Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kuņģa un zarnu saslimšanas – kā no tām izvairīties

Smaguma sajūta, sāpes vai dedzināšana kuņģī, vēdera uzpūšanās, zarnu darbības un vēdera izejas traucējumi – tie ir tikai daži no simptomiem, ar kuriem ik dienu saskaras ļoti daudz cilvēku. Pārsvarā šie simptomi tiek paciesti vai apslāpēti ar medikamentiem, lai mazinātu diskomfortu. 

Kuņģa un zarnu saslimšanu spektrs ir plašs, ir vieglākas un ir arī nopietnākas kaites. Noteikt slimības diagnozi un piemērotāko ārstēšanu var gastroenterologs. Tomēr ārsti parasti uzsver, ka vairums kuņģa un zarnu saslimšanu ir mūsu pašu dzīvesveida sekas un spogulis. Tāpēc iesaka vairāk uzmanības pievērst saviem paradumiem. Ko tad gastroenterologi iesaka ievērot, lai izvairītos no kuņģa un zarnu saslimšanām un arī mazinātu problēmas, ja tādas jau radušās?

  • Nedzīvo pārmērīgā stresā

Stress ir viens no lielākajiem labas pašsajūtas bojātājiem. Gremošanas sistēma ir viena no tām, kas uz paaugstinātu stresu reaģē visātrāk. Katram tas var izpausties savādāk. Var būt problēmas ar vēdera izeju, apetītes zudums, dedzināšana kuņģī un citi simptomi. Stresa situācijās mēdzam arī pārēsties, ēst steigā. Ilgstošs stress var rosināt ne tikai vieglākus simptomus, bet arī novest pat pie nopietnākām gremošanas sistēmas problēmām. Lai to novērstu, ieteicams izvērtēt savu dzīvesveidu, stresa līmeni un padomāt, kā ikdienu padarīt nedaudz mierīgāku, kā līdzsvarot stresa avotus ar atpūtu un relaksēšanos.

  • Izbaudi un kārtīgi sakošļā ēdienu

Laika trūkums un steiga veicina kuņģim nedraudzīgu paradumu – apēst porciju pāris minūtēs un ēdienu kārtīgi nesakošļāt. Ja mutē netiek padarīts tas darbs, ko vajadzētu, tad kuņģis tiek papildus noslogots, tam vajag vairāk laikā ēdiena sadalīšanai. Apzināti vajadzētu veidot paradumu ēst mierīgā atmosfērā, nesteidzīgi, kārtīgi sakošļājot ēdienu. Galu galā ēdiens nav tikai uzturvielas, tā ir arī bauda citām maņām – acīm, degunam, garšas kārpiņām. Nesteidzīgā maltītē apēdīsiet mazāk, jo būs laiks sajust sātu. Tas pasargās no pārēšanās, smaguma sajūtas vēderā, grēmām un dedzināšanas. 

  • Ēst nelielas porcijas vairākas reizes dienā

Pārēšanās ir izplatīta problēma, kas veicina dažādu gremošanas problēmu rašanās. Ēdot steigā un emociju uzplūdā, noteikti sanāks apēst daudz vairāk. Lielas porcijas nav kuņģim veselīgas. Labāk tad ēst biežāk un mazākas porcijas. Tas arī ļaus izvairīties no noguruma un miegainības, kas bieži vien seko pēc tam, kad apēsta milzu porcija. Par to, cik tad bieži būtu jāēd, speciālistu viedokļi atšķiras. Te drīzāk jāseko savām sajūtām un jāatrod tas komforta stāvoklis, kas liek ķermenim un vēderam justies labi. Vispārpieņemtais viedoklis ir, ka dienā vajadzētu būt trīs pamatmaltītēm un divām uzkodām.

  • Mazāk ceptu, sāļu, treknu un smagu ēdienu

Arī tam, ko ēdam, ir būtiska nozīme gremošanas sistēmas labsajūtā un veselības saglabāšanā. Ja ēdienkartē pārāk daudz būs smaga, trekna, cepta, taukaina, sālīta, cukurota ēdiena, tad ir diezgan liela iespējamība, ka piemeklēs kādas gremošanas problēmas. Ēdienkartes pamatam vajadzētu būt sabalansētam un liesam, tad arī neliels daudzums neveselīgākas pārtikas nekaitēs un neradīs diskomfortu. Ja gremošanas sistēmai visu laiku jāpārstrādā smags un trekns ēdiens, ja vēl tam klāt ir alkohols, cigaretes, tad orgāni tiek pamatīgi noslogoti un bojāti, var rasties nopietnākas saslimšanas, kuru ārstēšanai bez gastroenterologa neiztikt.

  • Nenodarbojies ar pašārstēšanos

Ja dzīvesveida un ēšanas paradumu noregulēšana un maiņa nepalīdz atbrīvoties no nepatīkamiem gremošanas sistēmas traucējumiem, tad noteikti ir jāapmeklē gastroenterologs, jo paši taču nevaram saprast, cik nopietna ir problēma. Gastroenterologs veiks izmeklējumus un vajadzības gadījumā nozīmēs kādus medikamentus vai nopietnāku ārstēšanu. 

Ja simptomi ilgstoši nepazūd un nepalīdz arī bezrecepšu medikamenti, bet ārsts netiek apmeklēts, pastāv iespēja, ka stāvoklis tikai pasliktināsies. Pārbaudīties vienmēr ir labāk, nekā cerēt, ka pāries. Lai gan mums nepatīk domāt par tādām lietām, pastāv iespēja arī sastapties ar gremošanas sistēmas onkoloģiskajām kaitēm, kas nemaz nav tik retas. Svarīgi tās laikus diagnosticēt, jo tad ir iespēja slimību pilnībā uzveikt.


Reklāmraksti