Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Krauklis: Valkai un Valgai ir jāatīstās kopā

Ar katru gadu pieaug sapratne ne tikai pašvaldību, bet arī iedzīvotāju līmenī par to, ka vienīgais loģiskais attīstības ceļš Valkai un Valgai ir attīstīties kopā, intervijā aģentūrai LETA atzina Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija). Viņš atzina, ka vēsturiski un ģeogrāfiski tā ir viena pilsēta. Valkā ir iespējams realitātē novērot, kā notiek brīva darbaspēka, kapitāla un servisa pakalpojumu pārdošanas kustība.

Kādās jomās notiek divu pierobežas pilsētu - Valkas un Valgas - sadarbība?

Man šķiet, ka vieglāk būtu nosaukt jomu, kurā mēs nesadarbojamies, jo ar katru gadu pieaug sapratne ne tikai pašvaldību, bet arī iedzīvotāju vidū par to, ka vienīgais loģiskais attīstības ceļš Valkai un Valgai ir attīstīties kopā. Vēsturiski un ģeogrāfiski tā ir viena pilsēta. Tagad mēs atrodamies arī vienā naudas telpā. Mums ir ļoti laba sadarbība tā sauktajās vieglākajās jomās - sportā, kultūrā, tūrisma attīstībā, izglītībā.

 Bet ļoti cenšamies attīstīt tieši ekonomiskās sadarbības jautājumus, kas, protams, ir grūtāk, bet mēs to darām. Ļoti laba sadarbība bijusi arī saistībā ar vides jomu, kā arī ar dzīves telpas jeb pilsētvides uzlabošanu. Mums ir daudz ļoti sekmīgu projektu, kurus izmanto abu pušu iedzīvotāji. Pavisam nesen saņēmām ziņu - gan valstis ir vienojušās, gan saņemts akcepts no Eiropas Komisijas, ka šajā plānošanas periodā Latvijas-Igaunijas programmas laikā Valka-Valga saņems garantētus līdzekļus robežzonas pārveidei, kas taptu kā pievilcīga vide ne tikai iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējiem.

 Projektam piešķirti nedaudz vairāk par 3 miljoniem eiro. Mēs gan vēlējāmies 7 vai pat 8 miljonus eiro, lai projektu realizētu plašāk un efektīvāk. Bet arī atvēlētie līdzekļi ļaus vismaz daļu no pilsētas centra pārveidot par ļoti mūsdienīgu un ērtu vidi. Tas savukārt palīdzēs rīkot daudzus kopīgus pasākumus. Pēdējos gados mēs cenšamies vairākus pasākumus rīkot tieši uz robežas. Tas ir mūsu zīmols un unikalitāte.

Šobrīd pašvaldība strādā pie dokumentācijas starptautiskam skiču konkursam, kura laikā tiks meklēti arhitekti, kuri skiču līmenī piedāvās savu redzējumu robežzonas pārveidei. Protams, mums ir savas idejas, bet mēs ar nodomu konkursa nosacījumus liekam diezgan brīvus, jo, iespējams, uz vietas dzīvojot, mēs "ieciklējamies" uz kaut ko. Taču, paskatoties no malas, redzējums var būt labāks, interesantāks un funkcionālāks.

Kā mainījies kravu tranzīts, kopš atvērta Šengenas zona?

Pašvaldība neveic uzskaiti par kravām, bet pēc tā, ko esam novērojuši, tranzīta apjoms cauri pilsētai ļoti pieaug. Lielākajā daļā gadījumu tas, protams, ir legālais preču pārvietošanas veids, kas saistīts ar to, ka šeit ir lielais A3 transporta koridors, pa kuru, piemēram, no igauņu ostām ved preces uz Eiropu. Pēc mašīnu numuriem redzam, ka brauc praktiski visu Eiropas valstu pārstāvji. Ļoti augošs segments ir kemperi - ceļotāji, motociklisti, riteņbraucēji. Arī tūrismā tiek pārstāvēta visa Eiropa, bet jāpiemin, ka ir ļoti daudz itāļu. Ceļo arī daudz vāciešu, kas ir viena no mūsu mērķgrupām, uz ko mēs virzām atsevišķus tūrisma produktus. Jāatzīst, ka lielākajā daļā gadījumu viņi tikai izbrauc cauri pilsētai. Valkas-Valgas izaicinājums, pie kā tiek strādāts, ir tas, kā tūristus vismaz uz pusi dienas vai - vēl labāk - uz dienu vai divām apturēt šeit, lai viņi vēlētos uzturēties, apskatīties un tērēt naudu.

