Marijas tant, neraudi!

Svētdien vecmāmiņa Marija ciemojās pie mazdēla Artūra slimnīcā. Puisis tur joprojām ārstējas pēc traģiskā kritiena Tēraudskolā. Vecmāmiņa asarām acīs stāsta, ka "Artūram tagad grūti - viņš nejūt kājas. Lielākā vēlēšanās viņam ir atkal staigāt un palīdzēt man. Tāds puika bija, un tagad jāguļ gultā."

Egils Freimanis:

- Ja kāds no tiesas grib palīdzēt Artūram,

tad vajadzētu uzbūvēt uzbrauktuvi,

lai puisis varētu iebraukt un izkļūt no mājām.

 

 

Kloti dzīvo privātmājā Valkā klusā ieliņā. No laika gala ģimenei kūtī mājojuši lopi. Pēc meitas nāves Marija kopj vairs tikai divas govis. Artūrs kopā ar draugiem bijis lielākais palīgs siena sagādāšanā. Marija saka, ka dzirdējusi Artūra draugus saucam par palaidņiem, bet viņai pusaudži bijuši un ir lielākie palīgi."Man visi puiši ir labi. Artūrs nekad nav atteicies palīdzēt. Ja kādreiz ilgāk nenāca mājās, tad zvanīju, un viņš drīz vien pārnāca," stāsta vecmāmiņa. Viņu mazbērni sauc par babušku (no krievu valodas - vecmāmiņa). Arī tagad pēc nelaimes mazdēla draugi nākot ciemos un, ja vajag, palīdzot. Puiši sakot, lai Marijas tante neraudot - pavasarī dārzu uzrakšot un palīdzēšot, kur vien nepieciešams.

 

 

Pirms nelaimes sazinās telefoniski Tovakar, kā izrādās, dažas minūtes pirms nelaimes, vecmāmiņa zvanījusi Artūram. Viņš teicis, ka jau nākot uz mājām."Meitenēm vēl noteicu, nez no kurienes Artūrs nāk - no Valmieras vai Alūksnes," tā vakara sarunu atceras Marija. Pēc desmit minūtēm Tēraudskolā notika Artūra liktenīgais kritiens. Tovakar vecmāmiņa mazdēlu nesagaidīja mājās. Par nelaimi viņai paziņoja policija. Pa logu ieraugot likumsargu mašīnu, vecmāmiņai pirmā doma bijusi, ka puikas kaut ko pastrādājuši. Uzzinot par notikušo, vecmāmiņai kļuvis slikti. "Domāju, ka kļūšu traka. Raudāju līdz pašam rītam," stāsta Marija. Pagājušajā gadā martā viņai bija jāpārdzīvo meitas slimošana un bēres, bet šogad martā nelaime notiek ar vecāko mazdēlu.

 

 

Gatava atdot pēdējo Vecmāmiņa negrib, ka Artūru no Valmieras slimnīcas pārved uz Valku, jo tas atsauc atmiņā notikumus ar meitu. Marija ir gatava atdot pēdējo, lai tikai mazdēls izveseļotos un varētu mācīties ugunsdzēsēju skolā. Viņa pateicas visiem labajiem cilvēkiem, kuri viņai palīdz gan materiāli, gan morāli. Klotiem iztikšana nav liela - sešu cilvēku ģimenei jāiztiek ar 300 latiem. Marija nesūdzas par trūkumu, viņa ir priecīga, ka bērni ir apģērbti un paēduši. Tikai ar gadiem arvien grūtāk ir paveikt mājas soli, bet Marija nedomā padoties.

 

 

Ārstēsies Vaivaros Sazinoties ar Valmieras slimnīcas sabiedrisko attiecību konsultanti Benitu Brilu, "Ziemeļlatvija" uzzināja, ka Artūrs joprojām ārstējas Traumatoloģijas nodaļā un viņa veselības stāvoklis ir nemainīgs. Puisi ārstē pieredzējušais un pazīstamais traumatologs Egils Freimanis. Pirms Lieldienām puisi vedīs uz Vaivaru rehabilitācijas centru, kur viņam atkarībā no veselības stāvokļa divas trīs nedēļas būs nozīmēts agrīnās rehabilitācijas kurss. "Sākumā viņam būs jāpārvietojas ratiņkrēslā. Cik ilgi tas būs jādara, neviens vēl nevar pateikt," informē B. Brila.

 

Valka