Mūžībā devies klavierspēles pedagogs Arnis Ontensons

Februāra pirmajā dienā sniegpārslu virpuļi mūzikas draugiem atnesa skumju vēsti – uz citu pasauli devies J.Cimzes Valkas Mūzikas skolas ilggadējs klavierspēles pedagogs Arnis Ontensons.

Māte - Tamāra Ontensone Valkas mūzikas skolai un pilsētas kultūras dzīvei veltījusi visu darba mūžu. Viņa arī ieinteresē dēlu par mūziku, piesēdina pie klavierēm un ierāda pirmos vingrinājumus. Skolas vēsture nav iedomājama bez erudītajiem un dzīvesgudrajiem skolotājiem - Tamāras un viņas darba turpinātāja - dēla Arņa Ontensona.

Arnis mācījies Valkas 1. vidusskolā, 1961. gadā pabeidzis Valkas mūzikas skolu un iestājies Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā. Jau tajā laikā, vēl būdams vidusskolēns, no 1964. līdz 1966.gadam paralēli uzsācis darba gaitas Cēsu bērnu mūzikas skolā kā klavieru klases pedagogs un koncertmeistars. Pēc Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas beigšanas, no 1966. gada līdz 2012. gadam, 46 gadus Arņa darba vieta ir J.Cimzes Valkas Mūzikas skola. Desmit gadus Arnis veicis direktora vietnieka darba pienākumus, bet viņa sirdsdarbs vienmēr ir bijis mācīt bērniem mūziku, klavierspēli. Izglītības ceļš Arni vedis tālāk un savu meistarību viņš kaldinājis J.Vītola Latvija Valsts konservatorijā, to absolvējot 1978.gadā. Arņa pedagoga talants uzmirdzēja neskaitāmi daudzos viņa audzēkņu priekšnesumos, koncertos un konkursu sasniegumos. Arņa Ontensona klavieru klasi beiguši 106 audzēkņi, un gandrīz puse no viņiem turpinājuši mācības mūzikas vidusskolās un konservatorijā.

Arnis bija neatņemama Valkas pilsētas un rajona kultūras dzīves sastāvdaļa. Neskaitāmi vakari un dienas pavadīti mēģinājumos, koncertos un koncertu izbraukumos tuvākās un tālākās vietās: gan kā dažādu kolektīvu dalībniekam, gan kā koru un vokālo ansambļu koncertmeistaram. Ilgus gadus Arņa balss skanēja Latvijas mežrūpnieku vīru korī “Silvikola”, viņš vadīja arī vīru vokālo ansambli. Labprāt uzstājās kā solists - pianists. Kolēģiem spilgti atmiņā iegūlies Arņa “zelta repertuāra” skaņdarbs – virtuozā, briljantspožā V.A.Mocarta La mažora klavieru sonātes III daļa, ko tautā pazīstam kā Turku maršu. Arņa radošums, emocionalitāte, enerģija, aizrautība un azartiskais gars aizrāva gan viņa audzēkņus, gan kolēģus skolā un kultūras namā, darot kopīgas lietas līdz teicamam rezultātam. Arī esot Latvijas Republikas Kultūras darbinieku arodbiedrības Valkas rajona priekšnieks, viņš prata noorganizēt netradicionālus kopīgus pasākumus, kas bagātina un iedvesmo.

Arnis vairākkārt saņēmis sava darba novērtējumu, bet pats nozīmīgākais bija 2006. gadā Ordeņu Kapitula piešķirtā Atzinības Krusta Zelta goda zīme.

Arnis apzinājās savas saknes un savu vietu dzīvē. Visa pamats bija ģimene, kurā kopā ar sievu Intu izaudzināti trīs braši dēli, kuri ievadīti mūzikas pasaulē, arī mazmeitai tuva mūzika, viņa beigusi J.Cimzes Valkas Mūzikas skolu. No skolas un citiem sabiedriskajiem pienākumiem brīvajā laikā Arņa dvēseli atveldzēja dārza darbi. Viņš prata iekārtot brīnišķīgu dārzu un izaudzēt krāšņus ziedus, viņa mājas pagalms no pavasara līdz rudenim dzirkstīja visdažādākajās krāsās.

Mirdzoši baltā ziemas rītā Arnis devies aizsaulē. Lai viegls un gaišs mūžības ceļš!

Valka