Uz “Ziemeļlatvijas” jautājumiem atbild Valkas novada deputāta amata kandidāti 11

Laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija uzsāk politiskās neklātienes debates. Mēs visiem vēlēšanu sarakstiem uzdevām vienādus jautājumus un lūdzām sniegt atbildes rakstiski, lai maksimāli precīzāk būtu iespējams paust domu.

Pirmās publikācijas temats – kā vērtējat pašreizējās  domes (deputātu, valdošās koalīcijas un domes priekšsēdētāja kā līdera) darbu. Vai pirms vēlēšanām solītais un programmā fiksētais īstenots? Kādas ir, jūsuprāt, šī sasaukuma veiksmes (labie darbi) un kas nav izdevies vai paveikts?

Likums uzliek par pienākumu medijiem nodrošināt visiem sarakstiem līdzvērtīgas iespējas izteikties, tāpēc lūdzām iekļauties 3500 rakstu zīmēs, lai izvairītos no tā, ka kāds izsakās pārlieku gari, salīdzinot ar pārējiem. Atbildes sniedzam bez korekcijām no redakcijas puses.

Atbild “Jaunā Vienotības”, Latvijas Zemnieku savienības” deputātu kandidātu saraksta līderis Viesturs Zariņš

Valkas novada dome pēdējos astoņus gadus ir strādājusi bez lieliem pārsteigumiem – viss noticis līdzvērtīgi kā visā Latvijā. Ir lietas, kas ir uzlabojušās (piemēram, infrastruktūra), ir lietas, kas ir pasliktinājušās (piemēram, izglītības pieejamība). Ja arī ir sajūta, ka Valkā viss notiek, tomēr, ja paskatāmies uz Latviju kopumā, tad Valka ne ar ko īpaši neizceļas, ja nu vienīgi ir “skaļāka” par citām pašvaldībām.

Valka ir izcēlusies ar savu viedokli daudzās jomās, sevišķi pašvaldības sfērā, ko aktīvi paudis priekšsēdētājs. Tas ir pozitīvi vērtējams, ka mums ir viedoklis, diemžēl ir sajūta, ka augstākā līmenī mūs pilnīgi neuzklausa. Valka it kā regulāri izskan Latvijā, bet pamatā vienīgās lietas, ar ko Valka asociējas Rīgā, Liepājā vai tepat Valmierā, ir lētais alkohols un tas, ka mūsu priekšsēdētāju sauc Vents Armands Krauklis. Ne ar ko citu Valku diemžēl nepazīst, un tā ir lieta, kas ir jāmaina. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ kaimiņu pašvaldības negribēja ar Valku draudzēties reģionālās reformas sakarā. Var jau valcēnieši justies aizvainoti, ka mūs neviens negrib, bet es ļoti labi saprotu tos, kuri mūs negrib, jo, no malas raugoties, esam pārāk augstprātīgi un iedomīgi, kas ir līdzšinējās politikas stils. Mēs nekad neesam ne ar vienu tuvāko pašvaldību draudzējušies, nekad neesam tikušies deputātu līmenī ne formāli, ne neformāli. Mēs nevaram gribēt, lai ar mums draudzējas, kur nu vēl “precas”, ja nerunājam ar pašām līgavām, bet pa taisno ejam runāt ar vecākiem (domāts – ministriem un Saeimas deputātiem).

Tas, ka esam kļuvuši par mazāko Latvijas novadu, ir šī sasaukuma lielākā neveiksme, kam būs tālejošas sekas. Var jau domāt – ir taču labi, dzīvosim kā līdz šim. Bet nav labi – iedzīvotāju skaits turpina strauji kristies (šobrīd vairs tikai ap 7600), tas nozīmē, ka arī ienākumi pašvaldības uzturēšanai nepalielinās, bet tieši tas bija reformas mērķis – palielināt pašvaldību iespējas operēt ar naudu, ietaupot uz administratīvajām izmaksām.

