Smiltenes novadā saglabājas intriga par mēra vietu

Smiltenes novadā ar lielu interesi tika gaidīti vēlēšanu rezultāti, jo līdz ar administratīvi teritoriālo reformu novads kļūs lielāks – tam pievienojas Apes un Raunas novadi. Šajās pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā startēja seši politiskie spēki. Atšķirībām no iepriekšējām vēlēšanām neviena partija neguva balsu vairākumu, kas garantētu mēra krēslu. Tas nozīmē, ka Smiltenes novadā iespējami dažādi scenāriji. Viss atkarīgs, kādi saraksti izveidos vairākuma koalīciju, tas ir vismaz astoņas deputātu balsis.

Uzvaru vēlēšanās guva Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, par kuru nobalsoja 32,12% vēlētāju, iegūstot piecas vietas pašvaldībā. Otru labāko rezultātu uzrādīja Gitas Mūrnieces pārstāvētā partija “Latvijas attīstībai”. Par šo sarakstu vēlēšanās nobalsoja 26,08%, tas nozīmē, ka domē iegūst četrus deputātu krēslus. 

Par “Progresīvajiem” nobalsoja 12,53% vēlētāju, ievēlēti tika divi. Līdzīgs rezultāts arī “Jaunajai Vienotībai” – 12,52% un divas deputātu vietas. 11,47% balsojušo atbalstu pauduši sarakstam  Zaļo un Zemnieku savienība, politiskā partija “Latvijas Reģionu apvienība”. Smiltenes novada domē sarakstu pārstāvēs divi deputāti. 

Smiltenes novada domē netiks pārstāvēta “Jaunā konservatīvā partija”, par kuru nobalsoja vien 4,28% no vēlētājiem.

Jo ātrāk tiks rasts kopsaucējs, jo veiksmīgāk pašvaldība funkcionēs

Pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā vēlētāji visvairāk “+” zīmi bija likuši partijas “Latvijas attīstībai” līderei Gitai Mūrniecei. Kopumā tie bija 800 vēlētāji. G. Mūrniece saņēma 92 svītrojumus. 

“Pēcvēlēšanu sarunās Latvijas mērogā daudzu partiju vadītāji apgalvoja, ka ir ļoti apmierināti ar rezultātiem. Teikšu tā, mēs dabūjām to, ko gaidījām. Gājām uz to, lai būtu labs rezultāts, esam jaunpienācēji. Vēlētāji izdarīja savu izvēli, vislielāko uzticību paužot Nacionālajai apvienībai, kurā tāpat ir mūsu pašu smiltenieši un arī raunēnieši. Tas, par ko skumstam, īpaši es, ir ļoti zemā vēlētāju aktivitāte. Priekšvēlēšanu laikā cilvēki interneta saitos un sociālajos tīklos ļoti aktīvi izteica viedokli, veltīja kritiku partijām. Mani māc pamatotas šaubas, vai vēlēšanu dienā šie cilvēki piecēla savus dibenus un aizgāja uz vēlēšanu iecirkņiem nobalsot. Tagad sanāk, ka jaunievēlētajiem deputātiem jāatbild uz katra trešā cilvēka jautāto, jo pārējie neizpildīja savu pilsoņa pienākumu, vai arī viņu klusēšana nozīmē piekrišanu – to, ka viss esošais viņu apmierina,” komentāru sniedz “Latvijas attīstībai” līdere G. Mūrniece. 

Jautājot par mēra krēslu, G. Mūrniece atbild: “Paši savā sarakstā par šo jautājumu neesam runājuši. Manuprāt, pirmie mēneši mums paies, lai apzinātu darāmo darbu apjomus jaunajā novadā, vienotos par vīziju un atrastu kompromisu. Tās pašvaldības, kurās pēc iespējas ātrāk tiks atrasts kompromiss, spēs ātrāk ķerties klāt reāliem darbiem un veiksmīgi darboties. Mani priecē tas, ka beidzot arī mazajās pilsētiņās cilvēki sapratuši vienu lietu, ka, nevis  uzņēmējs ir biezais un tas jāsvītro ārā, bet, ka bez uzņēmējiem un viņu maksātajiem nodokļiem pašvaldība nevarētu funkcionēt,” norāda pašvaldību vēlēšanās visvairāk plusus Smiltenes novadā saņēmusī G. Mūrniece.

