Vēlas redzēt vairāk patriotisma izpausmju 1

Ar “Ziemeļlatviju” sazinājās Valkas iedzīvotājs Kārlis Bērziņš, kurš norādīja, ka jaunākās paaudzes izglītošanā netiek pievērta pietiekoša uzmanība patriotiskajai audzināšanai. Proti, viņš pieminēja, ka Kārļa Ulmaņa dzimšanas dienā, 4. septembrī, piemineklim, kas atrodas Valkā, Lugažu laukumā, nebija pievērta uzmanība, tādēļ viņš jautā, vai skolās patriotiskā audzināšanas tēma vispār tiek apskatīta.

“Nemanīju, ka tajā dienā pie pieminekļa būtu nākušas klases no skolas un bērnudārzu audzēkņi. Arī nekādi atceres pasākumi nenotika. Tas nozīmē, ka izglītības vadība pilsētā nepiestrādā pie tā, lai atcerētos mūsu tautas varoņus, būtu zinoši, kam šāds piemineklis ir veltīts un tamlīdzīgi. Te es domāju par patriotisko audzināšanu kopumā. Šis stāsts ar pieminekli ir tikai viens no piemēriem. Uzskatu, ka izglītības iestādēs jāstrādā valsts patriotiem, kas neaizmirst bērniem pastāstīt par valstij zīmīgiem notikumiem, nevis tiem, kas nevēlas nodarboties ar jaunatnes patriotiski ideoloģisko audzināšanu,” viedokli izsaka K. Bērziņš un turpina: “Tieši 4. septembrī gājām nolikt ziedus pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa. Tur satikām kādu skolotāju ar skolēnu bariņu. Sākām diskutēt. Sapratu, ka tā viņiem bija projektu diena. Skolotāja atveda parādīt pieminekli, taču pati nemaz nebija zinoša, ka Kārlim Ulmanim tieši šajā dienā ir dzimšanas diena. Ja izglītības nodaļas vadītājs, skolu direktori, bērnudārzu vadītāji, skolotāji, audzinātāji paši neies uz tādiem pasākumiem vai neinteresēsies, tad neies ne skolēni, ne bērnudārzu audzēkņi un tā tālāk.”

K. Bērziņš piebilst, ka pilsētā ar katru gadu arī citos būtiskos datumos kļūst arvien mazāk apmeklētāju. Kā vēl viens piemērs tiek pieminēts 11. novembra lāpu gājiens.

Atgādināsim, ka agronoms, politiķis Kārlis Ulmanis (1877–1942) – LZS dibinātājs, pirmais Latvijas Ministru prezidents, Latvijas Valsts prezidents Valkā uzturējās vairākkārt. Tuvojas 20. septembris, kas ir viņa miršanas datums, tāpēc katram, kurš vēlas to darīt, ir iespēja aiziet un nolikt ziedus pie pieminekļa. Un to var darīt kā kolektīvi, tā individuāli vai ģimenēs.

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktores vietniece Sintija Stūre nepiekrīt, ka skolā būtu aizmirsta patriotiskā audzināšana. Zināšanas bērniem par aktuālo tiek sniegtas, cits jautājums, cik viņi no tā visa paņem un patur atmiņā. “Ikviens pedagogs iesaistās audzināšanā sadarbībā ar vecākiem un pašu izglītojamo. Izglītības procesā sasniedzamais rezultāts ir izglītojamā personība, kurai ir noteiktas zināšanas, prasmes un attieksmes, tādēļ mācības un audzināšana ir vienots process. Pedagogam ir pieejami dažādi instrumenti audzināšanā. Piemēram:  mācību saturs, kuru apgūst izglītojamie, sasniedzamie rezultāti, kurus pedagogs izvirza izglītojamajiem,  ikdienas mācību process mācību stundā, īpaši rīkoti pasākumi un aktivitātes izglītības iestādē,” paskaidro S. Stūre un uzsver, ka daudzas korekcijas šajā visā ieviesusi “Covid-19” izplatīšanās, jo pasākumos strigti jāseko līdzi epidemioloģiskajām prasībām, kas attiecas gan uz distanci, gan uz apmeklētāju skaitu. Skola ir tikko sākusies, tāpēc primārie jautājumi, kas jārisina, ir tie, lai vispār varētu nodrošināt mācību procesu klātienē. Tas šobrīd no pedagogiem prasa daudz spēka un enerģijas.

Arī Valkas novada Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks domā, ka noteikti nevar teikt, ka patriotiskā audzināšana kaut kur būtu pazudusi. Viņš atgādina, ka mūsu valsts vēsture ir tik bagāta un ja visus pasākumus mēģinātu atcerēties un pieminēt, tad tas būtu jādara teju katru nedēļu. “Pēc viena piemiņas datuma apmeklētības – neapmeklētības nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Mums tiešām ir daudz piemiņas vietu un ievērojamu cilvēku, tāpēc klasēs tiek izvērtēts, ko viņi var pagūt apmeklēt, ko varbūt tikai pārrunāt. Mums ir ļoti daudz iespēju un pasākumu, kur jāpiedalās. Tā, piemēram, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolēni 15. septembrī piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgās Skolnieku rotas ceļojošā piemiņas karoga maiņas pasākumā Valmierā. Tas arī ir nozīmīgs pasākums. Ir klases, kuras dodas sakopt kapu vietas. Ne vienmēr patriotiskam pasākumam ir jābūt publiskam, turklāt pandēmijas laikā tas viss ir kļuvis krietni ierobežots. Ir arī klusie pasākumi, ko klases noorganizē iekšienē – pieminot, atceroties vai godinot kādu no vietējiem cilvēkiem vai visā valstī zināmiem. Skolās ir audzināšanas plāns, kurā ir ielikti atbilstošie pasākumi un tēmas – obligātās un iedvesmas. Patriotismā liela nozīme ir arī ģimenei – kā patriotismu veido ģimenē, tas ir cits stāsts,” tā R. Rastaks.

Komentāri 1

bezugunsnavdumu

Pareizi, ka šo klaunu neviens neatcerās. Nav par ko. Pirmais bija Čakste. A šis ir Latvijas nodevējs, kurš bez kara ļāva okupēt.

Ja ne krauklis, kuram līdzīgā lielummānija, tad turpinātu krāt putekļus pie akmeņkaļa.

Labāk šo kautkur, bet pie karoga Čaksti.

pirms mēneša, 2021.09.20 20:35

Valka