Smiltenes novada iedzīvotāji jautā deputātu kandidātiem

Iepriekšējā laikraksta “Ziemeļlatvija” numurā sākām publicēt deputātu kandidātu atbildes uz iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem. Šajā laikrakstā - turpinājums. Kā atbildētāju minam saraksta pirmo numuru, lai vieglāk atšķirt sarakstus. Redakcija izsaka topošajiem politiķiem pateicību par sadarbību un savas nostājas aktīvu paušanu laikraksta “Ziemeļlatvija” lasītājiem.

5. Vai un kā tiks atrisināts/sakārtots jautājums ar televīziju Smiltenes novadā? Vai iedzīvotājiem vispār būs vēl iespēja sekot informācijai par novada aktualitātēm TV raidījumā “Nedēļa Smiltenes novadā”?

E. Labanovskis: – Nākotnes kontekstā jādomā par ārējās komunikācijas sistēmu, nevis tikai vienu kanālu. Mūsdienās klasiskās TV pārraides zaudē savu nozīmi, tā vietā nākot dažādām komunikācijas formām un citiem kanāliem. Mēs uzskatām par kļūdu, ka Smiltenes TV budžets tiek novirzīts uz citu TV.  Mūsuprāt, šī summa būtu jāiegulda novada sabiedrisko attiecību satura attīstīšanā, kas var nosegt gan sociālo tīklu aktivitātes, gan reklāmu valsts medijos, gan sabiedrisko attiecību darbu, lai medijus no Latvijas un ne tikai ieinteresētu taisīt sižetus, rakstus par mūsu novadu.  

Mēs ļoti novērtējam Smiltenes TV iepriekš paveikto, taču TV formāts vairs nav mūsdienu apstākļiem piemērots. Uzskatām, ka jaunajā Smiltenes sabiedrisko attiecību un reklāmas kontekstā bijušo STV kolektīvu varētu piesaistīt uz atsevišķiem projektiem vai darbiem, jo viņi sevi ir pierādījuši kā profesionāļus savā jomā.

E. Avotiņš: – Jautājums ar televīziju Smiltenes novadā noteikti tiks atrisināts un iedzīvotājiem būs iespēja sekot informācijai par novada aktualitātēm. Ir paredzēts dziļāk izvērtēt radušos situāciju un izsludināt jaunu iepirkumu.

G. Mūrniece: – Ir izveidojusies situācija, ka smilteniešiem televīzija daudzu gadu laikā bija neatņemama informācijas apmaiņas sastāvdaļa, neatņemama dzīves un dažādu norišu novadā atspoguļojums. Tomēr, apvienojoties novadiem un ņemot vērā lielās interneta laikmeta iespējas, jāizvērtē izmaksas un ieguvumi, cik daudz cilvēkiem novadā būtu tas interesanti. No domas par TV Smiltenes novadā neatsakāmies, mēs rūpīgi izvērtēsim pieprasījuma un izmaksu attiecību. Jo tagad mums jādomā ne tikai par smilteniešiem, bet arī par Raunas un Apes iedzīvotājiem un viņu interesēm. 

I. Vergina: – Pašvaldība ir pakalpojuma ņēmējs, kas pati nedibina un neveido televīziju. Taču vietējā televīzija un raidījums “Nedēļa Smiltenes novadā” iedzīvotājiem daudzus gadus bijuši ļoti nozīmīgi. Tāpat kā vietējo ziņu operativitāte un kvalitāte. Tāpēc noteikti šo jautājumu risināsim. Intelektuālam darbam vienīgais iepirkuma kritērijs nevar būt zemākā cena. 

I. Krūmiņa: ‒ Uzskatām, ka Smiltenes novada iedzīvotājiem ir nepieciešama virszemes apraidē pieejama televīzija, kurā tiek kvalitatīvi un operatīvi atspoguļotas novada aktualitātes. Mēs meklēsim risinājumus šim jautājumam, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, uzklausot ieinteresētās puses ‒ žurnālistus, radošās komandas, TV profesionāļus, uzņēmējus, skatītājus (novada iedzīvotājus). Veidosim aptauju, lai uzklausītu viedokļus un redzētu šī jautājuma aktuālitāti kā pamatojumu tālākai darbībai, tās rezultāti varētu būt pamats raidījuma “Nedēļa Smiltenes novadā” atjaunošanai un kvalitatīvai darbībai.