Ja mēs runājam par vecajiem stāstiem par kontrabandu, skaidrs, ka ir kaut kādas jomas - cigaretes, alkohols -, kur, izmantojot mazos celiņus, kaut kāda kustība ik pa laikam notiek. Un ik pa laikam vai nu vienas, vai otras puses tiesībsargājošās institūcijas aiztur šādus vedējus.

Vai robežu atvēršana ir izlīdzinājusi ekonomisko situāciju starp Valku un Valgu?

Nē, ekonomisko situāciju tā nav izlīdzinājusi, bet robežu atvēršana ir bijusi ļoti pozitīva tieši iedzīvotājiem. Vispozitīvāk tas ir ģimenēm, kurās, piemēram, vecāki ir katrs no savas valsts, vai tiem, kuriem ir īpašumi abās pusēs, jo pirms tam to tīri cilvēcīgi varēja nosaukt par traģēdiju. Bija problēmas ar uzturēšanās atļaujām, aizturēšanām, nācās pārdot īpašumus, jo nespēja tos apsaimniekot. Šiem cilvēkiem pēc robežu atvēršanas dzīve beidzot kļuva normāla. 

Visiem pārējiem iedzīvotājiem tas arī ir pluss, kopš tā brīža būtiska iedzīvotāju daļa, īpaši ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa, skatās, kurā pusē - Valkas vai Valgas - ir izdevīgāks piedāvājums. Tā kā algu līmenis Igaunijā ir augstāks, tad Valkā strādā mazāk igauņu nekā latviešu Valgā. Tas, protams, pašvaldībai rada būtiskas problēmas. Mēs esam vērsušies ar īpašu vēstuli gan pie Ministru prezidentes, gan Saeimas, gan prezidenta, jo šī situācija rada problēmas budžetā. Salīdzinot ar citām līdzīga izmēra pašvaldībām, mūsu budžeta pieaugums gadā ir krietni mazāks, nekā tam vajadzētu būt. Tam ir divi galvenie iemesli. Pēc mūsu aprēķiniem, ap 300-400 cilvēku strādā Igaunijas pusē.

 Viņi dzīvo Valkā, lieto mūsu infrastruktūru, bērni iet skolās, taču viņu iedzīvotāju nodoklis nekādā veidā neietekmē mūsu budžetu. Viņi šo nodokli maksā Igaunijai. Smieklīgākais ir tas, ka nodoklis neietekmē arī Valgas budžetu, jo viņi valstī skaitās nerezidenti un ienākumus pārskaita Tallinai. Otra lieta ir tā, ka samērā daudz iedzīvotāju izvēlas deklarēties Valgā, lai gan fiziski turpina dzīvot Valkā. Tad viņi var saņemt visus medicīnas pakalpojumus kā Igaunijas pilsoņi, kas ir ērti un ļoti kvalitatīvi. Pirms divām nedēļām tādi bija nepilns 1000 cilvēku. Lai gan lielākā daļa no viņiem paliek dzīvot pie mums, šie iedzīvotāji vairs neskaitās budžeta aprēķinā, un mēs esam lieli zaudētāji.

 To var atrisināt tikai tad, ja Valkai likumā uztaisa speciālu atrunu, ka budžeta aprēķins ir citāds. Es biju darba grupā, kas strādāja pie jaunā finanšu izlīdzināšanas likuma, kad arī runāju par šo tēmu. Finanšu ministrijas atbilde bija, ka nevar veidot kaut kādus izņēmumus. Bet Valka ir izņēmums, nekur citur nav tā, ka robeža ir dažu simtu metru attālumā no domes un cilvēki tiešām aktīvi pārvietojas pa abām pilsētām.

Kas ir tie pakalpojumi, kurus latvieši izmanto Igaunijā, bet igauņi - Latvijā?

Igauņiem ļoti patīk šeit paēst. Nevis restorānos, bet pusdienas bistro līmenī. Mums ir četri bistro, kuriem lielu apgrozījumu daļu nodrošina tieši igauņi. Viņi šeit ēd un iepērk arī konditorejas izstrādājumus, salātus. Igauņi arī sarunās ir atzinuši, ka pie latviešiem ir garšīgāk. Vēl igauņi diezgan daudz Valkā izmanto autoservisus. Pilsētā atvērts jauns serviss, kuram ļoti būtisku ienākuma daļu dod igauņi. 