Ja runājam par iepriekšējo vēlēšanu programmās iekļauto plānu īstenošanu, tad šie plāni ir bijis piesaistes punkts un katra saraksta programmā atradīsiet kaut ko darītu, kaut ko pusdarītu un daudz tāda, ko rakstīsim programmās vēl gadiem. Esam solījuši remontēt ielas, bet skaidrs, ka šis darbs būs visiem sasaukumiem veicams vienmēr, esam solījuši saglabāt laukos skolas, bet realitāte ir tāda, kāda tā ir, kaut cenšamies maksimāli pie tām turēties. Esam solījuši strādāt pie ražošanas teritoriju izveidošanas, kas arī veiksmīgi ir noticis, līdz ar to Valkas novadā ir palielinājies darba vietu skaits ražošanā un šajā gadā palielināsies vēl vairāk. Bet tajā pašā laikā sarežģītāk ir kļuvis strādāt pašvaldības iestādēm, jo pašvaldība pamatā attīstās tikai uz piesaistītajiem ES līdzekļiem, bet finansējums iestāžu uzturēšanai tikai samazinās, iestāžu vadītājiem nepārtraukti jādomā, no kā atteikties, kur ko ekonomēt, lai nofinansētu vitāli svarīgās lietas.

Pamatā jau viss, ko ierakstām programmās, ir turpināms no viena sasaukuma uz otru, tas ir nebeidzams darbs.

Lielākais izaicinājums Valkai turpmākajos četros gados – saglabāt Valkas novadu kā pašvaldību. Negribam pieļaut, lai pēc četriem gadiem Valkas novada domes deputātiem būtu jālemj, kuram novadam pievienoties – Valmierai vai Smiltenei.

Esmu pārliecināts – ja turpināsim augstprātīgi uzskatīt, ka Valka ir kaut kas tik unikāls un ka neviens to neuzdrošināsies aiztikt, tad vienkārši nokļūsim nākamajā sarežģītajā situācijā – naudas trūkuma dēļ paši lūgsim apvienošanos ar kādu lielo pašvaldību. Līdz ar to nākamais lielākais uzdevums, kas ir jāpaveic tuvāko četru mēnešu laikā, ir atrast pieņemamāko Valkas novada pašvaldības finansējuma modeli, lai pašvaldība iegūtu pieaugošu, prognozējamu un stabilu finansējumu nākotnei. Ja šāds modelis netiks izstrādāts vēl šogad, tad vēlāk būs neiespējami to panākt, sasaistot ar reģionālo reformu. Reforma un ar to saistītie solījumi pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas aizmirsīsies. Valkai ir jāizmanto iespēja, ka premjers un finanšu ministrs ir “Jaunās Vienotības” politiķi.

Atbild Vidzemes partijas, “Latvijas attīstībai” deputātu kandidātu saraksta līderis Vents Armands Krauklis

Jāteic, ka kopumā gaisotne Valkas novada domē ir bijusi ļoti produktīva. Ne velti vairāk nekā 95% balsojumu domes sēdēs ir vienbalsīgi. Mēs tiešām konsekventi esam izturējušies pret visiem vienādi, neskatoties, kurš deputāts kādu politisko spēku pārstāv. Ja ir laba ideja, atbalstām, ja ir pamatota kritika, ņemam to vērā. Uzskatu, ka tā arī vajadzētu būt. 

Mana loma kā pašvaldības līderim ir bijusi ļoti nozīmīga sarežģītu situāciju risināšanā un saziņā ar valdību, Saeimu, investoriem. Bet es negribu pārspīlēt viena līdera nozīmīgumu, jo vienam cilvēkam nav iespējams visu pārzināt un kontrolēt, tādēļ tiešām gribu teikt lielu paldies deputātiem, īpaši mana saraksta deputātiem, kuri ir ļoti aktīvi nākuši klajā gan ar idejām, gan kritiku. Varbūt gribētos, lai ir vairāk ideju un priekšlikumu arī no pārējo deputātu puses, bet teikt, ka mums ir bijusi izteikta partejiska dalīšanās, noteikti nav pamata. 

Šajā sasaukumā paveikts tiešām daudz – gan pilsētā, gan laukos. Mūsu saraksta kandidātu sapulcē analizējām iepriekšējo vēlēšanu programmu un ar gandarījumu secinājām, ka lielākā daļa solītā ir vai nu izpildīta, vai arī notiek reālas darbības, lai tas notiktu. Viena no lietām, kas ir ļoti svarīga, ir lielie investīciju objekti un projekti. Bet tikpat nozīmīgi ir tas, ko esam darījuši, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un vidi cilvēkiem. Arī tas, ko esam paveikuši izglītības jomā, un lietas, ko darām, lai uzlabotu novada pārvaldību.