T. Markss: ‒ Stingri iestāsimies par ziņu raidījuma “Nedēļa Smiltenes novadā” atjaunošanu. Iedzīvotājiem visā novadā ir svarīgi saņemt koncentrētas ziņas par novadā notiekošo, kā arī plašāk iepazīt novada personības. Būtu jāveicina kvalitatīva ziņu raidījuma saglabāšana, iespēju robežās atbalsot vietējo novada uzņēmēju piedāvājumu. Svarīgi saprast, ka tieši vietējā novada televīzija vislabāk pārzina novadā notiekošo un spēj piedāvāt kvalitatīvāko saturu.

6. Smiltenes novada pašvaldībai jau pagājušā gada oktobrī ir ticis iesniegts daudzu novada iedzīvotāju parakstīts iesniegums ar lūgumu beidzot izskatīt jautājumu par multifunkcionāla centra būvniecību Smiltenē, iekļaujot modernu bibliotēku, izstāžu zāli, tūrisma informācijas centru un, iespējams, arī jaunatnes centru. Pagaidām atbildes nav. Kāda ir jūsu nostāja par šo jautājumu – vai beidzot arī Smiltenes novads nebūtu pelnījis jaunu un mūsdienīgu bibliotēku, kāda tā nesen ir uzcelta, piemēram, Ogres novadā un vēl citos Latvijas novados? Cik ilgi vēl tiks īrētas šauras, neatbilstošas telpas no privātīpašnieka? Un kad arī invalīdiem būs iespēja iekļūt Bērnu bibliotēkas nodaļā Smiltenes Kultūras centrā?

E. Labanovskis: – Mēs pilnībā piekrītam, ka pašreizējais Smiltenes bibliotēkas formāts un telpas nav nedz darbiniekiem, nedz apmeklētājiem draudzīgs. Mēs saredzam, ka mūsdienu bibliotēkām vienlaikus jābūt arī ar citu nozīmi. Piemēram, apvienojot tajā koprades telpu tiem, kam nepieciešams darbagalds vai darba tikšanās vieta, iespējams arī ar tūrisma centru vai mākslas vietu. Vai tam nepieciešama jauna būve vai šādu vietu var atrast, sakārtojot kādu no esošajiem objektiem, vēl esam izpētes procesā. No jauniem infrastruktūru projektiem mūsu prioritāte ir dzīvojamais fonds, kas akūti nepieciešams pilsētas attīstībai. Katrā gadījumā mēs redzam, ka vēsturiskais ugunsdzēsēju depo pilsētas centrā varētu būt lieliska vieta neformālai kultūras telpai, kas iekļautu arī kādu no iepriekš minētajiem objektiem.

E. Avotiņš: ‒ Mēs piekrītam, ka esošās bibliotēkas telpas ir pilnībā nepiemērotas reģionālas bibliotēkas statusam un funkcijām. 2020. gada sākumā Smiltenes novada dome mērķtiecīgi iegādājās īpašumu Smiltenē, Pils ielā 9, kurš sastāv no 10 755 kvadrātmetru lielas platības ar astoņām ēkām. Īpašums atrodas ekskluzīvā krustpunktā, kur ik dienu uz mācībām dodas Smiltenes tehnikuma, vidusskolas un mūzikas skolas jaunieši. Tā ir vieta, kur satiekas Vecais parks ar Jauno parku un dažādu paaudžu cilvēki. Pēc mūsu domām, tieši šī vieta ir piemērota jaunajai bibliotēkai. Vēl vairāk ‒ mēs jau tagad esam uzsākuši darbu pie tā, lai veidotu pašiem savu reģionālo Smiltenes bibliotēku ar plašākām funkcijām, jo pašlaik pēc reformas jaunveidojamā Smiltenes novadā kopā sanāks trīs reģionālās bibliotēkas  ‒ Valkas, Cēsu un Alūksnes. 

