Par apkuri un energoefektivitāti Valkas dzīvojamās mājās 9

Pašvaldības, kur eksistē un tiek izmantota centralizētā siltumapgādes sistēma, ir sadalītas divās nosacītās grupās: 1) siltumenerģijas ģenerācijā izmanto dabas gāzi, 2) siltumenerģijas ražošanai izmanto citus energoresursu veidus.

 

Pamatā tie ir: šķidrais kurināmais (kā izmantošana dažādu apstākļu dēļ strauji samazinās) un koksnes biomasa. Pēc naftas un tās produktu cenu krituma (pie kā ir piesaistīta dabas gāzes iepirkuma cena), siltumenerģijas tarifi 1. grupas siltumenerģijas ražotājiem apstiprināti atkarībā no dabas gāzes iepirkuma cenas.

 

Tādēļ, salīdzinot siltumenerģijas tarifus, korekti būtu pieminēt arī to, kādu kurināmo izmanto konkrētais siltumenerģijas ražotājs. Pēc siltumenerģijas ražotāju asociācijas datiem, siltumenerģijas tarifs 2. grupas siltumenerģijas ražotājiem (kuri nav dabas gāzes lietotāji) šajā apkures sezonā svārstās no 25,38 Ls/MWh līdz 41,24 Ls/MWh.

Lai arī kādu resursu izmantotu siltumenerģijas ražošanai, siltumenerģijas ražotājs ir ieinteresēts, lai bez pārtraukumiem un avārijām piegādātu patērētājam siltumenerģiju par pamatotām cenām. Savukārt siltumenerģijas lietotāju galvenokārt interesē tas, lai saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu par pieņemamu cenu. Valkas pilsētā siltumenerģijas cena 2009./2010. gada apkures periodam tika apstiprināta 2009. gada 29. jūnijā.

 

Siltumenerģijas ražošanas, pārvades un realizācijas izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā apstiprinātajiem samazināti par Ls 44700 (5,6 %) un siltumenerģijas cena ir 35,13 Ls/MWh. Izdevumu kopējās izmaksas par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo ir 79,1 %. Kurināmā piegādātājs tiek izvēlēts konkursa kārtībā.

 

Šai apkures sezonā šķeldas iepirkuma līgums noslēgts līdz 2010. gada maijam par Ls 4,20 par berm3. Valkas novada dome, ņemot vērā kurināmā iepirkuma konkursa rezultātus un šķeldas atlikumu no vasaras sezonas, uzskata par iespējamu samazināt siltumenerģijas cenu par 6,6 %. Galīgo lēmumu pieņems Valkas novada domes deputāti.

Valkas pilsētas dome ir vienojusies ar siltumenerģijas piegādātāju SIA „Valkas Bioenergo kompānija" par to, ka šajā sezonā no piegādātāja iepirks siltumenerģiju par 29,63 Ls/MWh, kas ir par 7,7 % vairāk nekā iepriekšējā sezonā.

 

Gatavojoties apkures periodam, SIA „Valkas Bioenergo kompānija" veica liela apjoma remontdarbus: ir uzstādīti papildu sūkņi, iegādāta jauna hidrauliskā stacija bīdāmai grīdai, izremontētas katlu priekškurtuves, nomainīti ārdi, uzstādīti divi siltummaiņi un veikti citi darbi. Šie pasākumi ļaus katlumājā uzstādītajai iekārtai apkures sezonas laikā strādāt ritmiskāk.

Iedzīvotājus ļoti satrauc maksa par piegādāto siltumu, jo samazināto ienākumu dēļ daļai iedzīvotāju būs grūti pilnībā norēķināties par saņemto pakalpojumu, kas savukārt ietekmēs novada domes iespējas norēķināties ar siltuma piegādātājiem.

Siltumenerģijas cenas samazināšana ir iespējama gan ar izdevumu samazināšanu, gan jaunu klientu piesaisti. Taču tas ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē maksu par piegādāto siltumenerģiju. Siltuma ražotājs var izvēlēties visefektīvākos siltuma ražošanas procesus, ietaises un iekārtas ar augstu kurināmā sadedzināšanas lietderības koeficientu, investēt siltumtrašu izolācijā, tomēr gaidītā rezultāta nebūs - ir ļoti nopietni jādomā par siltumenerģijas patēriņa samazināšanu dzīvojamās mājās.

