Robeža krīt: Robežas uzstādīšana sanaido kaimiņus 1

Nākamnedēļ pēc Latvijas un Igaunijas iestāšanās Šengenas valstu zonā, būtiski izmainīsies Savienības ielas iedzīvotāju ikdiena. Bet vai robežas atvēršana izmainīs kaimiņu attiecības, to rādīs laiks.

Laikraksts "Ziemeļlatvija" vairākkārt ir rakstījis par Savienības ielas, kas atrodas pie pašas Latvijas - Igaunijas robežas, iedzīvotāju neērtībām. Tās sākās pēc robežas uzstādīšanas. Diemžēl starp kaimiņiem - latviešiem un igauņiem - sākās arī nesaskaņas un kluss naids - igauņi vainoja latviešus par to, ka viņi vairs kā agrāk nevar brīvi pārvietoties uz savu dzimteni bez pasu kontroles. Pirms vairākiem gadiem šo ielu apmeklēja arī pirmais atjaunotās Latvijas prezidents Guntis Ulmanis kopā ar toreizējo Igaunijas prezidentu Lennartu Meri. Diemžēl šī vizīte Savienības ielas iedzīvotāju ikdienu vēl vairāk sarežģīja, jo latviešu robežsardze apsardzi un kontroli pastiprināja. Pašlaik Savienības ielā dzīvo vairs tikai viena latviešu ģimene, pārējās 10 ģimenes ir igauņi. "Ziemeļlatvija" tikās ar latviešu ģimenes pārstāvi Zeltīti Kampi. Viņa Savienības ielā pavadījusi savu bērnību un kopumā tur nodzīvojusi vairāk nekā 20 gadus. Tagad Savienības ielā 2a dzīvo viņas mamma, māsa un vecmāmiņa. Zeltīte atceras, ka bērnībā kaimiņi ir bijuši laipni un atsaucīgi, kopā svinējuši Līgo svētkus un Jauno gadu, pēdējā gaitā pavadījuši aizgājējus. "Padomju gados nebija svarīgi, kas ir tava nacionalitāte. Mēs bijām visi kopā. Mani draugi bija igauņu bērni, tāpēc joprojām protu igauņu valodu. Bērnībā mamma veda pie logopēda, jo mana valoda bija latviešu, krievu un igauņu valodas mistrojums," atceras Zeltīte. Attiecības krasi izmainījušās, diemžēl ne par labu latviešiem, pēc robežas uzstādīšanas. Latvieši to tik ļoti asi neuztvēra, jo viņiem nevajadzēja nemaz tik bieži doties uz Igauniju, savukārt igauņi vairs nevarēja tik viegli kārtot sadzīves jautājumus. Piemēram, lai atvestu malku vai mājlopiem sienu, to vajadzēja darīt caur lielo robežšķērsošanas punktu Rūjienas ielā, nevis paiet pārsimts metrus un nokļūt Igaunijā. "Mēs bijām tie sliktie, jo Latvija Igaunijai neatdeva šo Savienības ielas teritoriju. To nemaz arī nevarēja atdot, jo Savienības iela atrodas Latvijas teritorijā. Nav jau kūkas gabals, ko var nogriezt un atdot," uzskata Savienības ielas bijusī iedzīvotāja. Igauņi to nevēlējās saprast, tāpēc uzskatīja, ka visu nelaimju cēlonis ir latviešu kaimiņi. Pēc neilga laika, kad deviņdesmito gadu sākumā robežsardze Savienības ielas galā uzstādīja barjeru, igauņi to noņēmuši un pašrocīgi uzstādījuši Savienības ielas sākumā, tā norādot, ka viņi dzīvo Igaunijas teritorijā. Robežsardze barjeru ātri vien novākusi. Pēc kāda laika pie īstās barjeras uzstādījusi video novērošanas kameras. Igauņiem šķitis, ka tā ir iejaukšanās viņu privātajā dzīvē, jo uzskatījuši, ka kameras fiksē visu, ko viņi dara savās mājās. Zeltīte ne vienreiz vien uz savas ādas izbaudījusi kaimiņu nelabvēlību un pat klaju naidu. Jaunā sieviete atzīst, ka arī viņas tuvinieki savās mājās jūtas izolēti un negribēti, tomēr viņi negrasās pamest savas dzimtās mājas tikai tāpēc, ka liktenim labpaticies tā iekārtot, ka divām tautām jādzīvo blakus.

Komentāri 1

repi

nemaz jau tik traki nav - tostarp tur nedziivo viena latvju gjimene bet nu jau divas vismaz, beztam tur ar kaiminjiem nav nekaadu probleemu, ja neskaita paaris niknas tantes - bet.... taadas dziivo it visur!

pirms 12 gadiem, 2007.12.16 21:53

Valka