Cik zinu, arī skaistumkopšanas pakalpojumus daudzi igauņi izmanto Valkā. Bet šajā ziņā novērota abpusēja kustība - ļoti daudzas latviešu dāmas iet uz Igauniju. Tas jau atkarīgs no tā, kāds kuram meistars patīk. Es zinu arī vairākus latviešu meistarus, kuri strādā Igaunijā, jo tur esot mazākas prasības un vieglāk strādāt. Neapšaubāmi, pie mums uzņēmēji, kas darbojas abās pusēs, saka, ka Igaunijā visas kontrolējošās institūcijas, ieskaitot ieņēmumu dienestu, prasa daudz mazāk dažādu papīru un ir arī daudz saprotošākas. Igauņi ļoti daudz iepērkas latviešu veikalos gan tādēļ, ka daļa preču ir lētākas, ja mēs runājam, piemēram, par alkoholu - gan akcīzes nodokļa, gan vairumtirgotāju politikas dēļ.

 Taču nav tā, ka te pērk tikai alkoholu un cigaretes, pērk arī daudz ko citu. Savukārt latvieši ļoti daudz iepērkas Igaunijā, bet drīzāk sortimenta, nevis cenu dēļ. Lai gan ir atsevišķas lietas, piemēram, kafija un autiņbiksītes, kas vēsturiski Igaunijā ir ievērojami lētākas.

Ja mēs paskatītos uz lielveikalu skaitu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, mēs būtu pirmajā vietā pasaulē. Uz mūsu nelielo iedzīvotāju skaitu pašvaldībā kopā ir astoņi lielveikali, kas ir ļoti, ļoti daudz. Protams, tas dod iespēju cilvēkiem izvēlēties. Cilvēks paliek arvien izvēlīgāks, un tad viņš iet uz vienu, otru un trešo vietu un atrod tieši to, ko vēlas. Igauņu veikalu ķēdes ir ar atšķirīgu sortimentu, un tad, kad iedzīvotājam Latvijā viss apnicis, uz Igaunijas veikaliem aiziet tādēļ, ka tur kaut kas ir citādāk.

Kā ir ar medicīnas pakalpojumiem?

Tā ir viena no mūsu lielākajām sāpēm, jo iepriekš Latvijas politika bija samērā toleranta pret iedzīvotājiem un tika apmaksāti medicīnas pakalpojumi, daudz netielējoties. Diemžēl tagad Latvijas ļoti striktās nostājas dēļ pakalpojumus Igaunijā izmanto maz, bet tāpat izmanto, vai nu pilnu cenu apmaksājot paši, vai arī pārreģistrējoties Valgā. Ir gadījumi, kad iedzīvotāji pieiet, tā teikt, radoši, jo neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai ir atļauts sniegt neatliekamo palīdzību. Ja pats esi izdomas bagāts, neviens nevar pārbaudīt, vai kāju salauzi igauņu vai latviešu veikalā.

Uzskatu, ka, ja valsts skatītos kopumā uz medicīnas izdevumiem, valsts iegūtu, ja atļautu medicīnas pakalpojumus saņemt Valgā, jo katra reize, kad ātrā palīdzība ved cilvēkus uz Valmieru, tas arī kaut ko maksā. Un ne tikai maksā, bet arī tajā brīdī atstāj Valku bez medicīniskās palīdzības. Tad, kad ātrās palīdzības mašīna ir Valmierā, tuvākā ir Smiltenē vai Strenčos, ātrākais veids, kā saņemt palīdzību, ir apmēram 40 minūtes.

 Ir pietiekami daudz diagnožu, kurās šis ilgums ir nāvējošs. Un, ja mēs arī to vēl pierēķinātu klāt, valstij noteikti būtu izdevīgāk samaksāt igauņiem par šo pakalpojumu vismaz tiem iedzīvotājiem, kuri ir deklarējušies pierobežas. Mēs esam vērsušies ar vairākām vēstulēm Veselības ministrijā, kas jau labu laiku sola informēt par diagnozēm, kuras konstatējot, cilvēks varēs izvēlēties, uz kurieni viņu vest. Bet atbilde no ministrijas tiek gaidīta jau gadu. Mēs, protams, zvanām, jautājam, tiek saņemta atbilde, ka vēstule ir uz galda, mēs domājam. Bet cik ilgi var domāt? Tikmēr iedzīvotāji deklarējas Valgā un saņem nepieciešamos pakalpojumus tur.

