Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, uz “Ziemeļlatvijas” jautājumiem atbild deputāti kandidāti. Saraksts Nr.1 Valkas novadā

Lai dotu iespēju lasītājiem uzzināt ko vairāk par katras kandidātu sarakstu komandas skatījumu uz novada nākotni, nosūtījām tām savus jautājumus. Ceram, ka tas palīdzēs saprast, ar ko viens saraksts atšķiras no otra, lai izvērtētu vēlreiz un vēlreiz, kam uzticēt novada vadību, kam ir nākotnes attīstības redzējums un spars darīt.

Esam saņēmuši no visiem trim Valkas novada un sešiem Smiltenes novada deputātu kandidātu sarakstiem atbildes un tās sākam publicēt laikrakstā un portālā “Ziemeļlatvija”. Secība būs tāda, kāds numurs sarakstam ir vēlēšanās.

Nr. 1 - Vidzemes partijas, “Latvijas attīstībai” deputātu kandidātu saraksts Valkas novadā

1. Trīs prioritārie un konkrētie darbi, ko noteikti paveiksiet vairākuma iegūšanas gadījumā vai kas ir trīs vissvarīgākie darbi, pie kā jāķeras jaunajam sasaukumam.

Pašvaldība ir liels, sarežģīts organisms, kurā visas jomas ir svarīgas – tāpēc to prioritēšana diezin vai ir saprātīga. Revolūcijas lielākoties atnes vairāk ļauna, nevis laba (pat ja tās rīko ar vislabākajiem nodomiem). Vid­zemes partija, “Latvijas attīstībai” ir par evolūciju – konsekventu novada attīstību visās jomās. Iedzīvotāji, žurnālisti Valku bieži salīdzina ar citām pilsētām un saka – jā, izdarīts daudz, bet citviet izdara vēl vairāk. 

Un te nu mēs nonākam pie cēloņiem un sekām. Valkā ir 1965 darba vietas, Limbažos – 3648, Smiltenē – 3162, Alūksnē – 3299. Bēdīga proporcija, un šī proporcija tiešā veidā ietekmē pašvaldības budžeta lielumu (mazumu) un iespējas ieguldīt ielās, ietvēs, iekšpagalmos, parkos utt. – tur, kur cilvēki redz pirmām kārtām.

Tāpēc jaunu darba vietu radīšana un to rašanās veicināšana bija, ir un būs viens no Valkas novada nozīmīgākajiem uzdevumiem. Te esam sasnieguši labus rezultātus un amortizējuši viena nozīmīga ražotāja SIA “efn NORD” aizvēršanu, un rezultāti būtu vēl labāki – ja ne pandēmija ar Latvijā noteiktajiem ierobežojumiem un lielo neskaidrību.

Tieši pateicoties sekmēm jauno darba vietu radīšanā, pērn Valkas novadā esam sasnieguši ceturto straujāko iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoma kāpumu Latvijā – 12,5% (518 333 eiro), par spīti tam, ka valsts iestādēs nodarbināto skaits samazinās un mums nav ne valsts finansētu slimnīcu, ne mācību iestāžu.

Tāpēc nākamajā četrgadē varēsim mainīt darbības uzsvarus – turpinot vairot darba vietas, paralēli daudz vairāk uzmanības un līdzekļus dosim dzīves telpas (vides plašā nozīmē) komunālās saimniecības uzlabošanai. Tās ir – ilgi gaidītās ielas, ietves, iekšpagalmi, atpūtas zonas, parki, ceļi ne vien pilsētā, bet arī laukos.

Miksējot finanšu avotus – ES fondi, valsts investīcijas (Ausekļa ielas rekonstrukcija, ieskaitot tīklu nomaiņu, Zemgales ielas rekonstrukcija no Rīgas līdz Raiņa ielai – paredzot arī ietvju izbūvi, ceļa Ausekļi–Burga, daļas ceļa Valka–Zaķi noklāšana ar melno segumu), pašvaldības budžets, aizņēmumi, iekšpagalmos – arī pašu iedzīvotāju līdzfinansējums.

Katru gadu rīkosim domes līdzfinansējuma konkursu iekšpagalmiem. Kāpēc konkurss? Tas ir juridiski precīzs veids, kā ieguldīt pašvaldības līdzekļus īpašumā, kas tai nepieder, jo lielākā daļa iekšpagalmu teritorijas pieder (kā domājamās daļas) dzīvokļu īpašniekiem.

Ļoti būtiski ir panākt, lai valdība un Saeima pilda tos solījumus, kas izskanēja Administratīvi teritoriālās reformas gaitā, ka Valkas novadam tiks veidots īpašs budžeta aprēķins. Šī problēma ir viens no iemesliem, kāpēc vēlēšanās startējam kopā ar partiju “Latvijas attīstībai”, jo tieši šī partija vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un var virzīt mums vajadzīgās likumdošanas izmaiņas, turklāt VARAM pārziņā ir arī Latvijas – Igaunijas programma. Tāpēc kopīga saraksta veidošana bija stratēģiska izvēle, jo dzīve parādījusi – sasaiste ar kādu no varas partijām dod papildu iespējas pašvaldības attīstībai.