 

Visās daudzdzīvokļu mājās ir uzstādīti siltummezgli un katrai mājai piegādāto siltumenerģiju apkurei un aukstā ūdens uzsildīšanai uzskaita siltumenerģijas skaitītājs. Ņemot vērā dzīvojamo māju fizisko stāvokli, siltums vienkārši izkūp gaisā caur bēniņiem, zem logu palodzēm, ārsienām, kāpņu telpām.

 

Par to liecina atsevišķu dzīvojamo māju energoaudita slēdzieni un siltumnoturības rādītājs. Kā piemēru var minēt siltumnoturību Valkas pilsētas dzīvojamajās mājās 2009. gada oktobrī:

 

  Dzīvojamās mājas

nosaukums

Siltumenerģijas patēriņš

apkurei, MWh

Siltumenerģijas patēriņš uz 1m2 mājas apkures platības, MWh/m2

Rīgas 5

14.915

0.016459

Rīgas 6/a

20.461

0.015639

Rīgas 6/b

20.471

0.015682

Rīgas 16

29.098

0.013690

Raiņa 5

32.100

0.015710

Raiņa 12

19.487

0.014926

Raiņa 12/a

24.677

0.014451

Raiņa 14

37.320

0.014716

Raiņa 18

44.689

0.015005

Tālavas 3

25.468

0.013502

Tālavas 5

25.125

0.011815

Tālavas 7

25.811

0.012166

Tālavas 19

26.112

0.012242

Ausekļa 2

33.070

0.014935

Ausekļa 6

40.535

0.016063

Ausekļa 8

27.329

0.013252

Viestura 1

8.481

0.013264

Viestura 3

18.939

0.013139

Semināra 4

20.63

0.015690

Semināra 4/k

11.675

0.016155

Semināra 6

4.488

0.012398

Kūru 9

9.103

0.015136

Domes bulvāris 1

23.58

0.013919

Tirgus 12

13.808

0.015013

Tirgus 14

17.294

0.014054

Tirgus 16

12.946

0.014281

Merķeļa 13

20.652

0.013617

Merķeļa 13/a

37.234

0.010061

Merķeļa 15

41.576

0.011679

Merķeļa 23/1

19.097

0.012503

Merķeļa 23

9.213

0.011701

Stendera 2

32.174

0.012492

Stendera 3

8.014

0.014398

Ausekļa 26

20.284

0.014429

Ausekļa 26/1

29.884

0.013888

Ausekļa 28

21.543

0.015114

Ausekļa 46

30.116

0.014085

Ausekļa 48

21.547

0.015016

Ausekļa 50

23.725

0.016492

Ausekļa 52

19.389

0.013569

Rūjienas 4

36.606

0.016854

Rūjienas 6

36.045

0.016370

Rūjienas 8

29.207

0.013694

Fr. Roziņa 1

19.447

0.013548

Fr. Roziņa 3

19.642

0.013783

Varoņu 28

14.476

0.016672

Varoņu 30

9.023

0.016314

Varoņu 36

6.65

0.016200

Varoņu 38

6.706

0.016456

Varoņu 39a

8.89

0.016638

Varoņu 40

48.618

0.013749

 

Analizējot datus par siltumenerģijas patēriņu uz 1 m2 apkurināmās platības, var salīdzināt atsevišķu dzīvojamo māju stāvokli. Dzīvojamo māju renovācija ir sāpīgs jautājums, bet agri vai vēlu nāksies domāt par pasākumiem, kas ļautu samazināt patērētās siltuma enerģijas daudzumu.

2009. gada 10. februārī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi". Aktivitātes ietvaros tiks segti līdz 50 % no kopējās mājas siltināšanai iztērētās summas, nepārsniedzot Ls 35 uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.