G. Mūrniece: – Mēs neesam pret šī multifunkcionālā centra izveidi – tajā saskatām gan bibliotēku, gan izstāžu zāli, gan mūsdienīgu interaktīvu Smiltenes novada muzeju, NVO centru ar speciālistu un darbnīcām, kurš koordinē novada NVO, nelielu konferenču zālīti, tūrisma informācijas centru, nelielu veikaliņu – kafejnīcu ar vietējo uzņēmēju labumiem (tūristiem un vietējiem kultūras baudītājiem) utt. Jo katrā novada centrā ir jābūt GAISMAS PILIJ! Skaidrs, ka ir jābūt, kāpēc nav, nemākam komentēt, bet tas ir viens no darbiem, kam jāmeklē risinājumi caur projektiem utt.

Tā kā esam pieraduši plānot privāto budžetu, tāpat mēs uztveram pašvaldības budžetu, jo tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda. Mums šobrīd diskusiju rezultātā ir izkristalizējušies divi varianti, kā risināt šī brīža situāciju: maksimāli izmantot esošo infrastruktūru, piemēram, skolās gan telpas, gan cilvēkresursus. Ir skaidrs, ka cilvēkiem ir jāmaina domāšana! Nevar domāt par kopējo kā par savu personīgo. Mainām vidi, notikumus un attieksmi! Ņemot vērā, ka mūsu pašvaldība nav tik blīvi apdzīvota kā, piemēram, Ogres novadā, neesam arī tik turīgi, varbūt ir vērts pārdomāt iespēju par esošās infrastruktūras pielāgošanu, piemēram, paplašināt un modernizēt esošās skolas bibliotēkas piedāvājumus kā bērnu bibliotēkas, kā tas notiek citās pašvaldībās. 

Varbūt pat vajadzētu izveidot mobilo bibliotēku ar izveidotu maršrutu pa Smiltenes novada lauku teritoriju, kur ir slikta sabiedriskā satiksme, divas reizes mēnesī “Bibliotēka uz riteņiem” piebrauc pie iedzīvotājiem. Tā būtu pārvietojama, kompakta bibliotēka, kur iedzīvotāji varētu pasūtīt un saņemt interesējošo literatūru. Mūsu skatījumā tas būtu ilgtermiņa un moderns risinājums.

Galvenais budžeta naudas sadalījums atbilstoši iespējām un pakalpojuma pieprasījumam. Mēs esam par samērīgumu.

I. Vergina: – Bibliotēka mūsdienās ir visaptverošs un izglītojošs informatīvais centrs – no lasītavas un grāmatu apmaiņas, bērnu un jaunās paaudzes piesaistes, izziņas platformas līdz informācijas datu un modernu digitālo tehnoloģiju pielietojumam. Tai ir nozīmīga loma cilvēka mūžizglītībā. Smiltenes bibliotēkai būtu jāuzņemas reģionālā metodiskā centra funkcija. Šobrīd esošā bibliotēka to nevar telpu neatbilstības dēļ. Turklāt pašreizējās telpas tiek  īrētas no privātīpašnieka. Līdz ar to pašvaldībai nebūtu lietderīgi veikt kapitālieguldījumus ēkas pārbūvei. Jaunās bibliotēkas plānošana, būvniecība un izveide atbilstoši laikmeta prasībām – tas ir liels izaicinājums. Bet mēs uz to ejam.

I. Krūmiņa: ‒ Mūsu programmas pamatā ir iedzīvotājs. Līdz ar to šāda centra izbūvei noteikti ir jānotiek ar visa apvienotā Smiltenes novada iedzīvotāju lielu atbalstu un līdzdalību, jo tiks izlietots visu mūsu kopējais budžets. Kopumā mēs atbalstām šāda multifunkcionāla centra būvniecību, tā celtniecībai noteikti ir jāpiesaista investīcijas, tā uzbūvēšana radīs pievilcīgāku vidi, tas var dot pozitīvu impulsu kultūras attīstībai Smiltenē un kvalitatīvākai brīvā laika pavadīšanai iedzīvotājiem, tomēr šādai lielai būvei, līdzīgi kā baseina celtniecībai, ir jābūt ar labu ekonomisko pamatojumu.