Valkas novadam ir laba nākotne! Mūs nepatīkami pārsteidz vēlēšanu laikā izskanējušais viedoklis (to vairākkārt paudis Viesturs Zariņš), ka, paliekot mazākajam novadam, mēs nevaram būt pilnvērtīga pašvaldība, ka jau tuvākajā nākotnē mums draud sadalīšana un pievienošana citiem novadiem. Tam nav nekāda objektīva pamata. Naukšēni ar saviem 1800 iedzīvotājiem bija itin sekmīga pašvaldība, lai arī statistiski iedzīvotāju skaits Valkas novadā samazinās – patiesībā Valkā tas palielinās. Ne jau spoku dēļ dzīvokļiem ceļas cenas, ir grūti atrast īres dzīvokli. Tie ir cilvēki, ģimenes, kuri uz Valku/Valgu pārceļas no visas Latvijas, un mums jāturpina šo procesu veicināt. Jāturpina izmantot iespējas, ko dod Valkas/Valgas kopdarbība un ekonomiskā sinerģija. Un pat mazākajā prāta stūrītī nevajag pieļaut domu, ka kaut ko nevarēsim, nespēsim.

Ja turpināsim iesākto, nemeklēsim iemeslus, kāpēc nedarīt, pēc četriem gadiem Valkas novads būs daudz spēcīgāks, pievilcīgāks nekā šodien.

2. Priekšsēdētāja loma ir ļoti būtiska. Ko jūs virzīsiet (redzat) šajā amatā. Ar kādiem sarakstiem iespējama koalīcija un ar ko – ne.

Analizējot kandidātu sarakstus un vētījot iespējamos domes priekšsēdētāja kandidātus, top absolūti skaidrs, ka esošais Valkas mērs Vents Armands Krauklis ir galvas tiesu pārāks. Viņš ir stratēģiski domājošs, labs administrators, orators, spēj iedvesmot, rast saprātīgus kompromisus, ar enciklopēdiskām zināšanām, iemantojis lielu respektu visā Latvijā. Bet, pats galvenais, – ir idejām bagāts, enerģisks, pārliecināts par Valkas novada izaugsmi un nākotni. Gribam sadarboties ar visiem ievēlētajiem deputātiem. Nepiekrītam “Ziemeļlatvijā” izskanējušajam viedoklim  (V. Skutāne), ka sekmīgai darbībai vajag stipru opozīciju. To var attiecināt uz lielo politiku, bet ne uz Valkas novada mēroga pašvaldību. Vissekmīgākie būsim tad, ja visi deputāti darbosies kā viena komanda. Pretēju situāciju redzam tepat Valgā, kur šajā sasaukumā liela enerģija, laiks tiek tērēts savstarpējiem cīniņiem, un tikmēr svarīgās attīstības lietas paliek novārtā. 

3. Kultūras dzīve, ko mainīt, uzlabot šajā jomā, lai cilvēki neteiktu – te nekas nenotiek, lai būtu piedāvājums dažādām iedzīvotāju grupām no bērniem līdz senioriem.

Mūsu kultūras darbinieki atrodas ilgstošā piespiedu dīkstāvē. Ir ideju, ieceru, enerģijas pilni. Arī iedzīvotāji gaida iespēju līdzdarboties un baudīt kultūras piedāvājumu. Pirms pandēmijas bija tāds kā pārsātinājums, tagad noteikti rūpīgāk vērtēsim, ko un kā darīt un reizē vairāk novērtēsim agrāk ierastās lietas.

4. Sports un aktīvais dzīvesveids, ko šajā jomā vajadzētu uzlabot. Kas tieši pašvaldībai būtu jāatbalsta un kā.

Sporta dzīve mums ir ļoti daudzveidīga. Vēl vairāk uzmanības pievērsīsim veselīga dzīvesveida veicināšanai, īpaši bērnu vidū. Organizējot vairāk atraktīvu pasākumu tieši viņu un ģimeņu auditorijai.

5. Ietvju un ceļu jautājums. Ko iespējams darīt, lai mazāk būtu vietas, kur kaklu kāds var nolauzt. Darbu kvalitātes un izmaksu kontrole – joma, kas šobrīd buksē.

Katru gadu vērtējam, kuras ielas, ietves, ceļus rekonstruēt, remontēt. Arī šogad ir ieplānoti vērienīgi darbi. Ietves Rīgas, Raiņa ielās, Domes bulvārī. Nākamo gadu plānus varēsim pateikt vien tad, kad zināsim budžeta skaitļus. 