Pašlaik ir aktuāls bēgļu jautājums. Iepriekš teicāt, ka valdībai ir jāizdara vairāki mājasdarbi, tad pašvaldības varēs sekmīgi viņus uzņemt. Kā vērtējat to, kas ir izdarīts?

Man ir duālas sajūtas un šķiet, ka valdība ir izdarījusi kļūdu saistībā tieši ar mājokļa jautājumu. Kopumā programma par mentoru, valodas apmācību ir laba. Būs cilvēks, kas palīdz, un tā tam vajadzētu būt. Tad, kad bija Latvijas Pašvaldību savienības tikšanās ar Laimdotu Straujumu (V), Rihardu Kozlovski (V), Uldi Auguli (ZZS) un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni Godmani, es jautājumu par mājokli uzdevu trīs reizes, bet man atbildēja, ka tas ir politisks lēmums. 

Es domāju, ka Latvijai būs lielas problēmas, jo pašlaik nostāja ir tāda - mēs viņus apmācām, viņi iziet, tā teikt, brīvā pasaulē un īrē privātu dzīvokli. Es nevaru iedomāties, kā tas reāli dzīvē notiks, jo neviens privātais nevienam bēglim uz kaut kādu pēcapmaksu nedos dzīvokli. Būs jāmaksā vismaz trīs mēneši uz priekšu. No kādiem līdzekļiem? No tiem 130 eiro, ko viņš saņems no valsts, viņš samaksās trīs mēnešus uz priekšu? Kur viņš paliks tajā brīdī, kad izies no apmācību centra?

Mans un daudzu citu pašvaldību piedāvājums bija tāds - valdība palīdz tām pašvaldībām, kurām ir domei piederošs dzīvojamais fonds un kurām ir darba piedāvājumi, nevis tikai dzīvokļi. Uzņēmēji sākumā pasaka, cik viņiem ir reālas vakances, pašvaldība apskatās, vai ir dzīvojamais fonds, un valsts palīdz šo dzīvojamo fondu sakārtot. Dzīvoklim vajadzētu aptuveni 4000 līdz 6000 eiro, lai tas būtu dzīvojams. Kāpēc tas šobrīd ir brīvs? Jo stāvējis ilgus gadus un nav dzīvojamā kārtībā. Šādā veidā programma strādātu, jo tad patvēruma meklētājam tiktu garantēta gan darba, gan dzīvesvieta. Un apkārtējie iedzīvotāji to uztvertu daudz saprātīgāk, jo viņi redzētu, ka cilvēki piepilda brīvās darbvietas, dod labumu pārējai sabiedrībai. Ņemot vērā, ka mājokļu jautājums nav sakārtots, būs ļoti daudz problēmu.

Vai Valkā ir droši? Robeža netiek apsargāta, ikviens, tostarp bēgļi, var mierīgi pārvietoties?

Neredzu jēgu, kāpēc bēgļi gribētu apmesties šeit lielā skaitā. Precīzāk, ir tā, ka jau tagad te ir tautu mikslis. Igauņu pusē ir diezgan liela romu kopiena, kas ir no Rumānijas un ik pa laikam rada kaut kādas problēmas. Bet šajā gadījumā rodas jautājums - kas tie par bēgļiem, no kādām valstīm, jo Valkai ir pieredze ilgstošā draudzībā ar arābiem Izraēlā. Pilsēta, ar kuru pašvaldībai ir noslēgts sadarbības līgums, Ibillina atrodas apmēram 100 kilometru attālumā no Sīrijas, daudziem pilsētas iedzīvotājiem radi dzīvo Sīrijā. Mums ir pieredze ar šiem cilvēkiem, viņi ir ļoti strādīgi. 