Centra projektēšanā ir jāiesaista visdažādākās iedzīvotāju grupas, lai tiktu ievērotas to intereses, lai centrs tiktu intensīvi un lietderīgi izmantots dažādām aktivitātēm, lai būtu pieejams visiem novada iedzīvotājiem. Jāuzklausa ir ne tikai Smiltenes, bet arī apkārtējo un īpaši no Smiltenes attālāko pagastu iedzīvotāji, iespējams, ka attālākajos pagastos pašlaik ir lielāka nepieciešamība pēc kādas sabiedriskas būves, un multifunkcionālā centra celtniecība Smiltenē pašlaik ir jāatliek.

Mums pats svarīgākais ir visu novada iedzīvotāju viedoklis šajā jautājumā – racionāla un lietderīga budžeta līdzekļu izlietošana visu iedzīvotāju interesēs.

T. Markss: ‒ Pilnībā atbalstām jaunas bibliotēkas nepieciešamību Smiltenē. Šobrīd pašvaldība ir iegādājusies plašu teritoriju Pils ielā 6, kur turpmāko četru gadu laikā jārod risinājums un finansējums multifunkcionālā centra būvniecībai. Tajā būtu jāiekļaujas – mūsdienīgai bibliotēkai, jaunatnes centram, atvērtā ofisa telpām, kā arī zālei nelielu kultūras un izglītības pasākumu norisēm. Iestāsimies par šī projekta realizāciju.

7. Kādi risinājumi tiks piemēroti attiecībā uz Pensionāru biedrību – vai tiks pārdomāta citas telpas piešķiršana, lai nebūtu jādarbojas pagrabā?

E. Labanovskis: – Tas, ka Pensionāru biedrība mitinās pagrabā, nav pieņemami, tas ierobežo pensionāru līdzdalību aktivitātēs, jo telpās nav iespējams iekļūt, piemēram, ar ratiņkrēslu vai citām palīgierīcēm pensionāriem ar kustību traucējumiem. Smiltenē telpu trūkuma jautājums vēl arvien ir aktuāls. Kamēr tādas vēl nav pieejamas, varētu meklēt palīdzību, piemēram, Smiltenes pansionātā, izglītības iestādēs vai kooperējoties ar kādu citu iestādi, kurās telpu noslogojumu varētu saskaņot ar Pensionāru biedrības vajadzībām.

E. Avotiņš: – Pieminētajā vietā Smiltenē, kur pašvaldība izstrādā attīstības ieceri Pils ielā 9, saredzam, ka būtu jāizveido tehniski aprīkotas telpas nevalstiskajām organizācijām vai biedrībām. Zināms, ka bieži vien biedrībām vai nevalstiskajām organizācijām ir nepieciešamas telpas, kur aizvadīt savas tikšanās ar biedriem vai atbalstītājiem, kā arī organizēt kādas plašākas sapulces ar kādas citas pilsētas līdzīgām biedrībām. Tāpēc ir nepieciešamas telpas, kuras būtu aprīkotas ar nepieciešamo tehniku, lai šīs organizācijas var tikties un organizēt savu darbu. Ja nevalstiskajām organizācijām vai biedrībām ir nepieciešamas telpas, lai aizvadītu savas sapulces, tā iepriekš rezervē konkrēto dienu un laiku. Protams, ka līdzīgas telpas būtu jānodrošina ne tikai Smiltenē, bet arī citviet novadā. 

G. Mūrniece: – Latvija ES pētījumos ir vienā no pēdējām vietām iedzīvotāju nevienlīdzībā. Vēsturiski tā izveidojies, ka mūsu pensionāri ir ļoti pacietīgi, bet – cik ilgi. Viens no mūsu saraksta uzstādījumiem ir cieņpilnas vecumdienas. Katrs iedzīvotājs ir pelnījis dzīvot labi, jo ar saviem nodokļiem ir cēlis un veidojis savu valsti, novadu un to dara vēl joprojām. Pa­grabā pensionāri nevar dzīvot un darboties – tas ir skaidrs. Mēs meklēsim risinājumus tam, lai tas tā nebūtu!