Liels gandarījums ir par Valgas – Valkas dvīņu pilsētu centra projektu. Tas ir ļoti liels solis, lai pilsētas centrs izskatītos mūsdienīgi un lai tā būtu vide, kur cilvēki vēlas uzturēties un savu darbību uzsāktu arī mazie biznesi. Katru dienu jaunajā centrā redzam cilvēkus un ģimenes, kas tur pavada brīvo laiku un atpūšas. Turpat, Raiņa ielā 1, top kafejnīca, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka šai “pirmajai bezdelīgai” sekos arī citas. 

Kārķos turpinās Lustiņdruvas projekts, Ērģemē tiek sakopta vide pils rajonā un pie kapiem, bet Vijciemā – Celīškalns. Protams, jādomā, lai arī Sēļos, Zvārtavā un Lugažos uzlabotos dzīves vide un apstākļi. 

Protams, visi lielie objekti ir ļoti nozīmīgi, un tomēr atļaušos teikt, ka ražošanas ēku komplekss Varoņu ielā, kuru apsaimnieko SIA “PEPI RER”, ir visnozīmīgākais objekts, jo ideja par mūsdienīgu, modernu darba vietu radīšanu ir sekmīgi realizējusies dzīvē.

Ar to, ka mēs ražošanas ēkas būvējam ne tikai pilsētā, bet arī pagastos, atšķiramies no citiem novadiem un šai ziņā noteikti esam unikāli. Mana pārliecība ir, ka arī pagastos ir ļoti svarīgi, varbūt pat svarīgāk kā pilsētā, lai būtu darba vietas, jo tur uzreiz veidojas cita veida attīstība. Ilgs laiks pagāja ar Kārķu ražošanas ēkas projektu, bet tagad tas viss ir veiksmīgi noslēdzies, un esam noslēguši līgumu ar ēkas nomnieku SIA “WEGA”, kas ražo mēbeles Vācijas tirgum.

Liels gandarījums ir par paveikto skolās. Ar Eiropas Savienības projektu fonda līdzekļiem Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijai iegādātas modernas mēbeles, uzlabota mācību vide un kabineti un uzbūvēts mūsdienu prasībām atbilstošs internāts. 

Prieks, ka šajā sasaukumā pilsētā izdevies noasfaltēt daudzas ielas, kas ilgstoši bijusi problēma. Ir gandarījums, ka ļoti sekmīgi rit daudzdzīvokļu māju siltināšanas process Valkā. 

Neskatoties uz to, ka ļoti aktīvi komunicējam ar valdību un Saeimu, vēl aizvien īstas izpratnes par mūsu unikālo situāciju nav. 

Ietves, iekšpagalmi – jādara vairāk.

Atbild Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – ”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Var piekrist, ka deputāti, kuri ilgstoši atrodas pie varas, pro­fesionalizējas, uzkrājot politisko pieredzi, un attiecīgi vajadzētu augt pašvaldības kapa­citātei un nodrošinātai labākai pārvaldībai. Tomēr varas “iesu­̄nošanās” trau­cē pašvaldības attīstībai ilg­ter­miņā – iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos, domes darba caurredzamība un pašvaldības darba kvalitāte vairs nav prioritāte. Klausoties domes sēžu ierakstus, tikai daži deputāti izsaka viedokli. Apmēram puse deputātu no valdošās koalīcijas četros gados vispār nav izteikuši viedokli. Opozīcijas deputātu viedokļi šajā laika posmā nav ņemti vērā.

Daudzi projekti netika realizēti vispār vai īstenoti daļēji:

1) projektam “Ķieģeļu ceplis” nav atrasts stabils nomnieks un ieguldītie līdzekļi netiek izmantoti paredzētajam mērķim;
2) Rūjienas ielas muitas punkta teritorijā bija paredzēts attīstīt kemperu un parkinga zonu, ēdnīcu, lielveikalu;
3) gausi īstenojas Eiropas projekts par ūdens apgādes un kanalizācijas pieslēgumiem privātmājām;
4) realizējot projektus, tiek sabojāta apkārtējā infrastruktūra, par to neprasa atbildību no darba veicējiem. 

Jāuzlabo domes pakļauto struktūru darba organizācija un uzraudzības process. 

Pietrūkst realizēto būvniecības projektu uzraudzība un būvniecības darbu kvalitātes pārbaude no pasūtītāja puses, kā arī ekspluatācijas laikā iespējamo defektu savlaicīga konstatēšana un novēršana.