Viņi gan ir tendēti veidot privāto biznesu, nevis būt darba ņēmēji. Šie cilvēki ir ļoti miermīlīgi, atrod fantastisku kontaktu ar bērniem. Mums katru gadu tiek rīkota futbola nometne, kurā piedalās arābu treneri, kuri runā tikai arābiski. Taču viņi atrod kontaktu ar Valkas bērniem, bērni katru gadu gaida to laiku, kad atkal notiks nometne un varēs satikt trenerus. Līdz ar to Valkas iedzīvotājiem nav lielu baiļu par to, ka atbrauks "trakie" arābi un notiks trakas lietas. Es nesen biju Turcijā, pie pašas Sīrijas robežas. Turki pat daļēji ir priecīgi, ka viņu valstī ir daudz sīriešu, jo tas ir ļoti lēts un motivēts darbaspēks, kas ir gatavs strādāt garas darba stundas par ļoti niecīgu naudu. Tas, protams, nav īsti godīgi pret bēgļiem, bet tā ir realitāte.

Savukārt mūsu arābu draugi arī uzskata, ka diez vai sīrieši gribētu ilgi uzturēties Latvijā, jo viņiem tomēr šeit ir pārāk auksti un viņu motivācija ir veidot uzņēmumu. Ja viņi redzēs, ka uzņēmumam šeit ir potenciāls, tad viņi šeit paliks, ja nebūs potenciāla, viņi meklēs vietu, kur bizness noritēs veiksmīgāk. Bet nevar noliegt, ka bēgļi var būt dažādi. Viens stāsts ir sīrieši, bet ir arī bēgļi no citām zemēm, kur cilvēki varbūt jau paaudzēm nav strādājuši un viņi nav tendēti strādāt fizisku darbu. 

Tas, protams, var radīt problēmas. Bet es domāju, ka pašreizējā brīdī bēgļu jautājums ir pārvērtēts kā risks un reāls apdraudējums Latvijai, jo mēs neesam viņu mērķa zeme un liela daļa bēgļu nav tik traki, kā tie tiek mālēti. Ja mēs runājam par Sīriju, tas ir īsts karš, un es domāju, ka jebkuram cilvēkam, kurš vairākus gadus ir pavadījis situācijā, kurā nezina, kurā brīdī tiks uzmesta kārtējā raķete, bumba vai kāds tiks nošauts, pat nesaprotot, kāpēc tas noticis, ir jādodas projām no tās vietas. Ja iedzīvotājiem būs iespēja un ja Sīrijā būs miers, liela daļa noteikti gribēs doties atpakaļ. Bet diemžēl tādu cerību ir ļoti maz.

Vai Valkā ir brīvi dzīvokļi, kurus varētu piedāvāt patvēruma meklētāju izmitināšanai?

Jā, esam iesnieguši savus datus par pieejamajiem dzīvokļiem, bet, kā jau es teicu, tie nav tādā stāvoklī, lai cilvēki tajos varētu dzīvot. Pašvaldībai nav tādu līdzekļu, lai ieguldītu naudu un dzīvokļus remontētu, jo mums arī ir dzīvokļu rinda. Cilvēki vēlas dzīvot pilsētas centrā, dzīvoklī, kas atrodas otrajā vai trešajā stāvā. Savukārt šie pašvaldības dzīvokļi atrodas perifērijā un ir sliktā stāvoklī. Cilvēki, kas gaida rindā uz dzīvokļiem, šādu mājokli nevēlas.

Un kā ar darbvietām?

Darba tirgus mums jāvērtē Valkā un Valgā kopā. Ir atsevišķas profesijas, kurās ik pa laikam ir vakances - šūšana, kokrūpniecība. Bet tie parasti ir viszemāk atalgotie darbi un ne tajos labākajos apstākļos. Tas ir atkarīgs no tirgus konjunktūras. Piemēram, nesen mums bija ļoti vajadzīgi metinātāji. Igauņu uzņēmumam bija ļoti liels pasūtījums, viņi cilvēkus meklēja visur. Pasūtījumu realizēja, nākamais pasūtījums nesekoja. Tagad šie metinātāji nāk uz mūsu firmām un meklē darbu. Darba tirgus ir ļoti atkarīgs arī no ārvalstu situācijas, Valkā ir vāciešiem piederošs uzņēmums, kas ražo elektrības daļas auto būvei, tieši dārgajām mašīnām. Ja Krievijas un Ķīnas konjunktūra pasliktinās tieši uz dārgajām mašīnām, Valkā pazūd darbvietas. Ja iepriekš uzņēmumā bija vairāk nekā 100 darbvietu, tagad ir ap 60.