I. Vergina: – Esam pārrunājuši vairākas risinājumu iespējas. Viena no tām – sakārtojot Smiltenes vidusskolas infrastruktūru, atbrīvot un labiekārtot piemērotas telpas mūsu senioriem.

I. Krūmiņa: ‒ Esam pārliecināti, ka var atrast risinājumu piemērotākām un labākām telpām Pensionāru biedrībai. Jāvērtē pašvaldībai piederošo kvalitatīvo īpašumu pieejamība un noslodze, jāapzina pašvaldības īpašumu atbilstošu telpu neizmantotie un brīvi pieejamie laiki, jāorganizē šādu telpu izmantošana Pensionāru biedrībai, arī, iespējams, citu biedrību aktuālo pasākumu rīkošanai. Pašvaldības īpašumiem ir jākalpo iedzīvotāju interesēs, tie ir jāizmanto racionāli un lietderīgi, jābūt pieejamiem maksimāli plašam iedzīvotāju lokam.

T. Markss: ‒ Novada senioriem ir jārod kvalitatīvas un pieejamas telpas sabiedriskās dzīves veidošanai. Pašvaldības atbildīgajiem darbiniekiem būtu jāpārskata iespējas pārcelt pensionāru biedrību uz atbilstošākām telpām, ar mērķi veicināt senioru aktivitātes un iesaisti pašvaldības sabiedriskajā dzīvē.

8. Kādi risinājumi – alternatīvas ir regulārajai ūdens hlorēšanai Smiltenē? Ūdens pēc tam divas dienas nav lietojams ne uzturā, ne mazgāšanai. Taču tarifs vai patēriņa uzskaite nemainās.

E. Labanovskis: – Zinātniski pamatoti risinājumi, ka finansiāli ir pieejams pašvaldības budžets, lai nodrošinātu ūdens konstantu kvalitāti un cauruļvadu tīrību, kas atbilstu epidemioloģiskajām prasībām, pašreiz nav pieejami. Kā alternatīvu ūdens attīrīšanas veidu var izskatīt ozona lampas, bet to izmaksas un skaits nav samērojami ar pieejamo budžetu.

E. Avotiņš: – Smiltenes novadā kopumā ir laba dzeramā ūdens kvalitāte. Lai nodrošinātu labu dzeramā ūdens kvalitāti, ir nepieciešams veikt ūdens hlorēšanas pasākumu, tādējādi attīrot ūdens cauruļvadus un uzlabojot tos kopumā. Lai veiktu šo procesu, ir nepieciešams caur ūdens sistēmu izlaist noteiktu hlorēta ūdens daudzumu. No ūdens patēriņa daudzuma konkrētajā apdzīvotajā vietā ir atkarīgs, cik dienas pa ūdenskrānu tecēs ūdens ar hlora piejaukumu. Ja pilsētā, kur ir liels ūdens patēriņš, šis process aizņem aptuveni divas dienas, tad pagastu teritorijā, kur ūdens patērētāju skaits ir neliels un līdz ar to arī paša ūdens patēriņš ciema teritorijā ir neliels,  tad ūdens ar hlora piejaukumu būs pat nedēļas garumā. 

G. Mūrniece: – Šobrīd mums nav īsti informācijas, kur Smiltene ņem ūdeni, tāpēc ir grūti komentēt. Ir skaidrs, ka arī Smiltenei ir ko pamācīties no mūsu kaimiņiem Apes un Raunas, jo, piemēram, mūsu ļaudis no Raunas stāsta, ka Raunā ūdeni nehlorē, ūdens tiek ņemts no dziļurbuma, divas reizes gadā tiek veikta sistēmas tīrīšana un notiek ūdens atdzelzošana, par to vienmēr ir laicīgi ievietota informācija gan avīzē, gan mājaslapā un citos profilos internetvidē. Tad, kad notiek sistēmas tīrīšana, bērniem tiek ieteikts tajās dienās lietot vārītu ūdeni, četras reizes gadā ūdens kvalitāte tiek monitorēta, vai ūdens atbilst visām kvalitātes prasībām.