Labie darbi:

1) veiksmīgi īstenots Valkas – Valgas dvīņu pilsētu centra 1. kārtas projekts;
2) attīstās Ērģemes, Kārķu un Vijciema pagasta sporta un kultūras dzīves joma – petanks, estrāde, hokeja laukums, Ērģemes pilsdrupas;
3) pozitīvs būs pilsētas apgaismojuma projekts, ja tas tiks pabeigts pilnībā un kvalitatīvi darbosies;
4) labi īstenots ir arī Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas dienesta viesnīcas projekts, tikai tās izmantošana diemžēl nenotiek pēc būtības.

Valkas novads grib un var labāk!

Komentāri 11

bezugunsnavdumu

Kraukis kā vecais patafons maļ par unikalitāti, ka pats esot Ķeizars, un sēdēs ir 95% PAR viedokļu, un ka viņu nesadzird neviens un nekur. Nekad nekur nav bijis un domā, ka divas ielas krustā ir unikāli, ka par godu tam vajag pieminekli.

Atbilde ir pavisam prasta.

Atrodiet viņa partijas reklāmu, tur kur nozagam daudz, bet gribam vairāk, es par to šodien iedomājos, tur katra persona nerunā veidā Es esmu tāds un man ir idejas, par katru krauklis runā kā par mājdzīvnieku kurš neprot pateikt pats, vai pareizak nav vinām tādu tiesību.
Par katru, krauklis saka, kā par kaķi vai suni, daudzpusīgs, zin kas ir tualete, prot luncināt asti, mierīgs, ir idejas, aktīvs.
Nav nekāds brīnums, ka pats atzīst ka sēdēs 95% ir par. Un loģiski ka puse nekad nekāpa tribīnē, jo pierada, ka ir nekas, divāns stūrī. Numurs sarakstā, biomasa, un iespēja Ķeizaram uzvarēt. Viņs pat savas partijas biedrus uzskata par tukšo vietu, kur nu vēl parēja tauta, vai citi novadi un to iedzīvotāji.

Krauklis ir Valkas Staļins, kurš pret būs represijas.

pirms mēneša, 2021.05.09 12:00

bezugunsnavdumu

Iekšpagalmi nav jālabo par domes naudu, ir beidzot jālikvidē psrs atraugu Namsaimnieka veidā, un jādod cilvēkiem pašiem veidot mājas biedrības, krāt naudu un pašiem remontēt pagalmus un mājas.

Visā Igaunijā tas perfekti izdodas, un mājas kur nav psrs stagnātu, viss ir jauki, bet kur ir sovoki, tur bedres.

Tās pašas kāpnes mazgāšana, nu sena sarūgusi psrs atrauga ar 30 gadīgo smaku.
Nedrīkst pēc ES likumiem lai cilvēks strādātu par velti, un pareizi janie dara, ka nemazgā neko, ja nebūtu pensionāru, kuri dzīvo vēl psrs sen ši kārtība mainītos, nevis tie raud, ka naudas nav, mēs paši, bet kad paši visu laiku, tad sazin kāpēc negrib.

Valgā kādas pensionāres mēnesī pēc grafika sakopj vairākas mājas, mitra, sausa kopšana, logi reizi gadā. Saņem naudu, nevis kā psrs - par velti. Un naudas pagalmiem nav, lai arī katrs katru mēnesi maksā, bet naudu krauklis izsaimnieko tūlīt, un perspektīvā naudas uzkrājumu nav.

Tādas kroplīgās sistēmas, ka kautkāds Altum finansē jauktā statusa īpašumus iespējams tikai Latvijā.
Igaunijā, ja grib siltināt, pāris gadus krāj, un ņem aiz devumu biedŗibas vārdā, kur katrs dzīvoklis iet ķīlā.
Nemaksāsi, tevi biedrība izsolīs, jo neviens nemaksās tavu daļu, un iesi zem tilta.

Latvijā var nemaksāt gadiem un nekas tādiem nebūs. Tāpēc ne valstij naudas nav, ne pašvaldībai, un pagalmi bedrēs.

pirms mēneša, 2021.05.09 12:10

talavietis

Nezinu kā ar likumīgo pusi, bet man būtu priekšlikums- daudzdzīvokļu mājas pagalmus daļēji varētu rekonstruēt iznomājot auto stāvvietu auto īpašniekiem, jo pagaidām tā vēl nav akūta problēma, par cik vairumā māju apdzīvo apmēram 30% pensijas vecuma iedzīvotāju bez auto. Paies daži gadi un iespējams, ka parādīsies ģimenē otrs auto. Ideja tāda, ka stāvvieta privāta, marķēta ar auto numuru vai slēgta ar paceļamu barjeru, lai cilvēks atbraucis mājā, nebūtu spiests domāt kur novietot auto. Igauņi vismaz daudzstāvenēm pie iebrauktuvēm uzliek ceļa zīmi. Domāju, ka tādā veidā rastu veidu no kā rekonstruēt iekšpagalmus un būtu tam nauda.