Jauno mēru, visticamāk, apstiprinās 1. jūlijā

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” līderis Edgars Avotiņš atzīst, ka kopumā ir apmierināts ar vēlēšanu rezultātiem, bet ne vēlētāju ārkārtīgi mazo aktivitāti. 

“Esam ieguvuši piecas no 15 deputātu vietām. Šajās vēlēšanās saņēmām vislielāko atbalstu no Smiltenes novada iedzīvotājiem. Jau pirms vēlēšanām bija skaidrs, ka šoreiz deputātu sastāvs tiks ievēlēts no daudzām politiskām partijām, tāpat arī labi rezultāti bija paredzami “Latvijas attīstībai”, kurai domē būs četras vietas. Tagad jāmēģina vienoties par kopējiem darbiem, jānosaka prioritātes. Ja vēsturiski skatāmies, visi iepriekšējie Smiltenes novada domes priekšsēdētāji ir ievēlēti vienbalsīgi. Iekšējā opozīcija nekad nav bijusi. Esam vienmēr strādājuši kopēja mērķa vārdā – iedzīvotāju labā. Jā, deputāti savā starpā ir debatējuši, pieņemot vienu vai otru lēmumu, taču raduši kopsaucēju. Nākamajā sastāvā domē būs divi jauni politiskie spēki “Latvijas attīstībai” un “Progresīvie”. Jūnijs iezīmēs to, vai kāds politiskais spēks būs novilcis sarkano līniju, notiks sarunas starp partijām. Ļoti ceru, ka nenotiks strīdi, kas kavēs darbu. Pagaidām partijas tikai viena otru ir apsveikušas ar vēlēšanu rezultātiem. Konkrētas sarunas par priekšsēdētāja, viņa vietnieka amatu un komitejām nav notikušas. Šajās nedēļas ir sagaidāmas daudz tikšanos un sarunu,” saka Smiltenes novada mērs E. Avotiņš.
1. jūlijā vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja sasauks Smiltenes novada domes sēdi. Savas pilnvaras noliks visi esošie deputāti, bet vietā tiks apstiprināti jaunie. Ja deputāti spēs vienoties, tad 1. jūlijā tiks ievēlēts domes priekšsēdētājs. Bet tas varēs notikt tikai klātienē, jo balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm.

Ievēlēti jauni, cienījami deputāti, sagaidāms citādāks un dinamiskāks darbs

No partiju apvienības “Jaunā Vienotība” ievēlētā saraksta līdere, Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina vispirms pateicas saviem vēlētājiem, atbalstītājiem, katrai pluss atzīmei un arī svītrojumam, jo tas liek analizēt mūsu kļūmes un iet uz jaunām iespējām.
Arī I. Vergina atzīst, ka sestdien notikušajās pašvaldību vēlēšanās bijusi pārsteidzoši zema vēlētāju aktivitāte. Iemesls tam ir jāvērtē politologiem. Taču vēlētāji, kuri piedalījās pašvaldību vēlēšanās, izdarot savu izvēli, rīkojušies pārdomāti un gudri. 

“Startējot vēlēšanās, protams, vienmēr gribas, lai atbalsts ir vēl lielāks. No “Jaunās Vienotības”  tika ievēlēta Apes novada domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju, kas guva lielu vēlētāju uzticību. Rezultāti rāda, ka ievēlēti arī kandidāti no Raunas un Drustiem, tātad jaunajā Smiltenes novadā būs pārstāvniecība no visiem trim novadiem. Šobrīd ir ievēlēti daudzi jauni deputāti, sagaidāms citādāks un dinamiskāks darbs. Esam gatavi strādāt,” pirmdien “Ziemeļlatvijai” pastāstīja I. Vergina.