 

 Priekšnoteikums finanšu atbalsta saņemšanai mājas renovācijai - izveidot dzīvokļu īpašnieku biedrības vai izvirzīt no iedzīvotāju vidus pilnvaroto pārstāvi ar savu pārvaldes institūciju un pārņemt dzīvojamo māju savā valdījumā. T

 

ikai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki var pretendēt uz valsts un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu dzīvojamo māju energoauditiem un renovācijai. Lai varētu pretendēt uz ES finanšu piesaisti namu siltināšanai, Valkas pilsētas dome šī gada aprīlī izveidoja SIA „Valkas namsaimnieks". Taču, no otras puses, ir nepieciešama arī iedzīvotāju - dzīvokļu īpašnieku līdzdalība.

Likuma „Par dzīvokļu īpašumu" 8. pants nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties mājas kopīpašuma esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Joprojām daudzi dzīvokļu īpašnieki ēku kopumā neuztver par savas atbildības objektu. Tāpēc arī pārvaldnieka izvēle un mājas pārņemšana savā valdījumā ir pirmais solis, lai dzīvokļu īpašnieki sāktu apzināties savus pienākumus un atbildību un piedalītos renovācijas procesā ar saviem līdzekļiem.

 

Šobrīd ekonomiskā situācija ir ļoti sarežģīta un dzīvokļu īpašnieki nevēlas uzņemties papildu slogu kredītu veidā uz ilgāku laika periodu. Taču ilgtermiņā šī iedzīvotāju investīcija noteikti atmaksātos. Par to liecina labās prakses piemēri Valmierā, Cēsīs, Brocēnos un citās pilsētās.Geņa Spiridonova, Finanšu nodaļas speciāliste - finanšu analītiķe

Komentāri 9

valcēniete

Par kādu investīciju atmaksāšanos ilgtermiņā šeit iet runa?Tikai ne mūsu valstī.Kur šodien nezini,kas notiks rīt.Paņemt kredītu un pēc tam,ja nevarēs maksāt,tad jūs paši taču mūs bez biksēm atstāsiet

pirms 11 gadiem, 2009.11.25 20:21

vispirms

nomainiet dzīvokļiem logus! Efekts graujošs...

pirms 11 gadiem, 2009.11.25 21:28

logs

Vajag likt normālas kvalitātes logus, nevis lētos.

pirms 11 gadiem, 2009.11.25 22:37

durve

izskatās pēc aģitācijas uz kredītu ņemšanu.nav saprotams kamdēļ,ja runa iet par remontu vai kādu citu naudas tērēšanu vienmēr sākas ar to ka jāņem kredīts,bet tas taču nozīmē,ka jāmaksā aizdevuma procenti kā rezultātā viss sanāks dārgāk.
kad iemācīsimies visu darīt lētāk-ar savu naudu.

pirms 11 gadiem, 2009.11.25 22:56

bijušais valmierietis.

Valmierā arī mājas iedzīvotāji piekrita ņemt kredītu siltināšanai. Finālā pielika klāt naudu apsaimniekošanai kādus 2 santīmus. Efekts bija. par dzīvokļļa īri bija jāmaksā mazāk un kredīts atdodas normāli. Efekts acīm redzams. Dzīvoklī siltāk un jāmaksā mazāk. Domāju arī Valkā tagad mums par to jādomā un tas jādara.

pirms 11 gadiem, 2009.11.26 08:57

elmars

Kā fiziķis Godmanis deviņdesmitajos gados noteica siltumenerģijas patēriņu aprēķināt KVADRĀTMETROS ,tā turpina vēl līdz šai baltai dienai.

pirms 11 gadiem, 2009.11.26 12:06

Demokrāts

Spiridonova ir prātu izkūkojusi! Kā var ieteikt ņemt kredītus, ja daudzām mājām jau ir uzkrājušies lieli parādi? Lai nodrukā vēl vienu sarakstu, kura māja cik ir parādā.

pirms 11 gadiem, 2009.11.26 15:09

Es

Spiridonovai labi, viņai ir pensija un darbs, viņa var ņemt kredītu! Bet ko darīt man ar trim bērniem un bez darba???:( Kurš man dos to kredītu.....

pirms 11 gadiem, 2009.11.26 17:10

Valka