noteiktu mērķauditoriju. Raugos, lai telpās viss darbotos. Tātad – risinu arī saimnieciskos jautājumus. Diemžēl pandēmijas laikos vairs nenotiek iknedēļas klātienes sapulces, bet, tiklīdz tas būs atļauts, atsāksim tikties klātienē. Pašlaik to darām virtuālajā vidē.

- Lai cilvēkiem bibliotēka būtu interesanta, nepārtraukti jāpapildina jauno grāmatu krājums? Tam naudas pietiek?

- Kas attiecas uz grāmatu iegādi, naudas pietiek, bet, protams, mēs gribētu vairāk. Kurš tad negrib? Mēs gribam augt!

- Vairākkārt publiski esi teikusi, ka bibliotēkas telpām un pašai ēkai nepieciešama nopietna rekonstrukcija. Ienākot bibliotēkā, nerodas priekšstats, ka te brēktin brēc pēc remonta.

- Vēlamies kļūt pieejamāki, atvērtāki, gaišāki un plašāki. Aizejot uz pieaugušo lasītāju telpām, jālavierē pa labirintiem. Bibliotēkas otrajā stāvā nevar nokļūt ne cilvēki ar īpašām vajadzībām ratiņkrēslā, ne arī jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem. Ceru, ka mēs šo jautājumu atrisināsim. Šai iedzīvotāju grupai pakalpojumus varam nodrošināt, viņiem ienākot pirmajā stāvā, bet tomēr šī problēma ir aktuāla. Pašlaik, kamēr vēl nekas nav skaidri zināms, negribu skaļi runāt par mūsu iecerēm. Viens ir tas, ko gribam, otrs – ko varam atļauties.

- Vai vari nosaukt Latvijas bibliotēkas, kuras uzskati par piemēru, kādai tai vajadzētu būt?

- Protams, ka iespaidīga ir Latvijas Nacionālā bibliotēka. Šovasar bija ieplānots brauciens uz Ogres jauno bibliotēku, bet diemžēl tas izpaliks. Gribam apskatīt Salaspils un Ulbrokas bibliotēkas. Pandēmijas dēļ neesam klātienē iepazinušies ar šīm bibliotēkām. Kopš esmu šajā amatā, nekur īsti neesmu bijusi. Tas man ļoti pietrūkst.   

- Kas būtu pieminēšanas vērts saistībā ar bibliotēkas ikdienas darbu?

- Jā, mēs esam atvērta un uz sadarbību vērsta iestāde. Taču, ja cilvēki nevar atnākt pie mums, mēs ejam pie viņiem. Gribu pieminēt mūsu organizēto akciju “Bibliotēka tavā pagalmā”. Šī ideja radās pavisam spontāni.

- Pirms pandēmijas bibliotēka organizēja un te notika ļoti daudz interesantu pasākumu.

- Tiklīdz būs atļauts, mēs atsāksim šo praksi. Mēs negribam šķirot apmeklētājus, kurš ir vakcinējies un kurš nav to darījis. Bibliotēka ir viena no demokrātiskākajām publiskajām iestādēm, kas ir pieejama visiem sociālajiem slāņiem. Mums ir ieplānotas tradicionālās Dzejas dienas, kas notiek rudenī. Ļoti ceru, ka tās notiks klātienē. Esam jau uzrunājuši potenciālos pasākuma dalībniekus un saņēmuši piekrišanu. Arī Kultūrkapitāla fondā iesniegtajam projektam esam saņēmuši apstiprinājumu.

- Valkas novada Centrālās bibliotēkas konts ir ļoti aktīvs un pamanāms sociālajos tīklos.

- Bibliotēkā aktīvi un pamanāmi strādā sabiedrisko attiecību speciāliste Laine Tīdena. Vērtējot šīs aktivitātes, atklājām, ka cilvēkiem ļoti patika konkurss, kurā pēc tuvplāna bija jāatmin, kas tas ir. Cenšamies visas aktivitātes sociālajos tīklos sasaistīt ar bibliotēku. Jā, mūsu sekotāju skaits aug, nevis sarūk.

- Tev kā jaunai vadītajai noteikti svarīgs ir arī kolēģu atbalsts.

- Noteikti, bet mums ir ļoti profesionāls un zinošs kolektīvs. Pēdējā laikā ir sākuši strādāt arī jauni darbinieki. Jaunie darbinieki ievieš jaunas vēsmas. Var teikt, ka pie mums ir pieredze kopā ar jaunības dullumu.

- Klausoties tevī, radās priekšstats, ka esi vadītāja, kura uzticas saviem darbiniekiem un viņus pie katras izdevības nekontrolē.

- Tā arī ir. Man nepatīk, ka skatās no aizmugures, ko es daru. Es viņiem visiem uzticos kā profesionāļiem. Katrs dara savu darbu pēc labākās sirdsapziņas.

Līga Tetere
Valkas novada Centrālās bibliotēkas direktore  

Vecums – 30 gadi
Dzimtā vieta – Ērģeme
Dzīvesvieta – Valka
Ģimenes stāvoklis – precējusies, vīrs – Dzintars, ģimene audzina četrus gadus veco dēlu Agri un divgadīgo meitu Aneti
Izglītība – Ērģemes pamatskola, Valkas ģimnāzija un Vidzemes Augstskolā iegūts bakalaura grāds Komunikācijas zinībās un sabiedriskajās attiecībās, studijas Zviedrijā ERASMUS programmas ietvaros
Vērtīgākā prakse – SIA “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciālista asistente
Iepriekšējā darba pieredze – radio “Skonto Vidzeme” reklāmas pārdošanas speciāliste, brīvā laika organizatore Valkas novada jauniešu centrā, bibliotekāre Valkas novada Centrālajā bibliotēkā
Sapņi – par tiem skaļi nerunā

Valka