Par kvalitāti. Pašvaldības iespējas nosaka iepirkuma likuma normas un būvniecības regulējums. Privātais pasūtītājs var izvēlēties to, kuru vēlas. Mums jāizvēlas tas būvnieks, būvuzraugs, kurš precīzāk sagatavojis iepirkuma dokumentāciju, kuram nav nodokļu parādu un kurš piedāvā zemāko cenu. Likums mums neļauj piemērot lielāku soda naudu kā 10%, un pretendenti lielākoties to jau ir iekalkulējuši piedāvājuma cenā. Mums paliek tikai iespēja apelēt pie būvnieka godaprāta, dažkārt pat lūgties. Šāda situācija ir visā Latvijā, un, kamēr nemainīsies likumdošana, iespējas ko būtisku uzlabot būs ierobežotas.

6. Komunālā sfēra un pilsētas vizuālais koptēls. Joma, kur ir nemainīga situācija – trūkst līdzekļu, tehnikas un atbildīga darbaspēka. Joma, no kuras kapacitātes un varēšanas atkarīgs, kādu pilsētu un lauku teritoriju redz ikviens iedzīvotājs, arī iebraucēji. Cik jums ir svarīgi tērēt līdzekļus pilsētas sakopšanai un izskaistināšanai. Ir idejas, kādu vēlaties redzēt Valku?

Katru gadu komunālajai sfērai, pilsētas vizuālajam izskatam, pagastu saimniecībai, tehnikas iegādei atvēlam aizvien vairāk līdzekļu un štata vietu. Un ar katru gadu novads kļūst sakoptāks, skaistāks. To konsekventi turpināsim darīt.

7. Vēlētāji ne vienmēr spēj izprast pašvaldības funkcijas un arī iespējas. Piemēram, jaunu darba vietu radīšana tiek allaž uzsvērta kā darbs, ko pašvaldībai vajadzētu veikt. Ko reāli varat solīt vēlētājiem šajā jomā? Atbalsta sniegšana uzņēmējiem ir uzteicama, taču kā ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu. Atbalstu no pašvaldības saņem pārsvarā jaunie uzņēmumi, kuri gatavi veidot ražotni, veikalu, bet tie, kuri gadiem jau strādā? Vai jāatbalsta arī tie un kā?

Visi uzņēmumi, neatkarīgi – vecs vai jauns, var pretendēt uz nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, daudzi to izmanto. Vairākkārt esam rosinājuši uzņēmējus apvienoties biedrībā, klubā. Tad būtu daudz vieglāk vienoties par kopīgu rīcību uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Esam rīkojušu formālas un neformālas (uzņēmēju brokastis) diskusijas. To turpināsim darīt. Esam ļoti atvērti idejām un ierosinājumiem. Preces un pakalpojumus pirmām kārtām pērkam no vietējiem. Bet jāatzīst, ka atbalsta instrumentu klāsts esošajiem uzņēmējiem ir ļoti ierobežots.

8. Valkā ilgus gadus kā problēma ir kafejnīcas neesamība. Kāpēc tā? Nav, kur aiziet, nav, kur pasēdēt, saka kā veci, tā jauni. Ko te varētu darīt? Un vai to redzat kā pašvaldības uzdevumu?

Kafejnīca, restorāns – jā, tas Valkā pietrūkst, esam daudz runājuši, rosinājuši gan esošos uzņēmējus, gan meklējuši jaunus, un būs rezultāts. Ja nebūtu COVID ierobežojumu, jau tagad strādātu jauna kafejnīca Raiņa ielā 1, sekmīgi rit pārrunas ar ārvalstu investoru par lielāka izklaides centra – kafejnīcas, boulinga, biljarda zāles – atvēršanu, bet neskaidrību rada ierobežojumi, neviens nevēlas ieguldīt naudu, nezinot, kad varēs sākt strādāt.

9. Sabiedriskā kārtība. Vai saredzat problēmu pašvaldības policijas darbā vai pārmetumi tai nevietā? Ko vajadzētu mainīt, uzlabot, lai cilvēki justos pasargātāki un uzticētos pašvaldības policijai. 

Piekrītam kritikai, ka pašvaldības policijas spējas un darba stils jāuzlabo. Tas ir viens no jaunā sasaukuma uzdevumiem.

10. Kā atdzīvināt pagastus, cik daudz to spēj ietekmēt pašvaldība?

Katrā pagastā ir sava situācija un arī attīstības iespējas. Esam īpaši ar to, ka pašvaldība arī pagastos būvē ražošanas ēkas. Kārķos viena jau ir, otra top. Esam iesnieguši projektu par Ērģemi, ir ideja Vijciema skolu pārbūvēt par dzīvojamo māju. Visur esam saglabājuši un turpināsim atbalstīt bērnudārzus, kultūras iestādes, kas ļauj nākotnē raudzīties cerīgi.

11. Ko domājat par pašvaldību avīžu izdošanu? Kādu saredzat sadarbību ar vietējo laikrakstu?

Mūsu informatīvas biļetens “Valkas novada vēstis” iznāk reizi divos mēnešos un par avīzi nu nekādi nav uzskatāms. Šajā ziņā neko nedomājam mainīt. Ar “Ziemeļlatviju” sadarbojamies, esam atsaucīgi, liekam gan sludinājumus, gan kultūras afišu. Arī to turpināsim darīt.

Pašvaldību vēlēšanas