pirms mēneša, 2021.05.09 16:41

bezugunsnavdumu

Kautkāda psrs pieeja. Nav ērtāk ikvidēt Namsaimnieku un lai katrs pats krāj, rekonstruē, utt? Katram dzīvoklim ir domājama daļa pagalmā. Interesanti kā Jūs iedomājaties sadalīt un cik m2? Un ja tantei nav auto un nevajag vietu? Nedot vietu, vai dot bet nepiemērot maksu, lai dzīvoklim nebūtu mazākā vērtība kā parējiem. Pasudināt ka katrs pats pa savam ir ērtāk. Jūsu piedāvāts modelis garantē jaunu cilvēku pieņemšanu nodokļu naudā, a tur i tā daudz liekežu.

pirms mēneša, 2021.05.11 19:34

talavietis

Piebildīšu, ka dažus gadus jau par šo tēmu vērsos pie Simuļa kunga, kā rezultātā tika samesta simboliska nauda un izbūvētas auto stāvvietas Ausekļa 26 pagalmā. Pēc tam pēc mana ierosinājuma Puķītes kundze noorganizēja skaistu auto stāvvietu rindu Stendera mājas priekšā. Paldies viņiem par labi paveikto darbu, bet nevajadzētu pie tā apstāties un vajag risināt juridiski stāvvietu apmaksu arī no pašiem auto īpašniekiem.

pirms mēneša, 2021.05.09 16:50

bezugunsnavdumu

Nevis stāvlaukums bet parodija bez nākotnes. Nomirs tantes kuras nepiedalījas, un pēcteči liks zālienā, vai būs kari par vietu. Nav arī nekāda likuma kas liegtu pagalmā turēt 10 mašīnas vienam dzīvoklim.
Vienīgā izeja likvidējott zālienus, kuri nevienam nav vajadzīgi, veidojot parkingu ar rēķinu 2 auto uz dzīvokli.
Lai tantes bez auto vismaz pelna naudu izīrējot.

pirms mēneša, 2021.05.11 19:40

talavietis

Ja Tev šķiet Voldemār, ka tā ir psrs pieeja, tad diemžēl tāda ir Vācijā, kurā esmu ilgus gadus to vērojis. Teikšu, ka tur ir daudzos gadījumos garantēta stāvvieta ar numura zīmi un ja īpašnieks atbrauc mājās, bet vietu kāds aizņēmis, īpašnieks var izsaukt evakuatoru. Mums daudzas lietas nav tā kā citur un ne tāpēc, ka negribētu, bet gan tāpēc, ka ļoti daudz ko nezinam. Piemēram, Vācijā likums aizliedz parkot mašīnu naktī uz ielas pret privātmājas teritoriju, jo tā daļa pienākas mājas īpašniekam. Ne vienmēr mājas saimnieks taisīs kašķi, bet var uzrauties. Pie mums man kā privātmājas īpašniekam pienākums tīrīt to daļu no sniega, bet uz auto parkošanu nekāda prioritāte nav. Sapņot par stāvvietu katram durvju priekšā nav iespējams, jo namu blīvums to neatļauj. Ir noteikumi, cik tuvu pie mājas drīkst atrasties automašīnas, gan arī vienkārši piebraucamie ceļi domāti arī avārijas un operatīvajam transportam. Tikai es domāju, ka neko nedarīt arī nedrīkst. Rekonstrukcija ir nepieciešama, jo tas kas notiek iekšpagalmos nav normāli. Ja pēkšņi rastos situācija, ka jāpiebrauc vairākām avārijas dienesta automašīnām, tad tas nebūs iespējams. Jau vairāk nekā desmit gadus senā pagātnē Cēsu pusē sodīja iekšpagalmos novietoto transporta līdzeļu īpašniekus, jo nebija iespējams piebraukt op transportam.
Mums ir tā priekšrocība Valkā, ka pilsēta nav blīvi apbūvēta, bet tādās valstīs kā Šveicē, Norvēģijā vai Zviedrijas kalnainās apdzīvotās vietās stāvvietas ir stingri limitētas. Arī garāžu teritorija ir slēgta ar barjeru, lai neiebrauktu sveši auto. Stāvvietas ir maksas un tas ir tikai pierasta lieta, tāpēc es neuzskatu, ka maksāt Valkā simbolisku zemes nomas maksu par auto stāvietu nebūtu nekas ārkārtējs. Piemēram, Ausekļa ielai klājot jaunu asfaltu derētu uzreiz izbūvēt auto stāvvietas gar ielas malu, tikai brīnos kāpēc Rīgas ielai veicot pārbūvi neizbūvēja auto novietnes veikala un "Rozmarīna''apmklētājiem? Šo uzņēmumu īpašnieki līdz pēdējam domāja, ka stāvvietas būs. Bet Ausekļa 26 iekšpagalms ir kārtībā un arī Stendera mājai auto neparkojas dubļos iebrauktās risēs. Katrā ziņā stāvvietu trūkst arī šo māju pagalmos un nepietiek visiem, tāpēc jau ierosinu attīstīt šo ideju tālāk. Šobrīd tika renovētas mājas Rīgas ielas sākumā, tur starp divām mājām nevajadzētu atstāt zālāju, bet gan izbūvēt 2 rindas ar stāvvietām. Šobrīd tā teritorija ir ar vienu celiņu pa vidu, bet varētu novietot desmit automašīnas.