I. Vergina: – Ūdens ir jāhlorē. Aternatīvu nav, sanitārās un higiēniskās normas neviens nav atcēlis. Iespējams, jāmaina iedzīvotāju informēšanas veids, lai par plānoto ūdens hlorēšanu laikus uzzinātu visi iedzīvotāji. Hlorētu ūdeni var izmantot minimāli, līdz ar to hlorēšanas dienās ūdens patēriņš parasti samazinās. Tāpēc tarifa maiņai neredzam iemeslu.

I. Krūmiņa: ‒ Ir nepieciešams izvērtēt informāciju par dzeramā ūdens ieguves avotiem un visiem alternatīviem ūdens attīrīšanas veidiem atbilstoši LR tiesību aktiem par dzeramā ūdens obligātā nekaitīguma un kvalitātes prasībām.

T. Markss: – Ūdens dezinfekcija ar hloru tiek veikta, jo šī ir visefektīvākā metode ūdenī esošo un cilvēkam nelabvēlīgo dzīvo organismu likvidēšanā. Salīdzinājumā ar Rīgu un lielu daļu citu pilsētu Smiltenē ūdens kvalitāte ir augstā līmenī. Šīs divas dienu neērtības ir paciešamas.

9. Kā plānojat uzturēt, atjaunot pilsētas zemes ceļus? Pilsētā regulāri tiek greiderēti zemes ceļi, uzraujot šķembas uz augšu, pēc tam ilgāku laiku pa tiem grūti pārvietoties gājējiem, nav iespējams paiet ar bērnu ratiņiem, skrejriteni, velosipēdu... Vai tiek apsvērti citi ceļa seguma varianti ar smalkāku struktūru vai vismaz citas virsmas uzturēšanas metodes?

E. Labanovskis: – Ceļu segumu maiņa vai to pārbūve ir izskatāma tikai tad, kad ir sakārtoti jautājumi ar apakšzemes komunikācijām. Lai ekonomētu pašvaldības līdzekļus ilgtermiņā, pirmā prioritāte būtu sakārtot apakšzemes komunikāciju tīklu, kur ietilpst arī pieslēgumi kanalizācijai un pilsētas ūdens tīklam, un tikai tad ķerties klāt ielu seguma sakārtošanai. Lielākoties vismaz Smiltenes pilsētā ielas ar grants segumu ir arī tās, kurās ir vismazāk pieslēgumu pilsētas ūdens tīklam un kanalizācijai.

E. Avotiņš: – Pilsētas un pagastu ciemu teritorijās ir daudz ceļi ar grants segumu. Vasaras periodā, kad ir sausi laikapstākļi, šie ceļu posmi put un sagādā ceļu piegulošo māju īpašniekiem lielas raizes un pasliktina īpašuma izmantošanas kvalitāti. Kā mēs esam jau novērojuši pilsētas ielu remontdarbu laikā, zem ielām ir arī apakšzemju komunikācijas, kuras vienlaikus ar asfalta seguma atjaunošanu tiek mainītas, lai uz konkrēto ceļa posmu, kuru esam atjaunojuši, nebūtu jāatgriežas ilgstoši. Būtu ļoti nepatīkami, ja svaigi uzklātu asfaltu būtu jāsāk uzlauzt, lai veiktu remontdarbus komunikācijām avārijas laikā.  Esam pamanījuši, ka aizvien vairāk pašvaldību izmanto dubulto virsmu apstrādi, lai uzklātu melno segumu. Šī ceļu apstrādāšanas metode līdz šim nav izmantota mūsu novadā. 2021. gada budžetā tika iestrādāta pirmā ielas seguma atjaunošana ar dubulto virsmas apstrādi Launkalnes ciemā. Pēc pašreiz pieejamās informācijas, šāda ceļa kalpošanas ilgums ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, ņemot vērā ceļa posma noslodzi, un pēc šī perioda ir jāveic atkārtota atjaunošana. Raugoties ilgtermiņā, labāk ir veikt melnā asfalta uzklāšanu, bet saprotam, ka šī metode ir daudz dārgāka nekā dubultās virsmas apstrāde. Saredzam, ka nākotnē izvērtēsim ielu komunikāciju stāvokli, ielas noslodzi un plānotos remontdarbus, paredzēsim budžetā līdzekļus dubultās virsmas apstrādei, tādējādi plānveidīgi veicot gan melnā saguma asfalta uzklāšanu uz ielām, gan arī ielas apstrādājot ar dubultās virsmas segumu. 