Protams, es zinu, ka ne tikai mums, bet arī citās pašvaldībās ir tāda situācija - strādā vidēji liels uzņēmums ar 40-50 darbiniekiem. No vietējiem ir iespējams nokomplektēt kādus 35. Pārējie tik vesti no attālākām vietām, nodrošināts transports u.c. pakalpojumi. Protams, ja viņi būtu uz vietas, tas būtu izdevīgāk arī pārējiem darbiniekiem. Pamatā tas ir mehānisks, monotons roku darbs. Arī atsevišķas lauku saimniecības atzīst, ka atrast smaga lauku darba darītājus ir sarežģīti. 

Piemēram, graudkopībā ir skaidrs, ka cilvēkus nevajag, jo ir pieejama ļoti jaudīga tehnika, nepieciešamas pamatīgas zināšanas, un šādiem patvēruma meklētājiem tur nav, ko darīt. Taču ir citādāk, ja runājam par tādām saimniecībām, kas audzē, piemēram, upenes. Ražas novākšanā vienmēr tām ir problēmas atrast darbiniekus. Man šķiet, ka pastāv nišas, kurās bēgļiem ir iespēja iegūt darbu. Ir darbi, kurus vietējais iedzīvotājs vairs nevēlas darīt. Uz šo loģiku balstās arī Rietumu valstis. Latvieši aizbrauc un dara tos darbus, ko īrs negrib darīt.

Kāda novadā ir situācija ar bezdarba līmeni?

Mums ir diezgan daudz bezdarbnieku. Jautājums - cik daudzi no viņiem vēlas strādāt? Tā ir viena daļa. Otru daļu varētu saukt par baltajām apkaklītēm. Tie ir cilvēki ar samērā labu izglītību, kam darbvietu tiešām trūkst. Mēs zinām, ka, piemēram, grāmatvedībā aizvien vairāk tiek pielietotas dažādas datorprogrammas un grāmatvežus vairs tik daudz nevajag. Diemžēl bez darba ir daļa to iedzīvotāju, kas strādājuši valsts darbā, jo valsts politika pēdējos gados bijusi tāda, ka darbinieku skaita samazināšana vienmēr bijusi reģionos, nevis Rīgā. 

Piemēram, vīram labs darbs, sieva iepriekš strādāja vides dienestā, bet tagad tas ir tikai Valmierā. Tad sieva palikusi kā ilgstošais bezdarbnieks, bet, protams, prasīt cilvēkam ar augstāko izglītību iet strādāt par šuvēju arī nav nekāda pamata. Un tad, kad pašvaldība izsludina konkursu uz vakanci, tiek saņemti ļoti daudzi iesniegumi, jo pašvaldība palikusi gandrīz kā vienīgais darba devējs, kas šādiem cilvēkiem ik pa laikam var kaut ko piedāvāt. Savukārt privātās kompānijas pamatā ņem ārpakalpojumus. Ļoti daudzas mazās kompānijas nealgos savu grāmatvedi, viņi paņem kādu firmu, jo šobrīd jau ir vienalga, kur firma atrodas. Arī grāmatvežu firmas, kas atrodas Valkā, apkalpo desmitiem uzņēmumu.

Kāda ir situācija ar dzīvojamo fondu?

Mums pašvaldībā ir liels prieks, ka uzlabojas komunālo maksājumu disciplīna gan summāri, gan procentuāli. Mēs arī redzam, ka dzīvokļi piepildās, Valka atgriežas tajā stadijā, kad dzīvoklim ir cena, jo iepriekš tas šeit nemaksāja gandrīz neko. Bet absurdi ir tas, ka, pēc datiem, Valkā iedzīvotāju skaits samazinās, lai gan reālajā dzīvē to šeit kļūst vairāk. Uzskatu, ka Valka-Valga kopā ir pievilcīga vieta dzīvošanai. Mums ir lieliski bērnudārzi, ļoti labas skolas. Mēs daudz naudas ieguldām tieši izglītības infrastruktūras uzlabošanai. 

Pašvaldībā ir lieliskas mākslas un mūzikas skolas, ļoti laba sporta skola, sporta infrastruktūra kopā ar Valgu - kā nekur. Manuprāt, pievilcīga ir arī iespēja, ka darbu var meklēt gan vienā, gan otrā valstī. Mēs, protams, arī ļoti daudz strādājam, lai šis tēls būtu pozitīvs. Mums ir lielie kultūras un sporta pasākumi. Tie dod ne tik daudz ekonomisku labumu, bet tas ir ļoti nozīmīgi pašam pilsētas tēlam. Ir patīkami, ka tieši vides dēļ pēdējos gados uz Valku ir pārcēlušies iedzīvotāji no Rīgas, ģimenes ar maziem bērniem, jo tas viss, ko tieši bērniem šeit var nodrošināt, ir kārtu labāks nekā lielajās pilsētās.