Kas attiecas uz Smiltenes novada domes priekšsēdētāja krēslu, viņasprāt, mēram jābūt tam, par ko visvairāk sabalsojuši vēlētāji, precīzāk, visvairāk salikuši “+” zīmi. Vēlētāju izdarītā izvēle būtu jāņem vērā. 

I. Vergina stāsta, ka svētdiena pagājusi mierīga, arī pirmdien neviens no pārējiem sarakstiem nav neko jautājis. Taču sagaidāms, ka tuvākajā laikā sarunas notiks.

Sagaida abu lielo sarakstu iniciatīvu

“Rezultātus vērtējam kā adekvātus – ne slikti, ne arī ļoti labi. Ja būtu trīs ievēlēti, tas būtu ļoti labi, bet esam 2 no 15 ievēlētajiem deputātiem Smiltenes novadā. Tas diemžēl nedos lielu brīvību realizēt visas mūsu idejas, bet pat viena balss ir svarīga. Sagaidāms smags darbs, būs nepieciešams skaidrot un radīt izpratni sabiedrībai, ko esam gatavi darīt,” saka partijas “Progresīvie” līderis, jaunievēlētais deputāts Ervins Labanovskis. 

Laikrakstam E. Labanovskis atklāj, ka sagaida abu, proti, “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un “Latvijas attīstībai” sarakstu piedāvājumu. Sarunas patlaban ne ar vienu no partijām nav notikušas. “Gaidām abu lielo sarakstu iniciatīvu. Vai nu viņi tagad savā starpā sarunājas, vai arī atpūšas un ievelk elpu pēc vēlēšanām, par ko gan šaubos. Kā jau pašā sākumā teica “Progresīvie”, ka svarīgs ir saturs, nevis amati, pēc tā arī raudzīsimies,” tā E. Labanovskis. 

Kopumā par vēlētāju aktivitāti nupat notikušajās pašvaldību vēlēšanās E. Labanovskis saka – bēdīgi. Uz Latvijas fona Smiltenes novads neizskatās slikti, taču, ja kāds apgalvo, ka viņa balss neko nenozīmē, tad, lai paskatās, cik maz pietrūka “Jaunajai konservatīvajai partijai” un atsevišķiem deputātu kandidātiem, lai tos ievēlētu domē.

Ja veidos koalīciju, gatavi iesaistīties

Zaļo un Zemnieku savienības, politiskās partijas “Latvijas Reģionu Apvienība” Smiltenes novada saraksta līderis Toms Markss vispirms pateicas visiem iedzīvotājiem, kuri piedalījās vēlēšanās. Viņš uzsver, ka, tikai iesaistoties vēlēšanu procesā, iedzīvotājiem ir tiesības vēlāk ko prasīt. Līdz galam viņš nav apmierināts ar vēlēšanu rezultātiem, jo divu vietā būtu vēlējušies vismaz trīs līdz četrus
ievēlētus deputātus. “Manuprāt, sagaidāmas nelielas pārmaiņas. Jautājums, vai esošais mērs saglabās priekšsēdētāja amatu. Ja tiks veidota koalīcija, esam gatavi konstruktīvi iesaistīties, kā arī piedāvāt savas kandidatūras. Tas, ka ir ievēlēti daudz jaunu deputātu, bet maz no esošajiem, parāda vien to, ka vēlētājs nav muļķis. Viņš ir pētījis un vērtējis deputātu darbu pēdējos četros gados un kam atdot savu balsi šajās vēlēšanās. Aktivitāte vēlēšanās bija zema, taču paši vēlētāji – gudri. No savas puses darīšu labāko, lai attaisnotu savu vēlētāju uzticību. Pašvaldības darbā man noteikti palīdzēs Latvijas Riteņbraukšanas federācijā uzkrātā pieredze. Smiltenes novada domes jaunajam sasaukumam noteikti ir jāpārskata un jāuzlabo administrācijas darbs. Tāpat jāpārskata pašvaldības darbinieku atalgojuma sistēma,” saka T. Markss.

Pašvaldību vēlēšanas