G. Mūrniece: – Ceļu jautājumi ir jārisina kompleksi, jo ceļu lietotājs ir novada iedzīvotājs, tomēr ceļu uzturētāji ir vairāki – pašvaldība, valsts, Latvijas valsts meži. Tur, kur apsaimniekotāji ir vairāki, ir grūtāk vienoties par ceļu uzturēšanu. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, ceļiem no atveseļošanas fonda ir iedalīti lieli naudas līdzekļi, kas jāprot paņemt jeb jāizmanto šīs iespējas. Mēs katrā ziņā esam par sakārtotu infrastruktūru, tai skaitā ceļiem, lai iedzīvotājiem nav jāmokās kā minēts jautājumā.

I. Vergina: – Pilsētu (Smiltene, Ape) un pagastu zemes ceļu sakārtošana jāturpina ar melnā seguma dubulto apstrādi, lai vasaras periodā nebūtu putekļi, starpsezonā neveidotos dubļi, kā arī nodrošinātu  operatīvāku ikdienas uzturēšanu.

I. Krūmiņa: – Mūsu vēlēšanu kandidātu komandā ir izcili speciālisti arī šajā jomā, tāpēc uz tik tiešu jautājumu atbildēsim profesionāli un pamatoti. Grants seguma ceļiem atšķirībā no melnā seguma ir jāveic regulāra seguma profilēšana, planēšana, proti, uzturēšana, lai nodrošinātu ūdens atvadi, novērstu bedres. Ņemot vērā, ka grants segums nesastāv no smalkajām daļiņām, bet no maisījuma, kurā ietilpst arī rupjās daļas, kuras kalpo kā skelets nestspējas nodrošināšanai, tad neizbēgami, ka pie seguma planēšanas tās tiek izkustinātas un kaut kādā laika periodā, kamēr netiek piebraukātas, rada diskomfortu kājāmgājējiem. Lielu akmeņu uzcelšana planējot var būt arī iemesls planējamās kārtas trūkumam. Šādos gadījumos būtu jāveic seguma atjaunošana, atjaunojot ar nesaistītu minerālmateriālu fr. 0/32, vai 0/16 atkarībā no noslodzes un saimnieciskā pielietojuma. Smalkāks granulometriskais maisījuma sastāvs (struktūra) būtu piemērojams vietās, kur nepārvietojas smagais transports. Aktuāls kā cits ceļa seguma variants būtu grants seguma “nomelnošana”, proti, ar saistvielām nesaistītu blīvu segas pamata kārtu gruntēšana, iemaisot bitumena emulsiju C60B 3l/m2 4‒7cm biezumā un pāri veicot virsmas apstrādi, bet tas ir atkarīgs no novada finansiālā stāvokļa un ilgtermiņa prioritātēm. Nepieciešams kvalitatīvi un pamatoti izstrādāt pilsētu ielu ikdienas uzturēšanas tehniskās specifikācijas, kurās minēt, ka pēc pilsētu grants ielu līdzināšanas darbiem, ceļa segumu nepieciešams noblīvēt. Jāplāno novada pilsētu un ciemu grants ielas, ņemot vērā pagastu nepieciešamību, pārbūvēt par melnā seguma ielām.

T. Markss: ‒ Pilsētas ielas dažādu  projektu ietvaros metodiski tiek sakārtotas un uzlabotas. Tas pilnīgi noteikti jāturpina un ne tikai pilsētā, bet visā novada teritorijā. Ir jāuzlabo ikdienas uzturēšana, stingrāk kontrolējot darbu veicējus. Mērķis ir uzlabot iedzīvotāju ērtības.