pirms mēneša, 2021.05.11 22:51

bezugunsnavdumu

Mēģiniet domu izteikt īsakā veidā, kur atrast laiku ai izlasīt šo grāmatu?

pirms mēneša, 2021.05.11 23:46

bezugunsnavdumu

Ja mums kāds izsauks evakuātoru, viņam mašinai vairs nebūs stiklu, un riepās gaisa un lai pateicās ka vēl paliks kur ievietot. Nevajag mums orientēties uz velkomistu valsti un viņu tradīcijam, lai stāv mūžīgi rāpus ar vainas sajūtu acīs.
Es nesaku ka pavisam slikta ideja, bet ja mājā ir 60 dzīvokļi, tad vajadzēs 60 vietas un vēlams pēc jauna topoša standarta ar 2.6 platuma, lai nesist ar durvīm. Un kur zaļo zonu?

pirms mēneša, 2021.05.11 23:50

bezugunsnavdumu

Pareizi ka neizbūvēja rozmarīnam stāvlaukumu, tiek kam slinkums no autenes stāvlaukuma lai iet jumī, vai ēd mājās, nevis rada neertības garambraucošiem, j neprot atpakalgaitā.
Tagad tur drošs ātrumposms

Kad pieminēt Vacīju kā sapņu zemi, jāsak no gala, kur mašinu izmēri reglamentēti mentāli, nebrauc vācu kopmītņu īstabas ipašnieks ar e38 laivu vai x5. Ar šo ir jāsāk, ja gribās te vāciju, ka ja dzīvo dzīvokli, golfs ir tavs auto, vai labāk pavisam mopēdu auto. Gribi X5 tad jāpērk privātmāju.
Labāk lai krauklis beidzot likvidē armijas bunkurus un organizē tur maksas stāvvietu visiem centra iedzīvotājiem, un merkeļā un ausekļa ielu mikrorajonā tādu vietu var atrast.
Nevis katru pagalmu kropļot ar stāvlaukumiem sliņķiem, kur novietot savus spaiņus, kam pārsimt metru neaiziet.
Dauddzīvokļu pagalmam jābūt zaļam ar iespēju iebraukt tikai ātriem, policijai un pažarniekiem un viss.
Koki, puķes, atpūtas zonas, soliņi un lapenes. Nevis grabažu pilni pagalmi.

Kāpēc vispār budžeta naudu jātērē kautkādiem lūzeriem?
Likvidēt namsaimnieku, lai dibina biedŗibas un cinās par savu sauli paši, kā Igaunijā.

pirms mēneša, 2021.05.12 00:01

bezugunsnavdumu

Slima ideja pilsētu pārverst par spaiņu novietni, visas ceļmalās - spaiņi, visās zaļās zonās - spaiņi. Rēķinot uz vienu dzīvokli 2 spaiņi - zaļās zonas nepaliks nekur, tikai grabažas.
Kautka es Valgā nenovēroju stāvlaukumu trūkumu, ka lien zalājos.
Kautkā plāno, ka redz nav pagalmā vietas tavai topošai masīnai, tad varbūt arī nevajag, vai jāparko citur, nevis ar slimo ideju zem logiem.

pirms mēneša, 2021.05.12 00:09

Pašvaldību vēlēšanas