 Un, neapšaubāmi, arī daudz lētāk izmaksā. Pievilcīgi ir tas, ka te ir salīdzinoši droši un ļoti zaļa vide - meži, Gauja, tostarp arī Igaunijas pusē.

Jūs plānojat apvienot Valkas ģimnāziju un pamatskolu. Kad tas notiks?

Tas notiks jau nākamajā mācību gadā, kad tiks izveidota viena skola. Plānotais nosaukums ir vidusskola Valkas ģimnāzija, kuru skaņojam ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tas ļaus mūsdienīgas mācību vides jomā spert nākamo lielo soli un nodrošināt tādus mācību apstākļus, kādi ir, piemēram, Somijā. Varbūt pat labākus, jo mēs pirksim visjaunāko. Kad rīkojām tikšanos ar iedzīvotājiem par šo jautājumu, ieradās salīdzinoši maz vecāku. Tas liek domāt, ka sabiedrība reorganizāciju pieņem ar sapratni. Protams, vienmēr jau būs tādi, kas nav apmierināti ar kādu lēmumu. Tā ir ar jebkurām pārmaiņām.

Kāds ir Jūsu viedoklis par valdības ieviesto minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs?

Tajā ir sava loģika. Protams, atkal, kā jau jebkurā situācijā, ir savi izņēmumi. Es pieļauju, ka kaut kādu apstākļu dēļ ir mazas vidusskolas, kurās ir izcili pedagogi un kuri spēj arī tiem dažiem bērniem dot labu izglītību. Bet tas tomēr ir izņēmums. Lai skolēnam būtu ne tikai zināšanas, bet viņš arī pilnvērtīgi attīstītos kā personība, ir nepieciešamas sporta komandas, kori, deju kolektīvi. Ja skolā ir tik mazs skaits bērnu, neko no tā nav iespējams realizēt. Tas ir būtisks personības veidošanās aspekts. Tādēļ es piekrītu, ka sākumskolai un, ja iespējams, pamatskolai ir jābūt maksimāli tuvu dzīvesvietai, tāpēc mēs turam visas lauku skolas, lai gan tas ir ļoti dārgi un no ekonomiskā viedokļa absolūti nepamatoti, savukārt vidējās izglītības jomā lielāku skolu spēja ir personībai iedot labāku izglītību plašā nozīmē.

Kādas būs Valkas novada nākamā gada budžeta prioritātes?

Nekas būtiski nemainīsies - pirmā prioritāte ir izglītība, tad vides sakārtošana, kurā iekļauta gan ielu, gan komunikāciju sakārošana. Protams, arī lielie projekti kopā ar igauņiem. Centīsimies atkal kaut nedaudz palielināt darbinieku atalgojumu, jo Valkas gadījumā vēl arvien nav sasniegts pirmskrīzes līmenis un arī nākamgad diemžēl mēs to nesasniegsim. Tā arī ir ļoti liela problēma, jo ir arvien grūtāk motivēt darbiniekus, ja viņi redz, ka citā pašvaldībā par to pašu darbu cilvēki saņem daudz lielāku atalgojumu.

 Tradicionāli ļoti daudz ieguldīsim veselīgā dzīvesveidā, caur to saprotot tautas vai veselības sportu. Turpināsim ieguldīt kultūrā, jo tā ir nācijas garīgā veselība. Katrā sabiedrībā ir cilvēki, kuru galvenā dzīves prioritāte ir ērta dzīvošana, un mēs ar to rēķināmies. Lielākajā daļā gadījumu šie cilvēki nebūs darba devēji, iniciatori sabiedriskām aktivitātēm, faktiski viņi ir patērētāji. Taču viņi ir nozīmīga sabiedrības un ekonomikas daļa. 

Taču tie, kas ir virzītāji, viņiem sports, kultūra un izglītība - iespēja visa mūža garumā sevi pilnveidot - ir ļoti svarīga. Tādus cilvēkus mums vajag un vajag vēl vairāk, nekā viņu ir. Tādēļ pašvaldība ir spiesta vairāk ieguldīt šajās it kā nemateriālajās jomās, nevis nobruģēt vēl vienu ietvi.

Valka