10. Vai deputātu kandidāti atbalstīs jaunajā apvienotajā Smiltenes novadā domes līdzfinansējumu nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai privāt­īpašniekiem, līdzīgi kā tas šobrīd tiek nodrošināts Raunas novadā saskaņā ar saistošajiem noteikumiem Nr.81? 

E. Labanovskis: – Abi jautājumi ir jārisina kompleksi. Lai šos jautājumus atrisinātu, būtu loģiska pašvaldības līdzdalība palīdzot iedzīvotājiem pieslēgties kopējām komunikācijām un tad arī atrisināt problēmas ar ielu segumu. Ņemot vērā, ka pašvaldības līdzekļi neatļauj sakārtot visu uzreiz, ir jāveic plānveida piedāvājums konkrētām ielām, kur tas ir visnepieciešamāk.

E. Avotiņš: – Smiltenes novadā patlaban ir pieejami vairāki līdzfinansēšanas konkursi, caur kuriem pašvaldība iedrošina novada iedzīvotājiem veikt uzlabojuma darbu saviem nekustamajiem īpašumiem. Ļoti labi tiek izmantota iespēja pieteikties uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piesaistīto zemes gabalu labiekārtošanas programmu, caur kuru var iegūt grantu no pašvaldības, lai sakārtotu iekšpagalmu asfalta segumu, izveidotu bērnu rotaļu laukumu, apzaļumotu teritoriju, izveidotu apgaismojumu. Paredzot vienai mājai grantu līdz 5000 eiro, var pieteikties daudzdzīvokļu mājas visā novadā, sākot jau no četru dzīvokļu lielām mājām. Otrs konkurss, uz kuru var pieteikties, ir līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Konkursa mērķis ir atbalstīt daudzdzīvokļu māju īpašniekus sagatavoties plānotajam valsts un Eiropas Savienības atbalstam energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Šis konkurss paredz atbalstu dokumentu sagatavošanai, lai varētu startēt uz ēku siltināšanas programmu. Smiltenes novadā atbalstam līdz 3000 eiro var pieteikties  daudzdzīvokļu mājas, sākot no četru dzīvokļu mājām.

Pieslēgšanās centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem būtu jāatbalsta arī jaunajā Smiltenes novadā. Zināms, ka prasības uz decentralizētās kanalizācijas izmantošanu nākotnē paliks arvien stingrākas – būs jāievieš kanalizācijas uzskaite un jāreģistrē izvešana, jo to paredz Eiropas regulas. Esam ieinteresēti, lai pieslēgumu skaits pie kopējiem tīkliem palielinās, un esam gatavi atbalstīt šādu atbalsta mehānisma izstrādi. Protams, lai runātu par konkrētiem nosacījumiem, ir jāizanalizē esošās situācijas un jānosaka grupas, kuras var pieteikties. 

G. Mūrniece: – Esam tikai par šādu līdzfinansējumu, tas iedzīvotājiem ilgtermiņā atmaksāsies un uzlabos viņu dzīves kvalitāti. Jo vairāk patērēs jeb pieslēgsies, jo lētāk izmaksās pakalpojums (ūdens un kanalizācija) uz katru mājsaimniecību.

I. Vergina: – Tas būtu pārskatāms jautājums. Svarīgi, lai jautājumā par nekustamā īpašuma pieslēgšanu centralizētajai kanalizācijas sistēmai pret visiem novada privātīpašniekiem būtu vienāda attieksme.

I. Krūmiņa: ‒ Pašvaldībai ir jānodrošina vienots līdzmaksājums katram privātīpašniekam. Izvērtēsim iespēju izskatīt šo jautājumu ar ekspertu iesaisti.

T. Markss: ‒ Lai atbalstītu, ir jāizvērtē pieejamais finansējums un budžeta kopējās prioritātes. Ņemot vērā, ka mūsu saraksta prioritāte ir cilvēku ērtību veicināšana, esam gatavi atbalstīt šādu priekšlikumu.

Pašvaldību vēlēšanas