Limbažu un Valkas pašvaldībās referendumu rīkotu tikai ārkārtējos gadījumos

Limbažu un Valkas pašvaldībās referendumu rīkotu tikai ārkārtējos gadījumos, - aģentūra LETA noskaidroja, aptaujājot pašvaldību vadītājus.

 

Kā aģentūrai LETA sacīja Limbažu domes priekšsēdētājs Juris Žūriņš, izmantot iespēju pašvaldībām rīkot referendumu varētu ārkārtēji nopietnu jautājumu izskatīšanā, kur nepieciešams lielākās daļas iedzīvotāju viedoklis.

 

 

Novadu veidošana būtu viens no jautājumiem, par kuriem būtu vērts pašvaldībai organizēt referendumu. Žūriņš uzsvēra, ka arī tagad iedzīvotāju viedoklis tiek uzzināts dažādās sabiedriskajās apspriešanās, turklāt Limbažu dome speciālisti ir pieejami ikvienam iedzīvotājam.

 

 

Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa aģentūrai LETA sacīja, ka līdz šim rīkot referendumu nav bijusi nepieciešamība, lai gan tā būtu lieliska iespēja uzzināt iedzīvotāju viedokli strīdīgos jautājumos.

 

 

Pašlaik pašvaldības organizētajās sabiedriskajās apspriešanās iedzīvotāju aktivitāte varētu būt lielāka, atzina Ozoliņa, un referendums varētu iesaistīt lielāku iedzīvotāju daļu svarīgu jautājumu apspriešanā, jo referenduma galvenais jautājums ir precīzāks un ikviens var vieglāk noformulēt savu nostāju.

 

 

LETA jau ziņoja, ka pašvaldības par savas kompetences jautājumiem varēs rīkot referendumus, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā "Par pašvaldībām".

 

 

Likumprojekts par referendumu rīkošanas un norises kārtību, kā arī tajos izlemjamie jautājumi Ministru kabinetam jāizstrādā līdz nākamā gada beigām. Patlaban pašvaldībām par administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu jāorganizē publiskās apspriešanas.

 

 

Likumprojekts arī paredz, ka pašvaldības no to funkcijām izrietošus pārvaldes uzdevumus, piemēram, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu, varēs deleģēt privātpersonām vai citām publiskām personām.

 

 

Likumprojekts paredz veidot pašvaldību teritoriālās komitejas un novadu valdes. Teritoriālā komiteja izskatīšanai domē varēs sagatavot lēmuma projektus par atsevišķu novada teritoriālo vienību pārdali, pagastu vai pilsētu pārvalžu darbības jautājumiem, pašvaldības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un citiem jautājumiem.

 

 

Savukārt novada valdes uzdevums būs saskaņot pašvaldības komiteju viedokļus un sagatavot priekšlikumus domes lēmumu pieņemšanai. Novada valdē, kuru vadīs domes priekšsēdētājs, strādās priekšsēdētāja vietnieki un komiteju priekšsēdētāji.

 

 

Kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, varēs izveidot arī kopīgas iestādes, kuru kompetenci noteiks attiecīgo domju nolikums. Iestāžu darbības pārraudzībai paredzēts izveidot uzraudzības padomi.

 

 

Likumprojekts paredz, ka jaunizveidotajai novada domei gada laikā jāizvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi un jāpieņem jauni.

 

 

Līdz jauno noteikumu pieņemšanai spēkā būs iepriekšējie. Jaunie saistošie noteikumi pašvaldībai būs jāsaskaņo ar Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju.

 

 

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" nepieciešami saistībā ar pašvaldību reformu, kas noslēgsies līdz ar nākamā gada pašvaldību vēlēšanām. Latvijā no 2009.gada 1.jūlija būs divu veidu vietējās pašvaldības - novadi un republikas pilsētas.

Valka